Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jauniešus pārņem datorspēļu trakums

Datorspēles nav jaunums. Jau vairāk nekā desmit gadus dažādas spēles ir pieejamas bērniem un ne tikai.

Datorspēles nav jaunums. Jau vairāk nekā desmit gadus dažādas spēles ir pieejamas bērniem un ne tikai. Šobrīd izvēlē ir milzīga - sākot no kabatas lieluma spēļu ierīcēm līdz pat jaudīgiem personālajiem datoriem. Daudz diskutē par datorspēļu kaitīgumu vai pozitīvo ietekmi uz bērniem. Lai noskaidrotu situāciju Alūksnē, "Alūksnes Ziņas" aptaujāja fanus un uzklausīja psihologa viedokli.
Aptaujas mērķis bija noskaidrot, cik jauniešu aizraujas ar datorspēlēm. Aptaujā piedalījās septiņus līdz deviņpadsmit gadus veci puiši un meitenes. Kopā aptaujājām 30 personas.
Apkopojot rezultātus, izrādās, ka divas trešdaļas no aptaujātajiem spēlē datorspēles. Savukārt aptaujātās meitenes norādīja, ka nav ieinteresētas šajā nodarbē. Lielākā daļa puišu datorspēlēm atvēl divas stundas dienā. Lielākais datorspēļu mīļotāju īpatsvars ir vecumā līdz 16 gadiem, tomēr ir cilvēki, kas aizraujas ar datorspēlēm arī pēc divdesmit gadiem.
Alūksnietis Juris Marinovs ir 24 gadus vecs skaņu režisors. Datorspēļu spēlēšana viņam ir brīvā laika kavēklis.
"Var teikt, ka esmu datorspēļu fans. Ar datorspēlēm aizrāvos 11 gadu vecumā, kad parādījās pirmās melnbaltās spēles. Visi zina spēli "Čūska", ar to viss sākās. Kopš 1997.gada sāku interesēties par personālajiem datoriem. Datora neatņemams blakusprodukts ir dažādas spēles," saka Juris.
"Aizraušanās ar datorspēlēm ir dārgs prieks. Lai izbaudītu jaunas spēles, nepieciešams jaudīgs dators. Jāiegādājas arī spēles, dažreiz tās var iegūt, apmainoties ar draugiem. Spēlēju gan ar datoru, gan "Playstation". Patīk sporta žanrs datorspēlēs: futbols, hokejs, autosacīkstes un cits. Virtuālās sporta spēles aizrauj, jo agrāk biju sportists. Pozitīvs aspekts ir tas, ka varu izlādēties, spēlējot autosacīkstes virtuālajā pasaulē, nevis reālajā dzīvē, stūrējot automašīnu. Labāk izbaudīt asas sajūtas, spēlējot datorspēles, nekā neapdomīgi riskēt dzīvē," bilst Juris.
Juris uzskata, ka datorspēles nav nekas slikts, ja šī aizraušanās netraucē darbā vai mācībās. Daļa skolēnu nesaprot, ka mācības ir svarīgākas par datorspēlēm. Jāprot sadalīt laiku hobijam un mācībām. Labāk ir aizrauties ar datorspēlēm, nekā lietot alkoholu vai pīpēt "zālīti".
Arī Jura 26 gadus vecais draugs Didzis aizraujas ar datorspēlēm, tomēr viņu interesē stratēģiskās datorspēles. Viņš uzskata, ka šajā spēļu žanrā spēlētājam jāpielieto zināšanas, prasme un jādomā līdzi spēles gaitai, nevis tikai ātri jāspaida podziņas.
"Aizraušanās ar datorspēlēm netraucē citiem pienākumiem. Piekrītu Jurim, ka aizraušanās ar datorspēlēm pozitīvi ietekmē jauniešus. Vecāki zina, ka viņu atvase nestaigā apkārt, darīdams palaidnības. Ar datorspēļu palīdzību var sevi izpaust spēlē, nevis izgāzt ļaunumu ikdienā," saka Didzis.
"Robeža starp aizraušanos ar datorspēlēm un atkarību no tām ir ļoti šaura. Vienu brīdi cilvēkam ir aizraušanās, bet pienāk mirklis, kad aizraušanās kļūst par atkarību. Cilvēks, kas ir atkarīgs, uzskata, ka vairs nevar bez konkrētas lietas iztikt. Atkarība no datorspēlēm ir vērtējama tāpat kā atkarība no alkohola, narkotikām, smēķēšanas un citām kaitīgām lietām. Atkarība rodas, kad identitātē un pašvērtējumā cilvēks jūt tukšumu, viņš meklē veidu, kā tukšumu aizstāt. Arī rakstura iezīmēm ir ietekme, kādu atkarību indivīds izvēlas," saka psiholoģe Iveta Gargurne.
"Jaunietis nejūt, ka kļuvis atkarīgs no datorspēlēm. To pamana vecāki, kas redz pārmaiņas. Par to liecina konflikti ģimenē, jaunietis vairs nekontaktējas ar draugiem vai vienaudžiem, rodas fizioloģiskas izmaiņas. Tad vecāki vēršas pēc palīdzības pie psihologa, nezinot patieso pārmaiņu cēloni," vērtē I.Gargurne.
Katrai ģimenei jādomā, kas notiek viņu attiecībās. Pilsētas dzīvoklī pusaudzim ir maz iespēju sevi nodarbināt. Ja ģimene nerisina šo jautājumu, tad, iespējams, viņš radīs nodarbi pie datora. Ģimenes loma ir neatsverama dažādu problēmu risināšanā, sabiedrība var negatīvi ietekmēt bērnu, bet ģimenes uzdevums ir izaudzināt labu cilvēku.
Datorspēlēm vairāk pievēršas klusāki, nekomunikablāki un nesportiski puiši. Tomēr datorspēļu fani neatbilst tikai vienam personas tipam vai vecumam.
Ir labi, ja bērniem un pusaudžiem ir iespējas komunicēties un darboties bez datora un televīzijas klātbūtnes. Komunikācija ar "dzīvu" cilvēku, nevis datoru, ir attiecību un sabiedrības pamatu pamats. Reālajā dzīvē ir daudz iespēju spēlēt un atpūsties. Reālajā dzīvē iegūtās atziņas ir kvalitatīvākas. Dators ir vajadzīgs informācijai un darbam. Spēles ir papildu izklaide.
Ja datorspēles ir izglītojošas un māca vēsturi, ģeogrāfiju, matemātiku un citas noderīgas lietas, tad to spēlēšana ir derīgāka, nekā sevis pierādīšana virtuālajās šaušanas sacensībās. Bet ir jāapzinās robeža arī noderīgajās spēlēs.
"Atceros piemēru no preses, kur bija aprakstīts notikums par vīrieti, kas aktīvi spēlēja lidošanas simulatora spēli. Ar laiku viņam radās iespaids, ka viņš māk vadīt lidmašīnu. Arvien uzmācīgāka kļuva doma nolaupīt lidmašīnu. Viņš nogalināja pilotu un nolaupīja lidmašīnu. Tik tālu var novest pārspīlēta aizraušanās ar datorspēlēm.
Cilvēkiem, kuri uzskata, ka savas vēlmes var piepildīt virtuālajā pasaulē, ar laiku gribēsies īstenot vēlmes reālajā dzīvē. Autosacīkstes datorā ar laiku var pāraugt sacīkstēs pilsētas ielās. Vilinājums ir liels, tikai nevar paredzēt, kurā brīdī un kā tas izpaudīsies," saka I.Gargurne.
Datorspēļu ietekme uz jaunatni ir mazāka nekā interneta ietekme. Par to liecina daudzas psiholoģiska rakstura publikācijas Rietumos, kur cilvēku saskare ar datoru ir ilgāku laika periodu nekā Latvijā.
"Arī mazpilsētās un laukos datorspēļu problēma kļūst arvien aktuālāka. Strādāju skolā un pašai ir iespēja pārliecināties, ka bērni aizrautīgi stāsta par datorspēlēs sasniegtajiem rekordiem. Daži bērni, atnākot no skolas mājās, nemācās, bet līdz pusnaktij nosēž pie šīm spēlēm.
Nākotnē psihologi un psihoterapeiti varētu būt pietiekami aizņemti, strādājot ar atkarīgajiem no datorspēlēm. Ceru, ka Rietumu pieredze šajā jautājumā palīdzēs mazināt nelabvēlīgās tendences," rezumē psiholoģe Iveta Gargurne.

Citu datumu laikraksti

  • Nedēļu bez autotransporta

    Kopš ES valstīs uzsākta tradīcija ik gadu organizēt Eiropas mobilitātes nedēļu, krietni mainījusies cilvēku attieksme pret piesārņojumu, kuru ikdienā...

  • Vai tu esi ES eksperts

    1. Kas ir Eiropas Komisijas prezidents?1. Kas ir Eiropas Komisijas prezidents? a) Romano Prodi; b) Žaks Delors; c) Martijs Ahtisāri; d) Žaks...

  • Komisija grib redzēt tīrāku Eiropu

    Jaunākajā Eiropas Vides aģentūras ziņojumā secināts, ka lielākajās Eiropas pilsētās mirušo 60 tūkstošu iedzīvotāju nāves cēlonis ir ilgtermiņa gaisa...

  • Kam nevajadzētu augt dārzā?

    Ražo trīs veidu sēklas. Viena no uzmācīgākajām nezālēm ir baltā balanda, kas atšķirībā no nātrēm ravētājiem ir tīkamāka, bet, ļaujot tai sasēties,...

  • Pasmaidi!

    Draiskās spēles. Spēle "Modinātājs". Pieci cilvēki sarunā dienas gaitā visur iet kopā. Viens no viņiem ir modinātājs, kurš jebkurā vietā pilsētā...

  • Piedāvā pasākumus dažādām gaumēm

    Atpūtas pasākumi. 12.jūlijā pulksten 14.00 Gulbenes rajona Jaungulbenes pilī notiks "Pils svētki".Atpūtas pasākumi 12.jūlijā pulksten 14.00 Gulbenes...