Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jauns rīcības plāns

Alūksnes novada domē šonedēļ tika apspriests jaunais Alūksnes novada rīcības plāns izglītībā 2016. līdz 2020.gadam. Salīdzinājumā ar iepriekšējo tagad noteikti strikti kritēriji, kas skolām jāizpilda, lai netiktu reformētas. Savukārt Mārkalnes pamatskolai šis mācību gads tomēr būs pēdējais, jo domes lēmums par tās likvidēšanu netiks mainīts.

Par rīcības plānu diskutēja trešdien Alūksnes novada domes sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē.

Domes lēmumu neatcels
“Darba grupā neizskanēja ierosinājums mainīt lēmumu par Mārkalnes skolas likvidēšanu ar 2016./2017.mācību gadu. Izglītības pārvalde, analizējot kritērijus lēmuma nemainīšanai, kā galveno  saskata nepietiekamo skolotāju nodrošinājumu. Nav arī izdevies atrast pastāvīgus skolotājus, slodzes ir mazas un skolotāji uz Mārkalnes skolu brauc no daudzām vietām. No tā izriet arī diskusija par mācību darba un ārpusklases darba nodrošinājumu. Ja skola turpinātu strādāt, atsevišķas lietas būtu jāpilnveido arī infrastruktūrā. Savukārt Jaunlaicenes pamatskola, izvērtējot savas iespējas, piekritusi reorganizācijai par sākumskolu, kurā būs pirmsskolas grupa un 1. līdz 4.klase,” skaidroja Alūksnes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča. Bet Liepnas vidusskolu reorganizēs par Liepnas pamatskolu ar nākamo mācību gadu, kad vidējās izglītības ieguvi skolā būs pabeiguši visi 10., 11.un 12.klasē uzņemtie skolēni. Ar šo gadu stājas spēkā nosacījums vidusskolām: ja 10.klasē nav 10 skolēnu vai 10. līdz 12.klasēs kopā nav 27 skolēnu, tad 10.klasi uzņemt nevar.

Jāievēro kritēriji
Jaunajā rīcības plānā noteikti kritēriji, kas izglītības iestādēm būs jāņem vērā skolu tīkla sakārtošanā. Salīdzinoši iepriekšējā plāna variantā tika analizēts skolēnu skaits, skolēnu skaita prognozi pieņemot kā faktu un uzsverot, ka svarīga ir skolu tīkla reorganizācija. Tagad noteikti kritēriji, kas būs jāizpilda, pretējā gadījumā paredzama reorganizācija.
“Pēc šiem kritērijiem varam ieraudzīt veidu, kā skolām strādāt pamatoti, nevis reorganizēt tikai reorganizācijas pēc. Ja skola kritērijus izpildīt nevarēs, tad būs jāmeklē cits risinājums. Tagad katra izglītības iestāde var izvērtēt, pie kā jāpiestrādā. Visticamāk, problēmas var rasties kritērijā par pedagogu nodrošinājumu, arī piemērotu infrastruktūru. Mums pa novada teritoriju ir ļoti labi izkārtotas izglītības iestādes, izņemot apli starp Beju, Mālupi un Malienu, kur starp skolām ir mazi attālumi,” stāstīja G.Kupča.

Jāpaveic 17 uzdevumi
G.Kupča uzsvēra, ka šī ir plāna otrā un galīgā redakcija, pirmo prezentēja pērn augustā, līdz decembrim tapa vēl vairākas izmaiņas. Plānā aplūkota novada izglītības sistēma un veicamie darbi turpmākajiem četriem gadiem trīs sadaļās: izglītības vide, pedagogu un skolēnu kompetence, efektīva pārvaldība. G.Kupča atzina, ka līdz 2020.gadam jābūt paveiktiem 17 konkrētiem uzdevumiem, kas ietverti plānā.
“Lai to īstenotu un varētu runāt par to, ka izglītības kvalitāte mūs apmierina, noteikti jāievēro plānā minētās pamatvērtības: drošība, līdzatbildība, radošums, pilsoniskā apziņa un sadarbība. Tām jābūt ne tikai pedagoga darba ikdienā. Arī par izglītības kvalitāti atbildīgs ir ne tikai pedagogs, bet arī izglītojamais, vecāki un sabiedrība. Es ļoti ceru uz mūsu atbalsta personāla lomu šajā jomā, kas var palīdzēt strādāt gan ar izglītojamiem, vecākiem, gan izglītot sabiedrību. Ļoti ceru arī uz mūsu pieredzes bagātajiem pedagogiem, kuri var apkopot savu pieredzi šajos jautājumos un runāt par to ar skolēniem, vecākiem,” atzina G.Kupča.

Radīs jaunas programmas
Viens no mērķiem ir radīt izglītības iestādēs modernu un ergonomisku mācību vidi. Paredzēts pilnībā modernizēt divas skolas - Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju un Alūksnes novada vidusskolu, piesaistot arī Eiropas fondu finansējumu, savukārt pārējās skolās to darīs pēc nepieciešamības. Tiesa, ir nosacījums, ka visās skolās, kur ir 7. līdz 9.klase, jābūt modernizētiem dabaszinību kabinetiem, lai var nodrošināt mācības atbilstošā vidē.
Valsts izglītības pamatnostādnēs ir definēts, ka 2020.gadā uz trim skolēniem jābūt pieejamam vienam datoram. Paredzēts, ka visās sākumskolas klasēs un bērnudārzos piecgadīgo un sešgadīgo grupās jābūt pieejamam projektoram un datoram. Septiņās skolās sakārtos sporta infrastruktūru – ģimnāzijā, novada vidusskolā, Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolā un četrās pamatskolās: Bejas, Jaunannas, Pededzes un Ziemeru. Tuvāko četru gadu laikā novadā iecerēts ieviest piecas jaunas tehniskās jaunrades vai vides virziena interešu izglītības programmas Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā, ģimnāzijā, novada vidusskolā, Alūksnes pilsētas sākumskolā un Liepnas internātpamatskolā.
“Tāpat arī vēlamies, lai novadā palielinās skolēnu skaits ar augstu zināšanu līmeni un samazinās skolēnu skaits, kuriem zināšanas ir pamatlīmenī,” sacīja G.Kupča.

Skolotājam jāmāca plašāk
G.Kupča uzsvēra, ka skolotājs, sākot no bērnudārza līdz pat profesionālās ievirzes izglītības iestādēm, šodien vairs nevar mācīt tikai savu mācību priekšmetu. “Jāmāca daudz plašāk, pārvaldot svešvalodas, integrējot uzņēmējdarbības prasmes, līderības prasmes un citas 21.gadsimta prasmes. Lai to izdarītu, novadam jāpalīdz saviem pedagogiem,” sacīja G.Kupča.
Viņa atgādināja, ka valstī joprojām nav zināms, kāds būs jaunais pedagogu darba samaksas modelis. Paredzēts, ka 2020.gadā Latvijā 20 procentiem pedagogu jābūt ar 4. kvalitātes pakāpi. “Arī mēs vēlamies, lai novadā būtu vairāk šādu pedagogu, pagaidām mums ir tikai 5,9 procenti. Iegūtā pakāpe saistāma arī ar atalgojumu, mums jāveicina un jārod iespēja pedagogiem, kuri to var, iegūt pakāpes. Skolotājam nemitīgi jāizglītojas arī pašam – jautājums, kas no iemācītā pēc tam tiek izmantots darbā? Šajā jomā mums ir vēl daudz darāmā,” norādīja G.Kupča. Piesaistot Eiropas fondu finansējumu, skolās radīs iespēju papildināt zināšanas arī pieaugušajiem, piemēram, svešvalodās, datorprasmēs. G.Kupča rosināja deputātus tuvākajiem gadiem paredzēt zināmu finansējumu izglītībai, ar ko skolas var rēķināties un plānot savu darbību, jo no šobrīd piešķirtā finansējuma izglītības iestādēm attīstībai gadā paliekot tikai vidēji 4 procenti.

Skolotājiem jāatmet
smēķēšana
Deputāte Maruta Kauliņa rosināja plānā iekļaut, ka arī skolotājam jārūpējas par savu fizisko veselību, bet bērnam jābūt pasargātam no smēķēšanas, alkohola un narkotikām. “Ir skolotāji, kuri smēķē, tādēļ svarīgi ir, lai nav tā, ka skolotājs runā vienu, bet pats rāda negatīvu piemēru. Aicinu visus, kuri vēl nav atmetuši smēķēšanu, to izdarīt! Tāpat arī noteikti jāgādā par skolēnu garīgo drošību izglītības iestādēs,” aicināja M.Kauliņa.
Ar šodienu, 15.janvāra jaunais rīcības plāns publiski pieejams internetā Alūksnes novada domes mājaslapā. Ikviens novada iedzīvotājs ir aicināts to iepazīt un izteikt savus priekšlikumus, kurus pašvaldībā gaidīs līdz 1.februārim. Dokuments nosūtīts arī visām izglītības iestādēm, skolu direktori to apspriedīs sanāksmē 22.janvārī. Pēc tam plānu atkal virzīs skatīšanai pašvaldības februāra komitejā un apstiprināšanai domes sēdē. ◆

Fakti

Alūksnes novada jaunā rīcības plāna kritēriji izglītības iestādēm

Šobrīd Alūksnes novada pašvaldība skolēnu vecākiem apliecina, ka līdz 2020.gadam pirmsskolas vecuma bērni un 1. līdz 6.klašu skolēni mācīsies izglītības iestādē pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ja:
◆ pirmsskolas programmā ir ne mazāk kā 8 audzēkņi;
◆ skolā ir piemērota infrastruktūra mācību procesam, ārpusstundu darba organizēšanai;
◆ skolā ir atbilstošs pedagogu nodrošinājums;
◆ valsts mērķdotācijas finansējums ir pietiekošs pedagogu darba samaksai;
◆ skolas telpas tiek racionāli izmantotas un telpu uzturēšanas izmaksas ir pamatotas.

Pamatskola tiks reorganizēta par sākumskolu ar 2016./2017.mācību gadu, ja:
◆ skolēnu skaits izglītības iestādē 7. līdz 9.klasē būs mazāks par 24 bērniem un šo klašu posmā jāsāk veidot apvienotās klases;
◆ šī izglītības iestāde atrodas mazāk nekā 15 kilometru attālumā no citas izglītības iestādes.

Pamatskola tiks reorganizēta par sākumskolu ar 2017./2018.mācību gadu, ja:
◆ skolēnu skaits izglītības iestādē 7. līdz 9.klasē būs mazāks par 24 bērniem, par pamatu ņemot vērā skolēnu skaitu uz gada 1.janvāri;
◆ šī izglītības iestāde atrodas mazāk nekā 15 kilometru attālumā no citas izglītības iestādes;
◆ nokļūšana uz skolu vienā virzienā skolēnam neaizņem ilgāk kā 45 minūtes laika.

Pamatskolās ar mazu skolēnu skaitu (līdz 48 skolēni), no kuriem 7. līdz 9.klasē ir 24 skolēni, bet 1. līdz 6.klasē - vismaz 24 bērni, reorganizācija netiks veikta, ja:
◆ cita tuvākā izglītības iestāde atrodas vairāk nekā 15 kilometru attālumā;
◆ skolēnam nokļūšana uz skolu (vienā virzienā) aizņem vairāk nekā 45 minūtes laika;
◆ skolā ir piemērota infrastruktūra mācību procesa un ārpusstundu darba organizēšanai;
◆ skolā ir labi mācību un ārpusklases darba rezultāti;
◆ skolā ir atbilstošs pedagogu nodrošinājums;
◆ valsts mērķdotācijas finansējums ir pietiekošs pedagogu darba samaksai;
◆ skolas telpas tiek racionāli izmantotas un telpu uzturēšanas izmaksas ir pamatotas.

Citu datumu laikraksti

  • Jaunais gads

    Astoto dienu dzīvojam jaunajā gadā. Kāds to noteikti sācis ar jaunu apņemšanos būt labākam vai mainīties, apgūt ko jaunu, izdarīt kaut ko sen...

  • Ar velosipēdu vairs nedrīkst braukt pa ietvi

    Ir stājušies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi ar mērķi uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes...

  • Zvaigznes dienā

    Ar katru bērniņu, kurš ienāk pasaulē, dzimst jauna zvaigzne gaismas planētā.Tā vada jauno dzīvību no zilā tālumaun vienmēr atrodas tā tuvumā:kā...