Joprojām uzticīgs jaunībā izvēlētajai profesijai

Reti kur šodien vairs atrodami prasmīgi amata meistari, kas visu mūžu palikuši uzticīgi jaunībā izvēlētajam arodam.

Reti kur šodien vairs atrodami prasmīgi amata meistari, kas visu mūžu palikuši uzticīgi jaunībā izvēlētajam arodam. Alsviķietis Vilis Volcītis ir celtniecības darbu meistars un lepojas ar pamatīgām zināšanām šajā jomā. Viņš ar prieku dara jebkuru celtniecības darbu, jo prot visus.
Pēdējā laikā dzīve piespiedusi viņu pārkvalificēties par krāšņu un kamīnu meistaru. "Esmu sasniedzis sešdesmitgadnieka vecumu, kad darba tirgū grūti atrast vietu, tāpēc pats domāju, kā pelnīt iztiku ar gūto pieredzi celtniecības jomā," laikrakstam stāsta Vilis Volcītis.
Pieredzējušais celtnieks 40 gadus nostrādājis celtniecībā, 36 gadus Alsviķu sovhozā bijis būvdarbu vadītājs - līdz pat kolhozu likvidācijai. Pirms pāris gadiem vēlējies pārkvalificēties - Latvijas Universitātē apmeklējis kursus, kur apguvis projektu vadītāja darbam nepieciešamās zināšanas, taču šajā jomā nav iznācis darboties.
"Kolhozā strādāt bija ideāli. Mums bija praktiski vienīgā būvbrigāde rajonā, Alsviķos tā visu uzcēla. Brigādē bija veci vīri, kas kārtīgi strādāja. Reti kurš objekts nopelnīja zemāku vērtējumu par teicami. Piecus gadus pēc kārtas piešķīra labākās rajona brigādes titulu," atceras V.Volcītis.
Vēlāk piepulcējās gucuļi
Viņam joprojām esot smagi kavēties atmiņās par šo laiku, jo vairums no četrdesmit vīru lielās brigādes jau aizgājuši aizsaulē. Tie visi bijuši vietējie cilvēki, kas ar atbildību izturējušies pret saviem pienākumiem. Tikai brigādes darbības pēdējos gados tai piepulcējušies gucuļi, kuriem galvenais bijis iegūt lielu pelņu. Vilis vērtē, ka tad bijis nepatīkams laiks, kad pašam vajadzējis atrasties kā starp divām ugunīm - saimniecības vadību un viesstrādniekiem.
"Arī kolhozu likvidācija bija sāpīga. Vēl tagad žēl noskatīties, ka vienīgais, kas no celtā Alsviķos un Strautiņos palicis, ir dzīvojamās ēkas. Daudzas kādreizējās ražošanas ēkas ir likvidētas, pat jumtu nav. Saglabājušās tās, kurās darbojas gateri. To redzot, domāju, kam tik ilgus gadus esmu strādājis, ja vēlāk viss ir nopostīts," secina Vilis.
Purvus negribēja brist
Celtniecība ir Viļa sirdslieta no bērnu dienām, lai gan ģimenē neviens ar to nav nodarbojies. "Es nevaru iedomāties sev citu profesiju. Mani interesē tikai celtniecība," uzsver Vilis. Dzimtā puse viņam ir Veclaicene, vecāki nav bijuši turīgi ļaudis, dzīvojuši mazā mājiņā. Vilis domājis, ka izaugs liels un vecākiem uzcels kārtīgu māju, taču nelielās rocības dēļ tas nav izdevies. Arī sev māju nav uzcēlis, tikai citiem, sev to nopircis. Ģimenē auguši pieci bērni, bet Vilim kā vecākajam bijis visgrūtāk.
"1958.gadā, kad biju pabeidzis pamatskolu, sākās spēkstaciju būvniecības bums. Es arī par to sapņoju, tāpēc iestājos Mālpils sovhoztehnikumā, lai kļūtu par hidroceltnieku. Taču tur sagatavoja melioratorus, bet man nemaz negribējās brist pa purviem. Pēc pirmā kursa aizlaidos un Alūksnē sāku mācīties vidusskolā," stāsta Vilis. 1963.gadā pēc tehnikuma absolvēšanas devies trīs gadus ilgā dienestā uz tālo Sibīriju, Krasnojarsku.
"Arī tur, par laimi, visu laiku biju celtniecības bataljonā. Izkalpojos līdz vecākā būvdarbu vadītāja amatam. Kādu naudu varēja nopelnīt! Savu mūžu neesmu tādu algu saņēmis kā armijā," atklāj alsviķietis. Armijas laiks atstājis arī problēmas veselībā, jo deviņus mēnešus nostrādājis zem zemes urāna raktuvēs - betonējis tuneļus. Divarpus gadus saņēmis invaliditātes pensiju. Tad dzīve vairs nelikusies skaista, taču veselība uzlabojusies, un Vilis varējis atgriezties darbā.
Paldies saka meistaram
Kad piecus gadus bija nostrādājis par tā saucamo melnstrādnieku, devies uz galvaspilsētu smelties gudrības celtniecībā. Viņš atceras, ka tolaik bijuši arī tādi gadījumi, kad vecie meistari kritizējuši iesācēju darbu, jo pašus mākušas bailes, ka jaunā maiņa stāsies viņu vietā.
Mācoties Rīgā, celtniecības tehnikumā, viegli nav klājies. Nācies nopietni domāt, kā nopelnīt iztiku. Piepelnījies, pa naktīm lādējot vagonus. Tehnikumā ieguvis pamatīgas zināšanas, meistari bijuši prasīgi.
"Tas ir svarīgi, kādas skolā ir prasības, kādu tā iedod pamatu izvēlētajai profesijai," ir pārliecināts Vilis. Viņš uzskata, ka liels nopelns ir pieredzējušiem, vecāka gadagājuma vīriem, no kuriem Vilis daudz mācījies.
Sovhozā strādājot, apguvis arī kamīnu un krāšņu mūrēšanu. "Priecājos, ka vienu skolnieku esmu izmācījis par mūrnieku. Viņš ir prasmīgs meistars. Arī man bija labs skolotājs - kaimiņš Staņislavs Gaspars, kas mani aicināja pievērsties mūrēšanai. Visādi mums gāja - meistars sēdēja man klāt un mācīja, arī bārās," apgalvo Vilis. Arī dēli Juris un Jānis esot palīgi tēvam šādos darbos.
Kauns bija mūrēt
Pieredzējušajam celtniekam patīk salīdzināt, kādas tagad ēkas ceļ un kādas tās bija agrāk. Viņš atminas, ka savulaik ar cūkgaļu vai konjaka pudeli vajadzējis braukt uz rūpnīcu, lai dabūtu celtniecības materiālus. "Kādi savulaik bija celtniecības darbarīki un materiāli. Kauns bija tādus pat mūrēt! Tagad ar prieku var uz tiem skatīties, ko tikai nevar izdarīt! Celtnieki labi strādā. Alūksne ir brīnišķīga ar uzceltajām ēkām. Tas ir kā sapnis!" vērtē V.Vocītis.
Tagad darba piedāvājumi nereti aizvedot arī uz Rīgas rajonu un citviet. Tad Vilim vienmēr ir līdzi arī fotoaparāts, viņš iemūžina dažādus objektus, skaistas celtnes. "Jāmācās ir nepārtraukti. Daudz kas ir mainījies, ienākušas jaunas tehnoloģijas. Arī celtniecības tematikas žurnāliem un grāmatām vienmēr atlicinu naudu," vērtē Vilis.
Dziesma ved sabiedrībā
Vilis izaudzinājis piecus bērnus, ir 12 mazbērni, sagaidījis arī mazmazbērnu. Ar cilvēkiem vienmēr Vilis pratis saprasties. Pēc dabas esot miermīlīgs. Brīvajā laikā Vilim tuva mūzika, bijis muzikants - kapelā spēlējis dažādus instrumentus.
Piecus gadus kopā ar sievu Annu ir kora "Brūklenājs" dalībnieks, ar kori apceļojis arī plašo pasauli. "Korī dziedu jau sen, kopš Alsviķu saimniecības laikiem. Notis tikai korī dziedot iemācījos. Mans tēvs bija vijolnieks, visa ģimene bija muzikāla. To laikam esmu saņēmis mantojumā. Dziesma palīdz grūtībās un būt sabiedrībā," saka Vilis Volcītis.

Citu datumu laikraksti

  • Kā izvairīties no viltotām latu monētām?

    Kā izvairīties no viltotām latu monētām? Lai cik labi aizsargāta un droša ir kādas valsts, arī Latvijas, nauda, noziedznieki to mēģina viltot.Kā...

  • Cels sporta kompleksu

    Alūksnes pilsētas domes deputāti nolēma atbalstīt Nacionālo bruņoto spēku viceadmirāļa Gaida Andreja Zeibota lūgumu par zemes gabala piešķiršanu...

  • Bērnus rosina zīmēt

    Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2004. gada Eiropas Kultūras mantojuma dienās “100 apdraudētākie kultūras pieminekļi” izsludina...

  • Var izraisīt mazo degvielas tirgotāju bankrotu

    Ja valdība pieņems jaunus noteikumus par degvielas rezervēm, tad tie ietekmēs visu Latvijas degvielas tirgu, bet sevišķi mazo un vidējo degvielas...

  • “Kabeļu tilts” uz Olimpiādi

    Alūksnes iedzīvotājiem “kabeļu tiltu” uz Olimpiskajām spēlēm Atēnās piedāvā “Telia MultiCom”. Tā ir šīsvasaras sporta tematikai veltītā...

  • Kājām mēro 240 kilometrus

    Alūksnes svētceļinieku grupa bija starp 32 grupām, kas Aglonas bazilikas laukumā iegāja, skanot baznīcas zvaniem.Alūksnes svētceļinieku grupa bija...