Jubileju sagaida ar jauniem izaicinājumiem

Šogad pašmāju basketbola čempionāts atzīmē 25 gadu jubileju. Par godu apaļajai gadskārtai svētdien pulksten 15.00 Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas sporta zālē notiks simboliska spēle starp Alūksnes un Apes novadu veterāniem. Starp viņiem būs arī Alūksnes Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Juris Iesalnieks, kura vadītais basketbola klubs šosezon debitējis novada turnīra organizēšanā. Ideja sapulcināt kopā kādreizējos rajona čempionāta dalībniekus radusies tāpēc, ka ne reizi vien abas komandas kļuvušas par turnīra kulminācijas „vaininiecēm”, cīnoties par galveno titulu finālā. „Pagaidām komandas vēl komplektējas, tomēr ceru, ka tie, kas saglabājuši veselību, drosmi un gribēšanu, piekritīs uzspēlēt, atceroties laukumā pavadītos gadus,” viņš saka.


- Kā paši veterāni attiecas pret piedāvāto iespēju?- Reakcijas ir dažādas. Vieni ir patīkami pārsteigti un atgriešanos laukumā gaida ar nepacietību. Citi atkal ir satraukušies, jo gadiem neko nopietnu nav darījuši. Man pašam tas ir mēģinājums izveidot veterānu komandu, kas Latvijas basketbolā ir diezgan populāras. Jā, mēs esam patālu no Rīgas, bet tas nenozīmē, ka mums savos 40, 50 vai vairāk gados uzreiz vajag norakties krūmos. Latvijā notiek dažādas sacensības, kas domātas tieši spēlētājiem no 40 gadu vecuma. Tagad uzspēlēsim vienu spēli, un tad jau manīs, kā izskatāmies. Varbūt tas kļūs par pirmo soli pašiem savas komandas izveidei, ar kuru piedalīties kādā turnīrā. Savulaik mēs jau spēlējām kopā. Vietējās sacensībās pārstāvējām katrs savu komandu, bet uz valsts mačiem braucām kopā. Jāteic, ka diezgan labi izskatījāmies un nemaz tik švaki nebijām.- Kādi šie 25 gadi bijuši basketbola kustībai Alūksnē?- Pakāpeniski esam attīstījušies. Daudz ko deva tas, ka dažas sezonas Alūksnē nostrādāja leģendārais spēlētājs un treneris Maigonis Valdmanis. Kad beidza pastāvēt VEF meistarkomanda, viņš palika bez darba. Pateicoties tālaika basketbola entuziastiem Ērikam Grosam, Ainaram Melderam un Edvīnam Strickim, viņu izdevās piesaistīt Alūksnei kā treneri. Kad es deviņdesmito gadu vidū ierados Alūksnē kā jauns spēlētājs, M.Valdmanis jau bija priekšā. Mūsu komanda spēlēja amatieru līgā, kas toreiz saucās citādāk. Vairākas sezonas no vietas cīnījāmies par trijnieku. Pietrūka pavisam nedaudz, lai tiktu vienu līgu augstāk.Vēlāk komanda pajuka, gan finansiālu apsvērumu dēļ, gan tāpēc, ka tolaik mums vēl nebija savas sporta skolu sistēmas, līdz ar to – trūka jaunās paaudzes. Tie puiši, kas atnāca uz mūsu komandu, bija labi, tomēr viņiem nebija vajadzīgās prakses no bērnības. Pamazām arī paši bijām kļuvuši vecāki. Sapratām, ka nepieciešama paaudžu maiņa, tāpēc nolēmām uzsvaru likt uz jaunajiem.- Vai nekad nav bijusi vēlme atjaunot komandu?- Pāris mēģinājumi ir bijuši, tomēr fakts ir tāds, ka laiks gājis uz priekšu. Tagad tam vajadzīgs krietni lielāks finansējums, taču tik daudz naudas mēs nevaram piesaistīt. Nevienam nav noslēpums, ka Alūksnē uzaugušie jaunieši te nepaliek. Pārsvarā visi aizbrauc uz Rīgu. Ja komplektētu komandu, tad sanāktu, ka praktiski visiem jābrauc uz treniņiem no Rīgas, jo te, Alūksnē, palikuši tikai mazie. Protams, tas prasa papildu līdzekļus, tāpēc izdevumi sanāktu dubultā.Protams, paldies tiem vietējiem uzņēmumiem, kas mūs atbalstījuši līdz šim. Gandrīz katru sezonu daļa komandu startē ar firmu nosaukumiem. Visus basketbola atbalstītājus pat būtu grūti nosaukt, tomēr amatieru līga prasa daudz vairāk līdzekļu. Skatoties uz novada čempionāta komandām, jāteic, ka tur katrā ir kāds spēcīgs spēlētājs. Vismaz 30 pretendenti uz amatieru līgas komandu sanāktu. Arī paši puiši kļuvuši mērķtiecīgāki, tāpēc jācer, ka ar laiku mums šo ieceri izdosies īstenot.- Ar kādiem notikumiem vēl varētu ieskicēt aizvadīto ceturtdaļgadsimtu Alūksnes basketbola tradīcijās?- Kādreiz bija tā saucamās lauku sporta spēles, kurās rajona izlase diezgan veiksmīgi startēja. Arī Latvijas kausa izcīņas. Tagad tas sacensību loks vairs nav tik plašs. Ir palikusi amatieru līga un veterāniem domātie čempionāti. Kaut kādi turnīri, ko varam noorganizēt paši vai uz kuriem varam aizbraukt ciemos pie citiem. Savulaik pie mums vēl notika Adidas strītbola un „Bruģa bumbas” turnīri. Tie bija kādi trīs četri gadi no vietas. Alūksnes posmi allaž bija vieni no apmeklētākajiem. Bija arī tāds rādītājs par to, cik vietējās komandas piedalās posmā. Mums tas bija viens no lielākajiem. Kad nomainījās sporta darba organizatori, izveidojās citas prioritātes. Priekšroka tika dota citiem pasākumiem, un šādi turnīri pie mums vairs netika rīkoti.- Sporta skolas basketbola sekcijā šobrīd ir vislielākais audzēkņu pieplūdums. Kā vērtē darba kvalitāti, audzinot jauno paaudzi, un vai tam ir arī kādi rezultāti?- Šobrīd ir tā, ka bērnu ir daudz, bet gribētos panākt augstāku kvalitāti. Priekš mazpilsētas līmeņa mūsu audzēkņi ir ļoti labi, jo katru gadu mēs tiekam Latvijas čempionāta „play off” spēlēs. Pagājušajā gadā tās bija 1992.gadā un 1993.gadā dzimušo zēnu komandas. Par iekļūšanu astotniekā tikai ar dažu punktu starpību zaudējām. Šogad izskatās, ka dažas komandas varētu tikt atkal.Liels mīnuss ir tas, ka mums nav savas amatieru līgas komandas. Puišiem nav uz ko tiekties.- Kā veicies tiem puišiem, kas trenēties sākuši Alūksnē, bet turpina to darīt citviet?- Priecē, ka tie, kas aizgājuši projām, nebūt nav soliņa deldētāji. Viņi praktiski ir līderi. Piemēram, Kristaps Mediss, kas aizgāja uz Rīgas sporta skolu un vēlāk kļuva par Latvijas čempionu Jaunatnes līgā. Kristapam bija iespēja spēlēt Latvijas Basketbola līgas bijušajā “ASK Rīga” komandā. Tāpat Kristaps Liberts, kas spēlēja Ogres sporta skolas komandā. Viņš bija stabils piecnieka spēlētājs, kas aizcīnījās līdz sudraba medaļām. Tagad to pašu dara Kristapa brālis Kārlis Mediss un Jānis Kliests Valmieras sporta skolas komandā. Domāju, ka bez viņiem komandai būtu daudz grūtāk spēlēt.Tas nozīmē, ka spēlētājus mēs sagatavot varam, tomēr trūkst komandas, kur viņu spēlētprasmi likt lietā. Arī treneri pa šiem gadiem ir uzkrājuši pietiekami lielu pieredzi. Vienīgās problēmas ir ar atlasi un finansējumu. Lai cik bēdīgi tas arī nebūtu, Alūksnes sporta skola uz kaimiņu fona ir finansiāli vismazāk atbalstīta. Ir daudzas skolas, ar kurām kopā mēs sākām, taču, ja vienu gadu mums piešķirtais finansējums ir atšķīries par vairākām reizēm, otru gadu atkārtojies tas pats, tad ar laiku tā diference kļuvusi tik liela, ka panākt viņus ir praktiski neiespējami.- Parasti apaļas jubilejas uztver kā robežšķautni jauniem izaicinājumiem. Vai arī pašmāju čempionāta ceturtdaļgadsimts vedinājis kaut ko mainīt?- Noteikti. Es daudz ko esmu izvērtējis un daudz ko esmu sapratis. Domāju, ka katrai krīzei ir savi plusi. Tieši tās dēļ es šogad esmu atteicies no dalības “Swedbank” Jaunatnes basketbola līgā ar meiteņu komandām. Līdz ar to man ir vairāk laika pievērsties vietējām aktivitātēm. Veterānu spēle nebūs vienīgais pārsteigums, ko gatavojam šajā sezonā. Vēl ir iecere sarīkot divu veidu telpu turnīrus: trīs pret trīs un viens pret viens. Tāpat domājam, kā palaist čempionātu sievietēm. Plānots arī turnīrs bērniem.Katrā ziņā tie trīs četri mēneši, kad notiks novada čempionāts, būs pārblīvēti ar daudzām citām aktivitātēm. Popularizēsim savu sporta veidu tieši Alūksnes novada iedzīvotājiem un it sevišķi jauniešiem. Sanāca pārāk gari, bet, atbildot uz jautājumu īsumā, varētu teikt tā: tas ir pavērsiens jaunām basketbola aktivitātēm vietējā līmenī. Vienkārši iepriekšējos gados, kad visi treneri braukāja apkārt ar Jaunatnes līgas spēlēm, to bija grūti izdarīt. Tīri no cilvēciskā viedokļa, jo katram ir savu spēku robeža. Tagad tā arī pateicu: jūs brauciet, bet es uzņemšos organizatorisko darbu, kūrējot mačus vietējā līmenī. To arī cenšos darīt.

Citu datumu laikraksti

  • Vai esat kādas arodbiedrības biedrs?

    Larisa no Alūksnes Jā, izglītības darbinieku arodbiedrībā. Uzskatu, ka mūsu arodbiedrība strādā labi, jo jūtam ļoti lielu atbalstu no viņu...

  • Novadu spēles skolēniem

    Līdz 5.februārim skolu komandas var pieteikties „Novadu spēlēm”, kuras notiks Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē 31.martā.  Spēlē...

  • Pateicas atbalstītājiem

    Alūksnes novada pašvaldība pateicas privātpersonām un uzņēmumiem, kas finansiāli un materiāli atbalstījuši jaunizveidotās zupas virtuves darbību...

  • Brīvprātīgi spiesta izvēle

    Ar šodienu – 1.martu - Apes novada pastniece Sandra Lārmane balto “Renault” markas pasta mašīnu ir nomainījusi pret savu personīgo. Pirms trim gadiem...

  • Pasniegs Gada balvas

    Pededze Tautas namā 6.martā notiks Starptautiskās Sieviešu dienas svinības un Sieviešu tiesību institūta Gada balvas pasniegšana sievietei –...

  • Atzīmē pusgadsimta jubileju

    „Atnākot uz šejieni, es pat iedomāties nespēju, kas mani te sagaidīs. Lai cik liels bija jaunības maksimālisms, likās prātam neaptverami, ka esmu...