Jūtas stipra tuvinieku mīlestības aizvējā

Gaujienas speciālās internātskolas direktore Mudīte Reigase saņēma neparastu “dāvanu” 15 darba gadu atcerei. Daži skolotāji bija uzrakstījuši sūdzību KNAB par skolu.

Gaujienas speciālās internātskolas direktore Mudīte Reigase saņēma neparastu "dāvanu" 15 darba gadu atcerei. Daži skolotāji bija uzrakstījuši sūdzību KNAB par skolu. Viņi direktorei neko neteica un nepārmeta, bet pēkšņi kā zibens no skaidrām debesīm ieradās pārbaude.
"Bija drausmīga sajūta. Jutos nodota. Nekad nebiju tā vīlusies cilvēkos. Saprotu, ka var nonākt konfliktā gan darbavietā, gan ģimenē, bet vienmēr visu var atrisināt - izrunāties un atrast kompromisu," atzīst M.Reigase. Divas pārbaudes nekādus likumu pārkāpumus neatklāja, bet rūgtums paliek.
19.oktobrī apritēja 15 gadu, kopš viņa ir Gaujienas speciālās internātskolas direktore. Mudītei nav nekā tāda, par ko kolēģi vai apkārtējie varētu apskaust. Skolas vadītāja nevar sev papildus samaksāt pat santīmu, lai gan no astoņām atvaļinājuma nedēļām vasarā izmanto tikai pusi. Pārējā laikā viņa bieži sastopama skolā, kur vienmēr ir kaut kas darāms.
"Ir prieks par to, ko esmu sasniegusi. Man ir bijusi iespēja daudz ceļot, redzēt un satikt interesantus cilvēkus. Labas angļu valodas prasmes dēļ mani iesaistīja Izglītības un zinātnes ministrijas projektos. Ir izdots datu krājums par izglītību Eiropas Savienības valstīs 2005.gadā. Tajā starp autoriem ir arī mans vārds, tāpēc varu būt gandarīta," saka M.Reigase.
Uzticas gados vecākajiem kolēģiem
Mudīte ir dzimusi rīdziniece, bet vīra Italo dzimtā puse ir Gaujiena, tāpēc viņš vienmēr vēlējās atgriezties. Kad abiem piedāvāja darbu, jaunā ģimene to uzreiz pieņēma.
"Sāku strādāt par mācību pārzini un angļu valodas skolotāju. Tomēr daudz un dažādu iemeslu dēļ kļuvu par skolas direktori. Tiesa, mani tas nebaidīja. Vienmēr ir bijušas labas attiecības ar bērniem. Varu sanervozēties un izkliegties, bet nekad neturu ļaunu prātu, tāpat nepieminu pāri darījumus," atzīst viņa.
Tomēr Mudītē no ļoti, ļoti atvērtā cilvēka maz kas ir palicis pāri. Direktore ir iemācījusies nocietināties un daudz ko paturēt sevī.
"Esmu secinājusi, ka pilnībā uzticēties var vecāka gadagājuma cilvēkiem. Kolēģi manā vecumā vai vēl vecāki ir tie, ar kuriem vienmēr var sarunāt. Ja viņi kaut ko apsola, tad arī izdara. Turpretim gados jaunajiem nav tādas atbildības izjūtas un arī sabiedriskā darba rūdījuma, kādu ieguvām padomju varas gados. Mēs gājām un darījām, turklāt nevienam nenāca pat prātā jautāt, cik par to maksās. Tagad jaunie cenšas pēc iespējas mazāk darīt un saņemt pēc iespējas lielāku atalgojumu," spriež direktore. Bieži vien tas viņai liekas nepieņemami.
Kāpēc krīt no viena grāvja otrā?
M.Reigase ārzemēs ir bijusi vismaz 40 reizes, turklāt braucieni bijuši saistīti galvenokārt ar pieredzes iepazīšanu speciālajā izglītībā. Viņa dzirdējusi pedagoģijas autoritāšu atziņas un izdarījusi savus secinājumus.
"Mums visu laiku iznāk krist no viena grāvja otrā, bet pa ceļu iet neprotam. Varbūt tas mūsu tautai ir raksturīgi?" domā M.Reigase. Skandināvijas valstīs, izņemot Somiju, šobrīd ļoti uztraucas par izglītības kvalitāti. Dānijas izglītības ministre atzinusi, ka katrs piektais pamatskolas beidzējs neprot pietiekami labi lasīt, lai turpinātu izglītību vai atrastu labu darbu. Tāpat secināts, ka zemā līmenī ir akadēmiskās zināšanas.
"Pirms pāris gadiem Ziemeļvalstu speciālās izglītības kongresā Zviedrijas valsts sekretārs uzsvēra, ka deviņdesmito gadu sākumā, palielinot skolēnu skaitu klasē un skolotāju slodzi, ir izdarīts lāča pakalpojums izglītības kvalitātei. Valdība ir piešķīrusi miljoniem kronu, lai skolā strādātu jauni skolotāji un varētu samazināt skolēnu skaitu klasē. Latvijā notiek otrādi, jo cenšas pārņemt skandināvu pieredzi," skaidro skolotāja.
Skatoties televīzijas pārraides, var redzēt, ka daudzos vadošos amatos ir ļoti jauni cilvēki. Viņi ir ieguvuši maģistra grādu divos gados vai trīs augstskolas beiguši vienā gadā. Varbūt, ka viņi teorētiski ir bezgala gudri. Tomēr, lai vadītu citus un būtu, ko viņiem pateikt, ir vajadzīga pieredze.
"Teorija ir abstrakta, bet prakse var būt pavisam citāda. Kam padomju gados bija pieredze, tie visi ir atbīdīti malā. Tagad to vietā ienākuši jaunie. Daudzi ne vienu dienu nav strādājuši skolā. Lai mācītu un dotu padomus skolotājiem, ir jābūt mūsdienu pieredzei skolā. Arī tiem, kas strādājuši pirms pieciem desmit gadiem, par darbu skolā šobrīd nav izpratnes," ir pārliecināta Mudīte.
Pedagogam ir jābūt korektam
Senāk jebkurš skolotājs bija gudrāks par skolēniem, jo viņam bija dzīves pieredze un tās laikā apgūtas zināšanas, bet tagad tā nav. 5. vai 6.klasē var būt skolēni, kas dažās nozarēs ir zinošāki par skolotāju. Ja jaunieti kaut kas interesē, viņam ir iespējas iegūt plašu informāciju, piemēram, par astronomiju, bet angļu valodas skolotājai par to ir vispārējas zināšanas. Tāpat tas var būt par jebkuru citu jautājumu.
"Domāju, ka tas daudzos skolotājos rada diskomforta sajūtu. Pedagogam ir jāprot korekti iziet no situācijas un pieņemt, ka skolēns kaut ko zina vairāk. Viņam jāprot pasmaidīt un nejusties apvainotam, ka kāds var būt zinošāks. Cilvēks nekad nevarēs zināt visu. Es protu labāk angļu valodu un 18.gadsimta literatūru," skaidro M.Reigase.
Kad viņa lasa atsauksmes par skolotāju prasību palielināt algu, tad secina, ka daudzi ir gatavi skolotājus nolīdzināt līdz ar zemi. Viņi nesaprot, ka tie ir tikai cilvēki, tāpēc ne vienmēr spēj pieņemt un piedot visu, ko dara pusaudži.
"Pēdējos 15 gados ir izauguši mani dēli un esmu arī redzējusi visu, kas notiek skolā. Man žēl tā teikt, bet ir izaugusi zudusī paaudze. Ļoti daudzi ir auguši bez pienākuma apziņas. Neviena valsts amatpersona nekad un nekur nav teikusi, ka bērniem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi tāpat kā pieaugušajiem," norāda direktore. Kurā mirklī no bērna sāk prasīt atbildību?
Ja nepilda pienākumus, tad var arī ierobežot tiesības vai sodīt. Turklāt sods nenozīmē tikai fizisku ietekmēšanu. "Ne katrs pliķis pa vaigu ir varmācība! Pusaudži aug kā varmākas, jo pieaugušajiem nav tiesību viņus ierobežot. Katru nedēļu skolā ir policija, jo zog, dzer, tīši bojā inventāru, bet skolotāji var tikai runāt un aizrādīt, ka tā nav labi darīt," saka M.Reigase. Pusaudži, kurus laikā neapturēs un neierobežos, izdarīs arī smagus likumpārkāpumus.
Māte var lepoties ar dēliem
Mudīte ar vīru vienmēr ir aizņemti darbā, tāpēc dēliem vajadzēja agri kļūt patstāvīgiem. "Italo ir darbaholiķis. Viņš nevar mierīgi nosēdēt pie televizora vai lasīt visu vakaru. Jā, ziņas noklausās un izlasa laikrakstā, bet vienmēr atrod, ko izdarīt. Domāju, ka tas bērnus ir ietekmējis, tāpēc nevaram žēloties par viņiem," uzskata Mudīte. Viņi dzīvo Rīgā un prot par sevi parūpēties. Lauris beidza Baltijas krievu institūtu, kur ieguva jurista diplomu. Jaunākais Arvis mācās Celtniecības koledžas 4.kursā. "Smejamies, ka viens maizi pelnīs ar muti, bet otrs - ar rokām," joko māte. Viņa atzīst, ka drošs atbalsts vienmēr bijuši vīra vecāki. Mudītes labākais draugs ir vecākā māsa, kas ir dēliem krustmāte. Uz viņu var paļauties vienmēr.
Ģimenei kopā kaut kur aizbraukt gadās reti. Italo nespēj mierīgi atpūsties un gulēt saulītē. Viņam vienmēr ir jādara, jādara, jādara... Turklāt tagad mājās ir pusotra gada vecs terjers Ņuka. Visu mīluli nevar ilgi atstāt vienu. Pagājušajā vasarā ģimenes vīrieši atraka drupas, jo uz vecajiem pamatiem grib celt māju. Tie un pagrabs ir labi saglabājušies.
Dzīvesbiedru neierobežo
Mudīte atzīst, ka skola atņem ļoti daudz enerģijas. Kad viņa aiziet mājās, no reālās dzīves var atslēgties, tikai lasot grāmatu.
"Pats galvenais, ka man apkārt ir cilvēki, kas atbalsta, saprot un kam varu uzticēties," atklāj sieviete. Pēdējos gados viņai ir fiziski un morāli grūti. Skolas kolektīvs ir liels, turklāt katram liekas, ka viņš ir kaut ko vairāk pelnījis. Nav viegli būt pret visiem objektīvai, bet direktore cenšas pret visiem izturēties vienādi koleģiāli un draudzīgi. Labi draugi ir no skolas un studiju gadiem.
"Man nekad nav bijis jāsaskaras ar nodevību ģimenē. Nekad vīrs nav bijis neiecietīgs vai rupjš pret mani. Viņš nekad nav mani ierobežojis. Vislielākais ir gandarījums, ka mēs labi saprotamies un viens otram netraucējam. Mēs esam kopā, bet katrs esam indivīds, jo mums ir atšķirīgas intereses," uzsver Mudīte.
Viņa atzīst, ka dēli to spēj novērtēt. Vecāki viņiem vajadzīgi kā droša aizmugure. Tad tie jūtas stipri, lai arī kas notiktu.

Citu datumu laikraksti

  • Lāčplēša svētkos

    Tālajā 1919.gadā visi, kas varēja un spēja nest ieročus, cēlās, lai aizstāvētu un atbrīvotu Rīgu no uzbrūkošās Bermonta armijas, un 11.novembrī Rīga...

  • Pirmie maksājumi par laukaugu un lopbarības platībām

    Šonedēļ Lauku atbalsta dienests uzsāk papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu un lopbarības platībām avansa izmaksu 80 procentu apmērā, jo valstī...

  • Apvienos Mālupes pagasta pensionārus

    Mālupes pagasta “Mārās” pašvaldībā dzīvojošajiem pensionāriem šonedēļ bija otrā tikšanās, jo arī Mālupes pagastā ir nolēmuši veidot savu pensionāru...

  • Atgriezušās priecīgas un iespaidiem bagātas

    “Kad lidmašīna ir uz zemes Latvijā, priecīgi saskatāmies, esam mājās! Tikai mājupceļā atklājas katra bažas un satraukumi, kas bijuši pirms brauciena,...

  • Izmanto iespēju!

    Vēl tikai līdz 15.novembrim jauniešu organizācija “Avantis” aicina pieteikties stipendiju konkursam un Gada balvai.Vēl tikai līdz 15.novembrim...

  • Vidzemē attieksme ir neitrāla

    Oktobrī veiktajā sabiedriskās domas aptaujā noskaidrota Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā.Oktobrī veiktajā...

  • Valsts svētkos suminās labākos

    Zeltiņu pagasta padome izsludinājusi aptauju, lai izlemtu, kurus iedzīvotājus apbalvot valsts svētkos 18.novembrī.Zeltiņu pagasta padome...

  • Reģistrēs divus ceļus

    Jaunalūksnes pagasta padomes oktobra sēdē deputāti nolēma papildus reģistrēt “Latvijas Valsts ceļu” Vidzemes reģionālajā Alūksnes nodaļā ceļus Dudas...

  • Zooveikali saņem apliecības

    Ceturtdien Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes pārstāvji apmeklēja Alūksnes veterinārās aptiekas un zooveikalu, lai izsniegtu...