Jūtas vienlīdz piederīga abām tautām

Igauniete Malle Timofejeva jau vairāk nekā 50 gadus par savām mājām sauc Api. Viņa jūtas vienlīdz piederīga abām valstīm - Latvijai un Igaunijai.

Igauniete Malle Timofejeva jau vairāk nekā 50 gadus par savām mājām sauc Api. Viņa jūtas vienlīdz piederīga abām valstīm - Latvijai un Igaunijai.
Lielākais sarūgtinājums viņai ir tas, ka nav ieguvusi Latvijas pilsonību un igauņu pilsones pasi rotā ieraksts "pastāvīgas uzturēšanās atļauja", kas apliecina iespēju dzīvot Latvijā. Sirds sāp arī par to, ka viņa kā Latvijas iedzīvotāja nevar piedalīties šīs valsts nozīmīgākajās aktivitātēs un paust savu viedokli.
"Nepatīkami, ka, šķērsojot robežu un pārbaudot pasi, nācās dzirdēt, ka nepilsoņus nelaidīs tai pāri. Tad sāku kārtot dokumentāciju, lai iegūtu Latvijas pilsonību. Taču radās sarežģījumi, vienkāršāk man bija iegūt Igaunijas pilsonību," laikrakstam stāsta M.Timofejeva.
Pārcēlās mājas dēļ
Malle pirms 63 gadiem dzimusi Veru rajonā, Jaunrozē, kas atrodas četrus kilometrus no Apes. Abi vecāki pēc tautības bijuši igauņi - tēvs nāk no Jaunrozes, bet māte - no Pečoru apkaimes. Tēvs pazudis Otrā pasaules kara laikā, bet Malle atceras vien to, ka viņš bijis tumšs gara auguma vīrietis. Līdz desmit gadu vecumam Malles dzīve bijusi saistīta ar Igauniju. "Vecāki gribēja uzcelt māju, taču Igaunijā bija problemātiski to izdarīt. Tas pamudināja pārcelties dzīvot uz Api," stāsta Malle.
Priecājas par māsu
Skolas gaitas Mallei saistās ar Igauniju, kur arī absolvējusi vidusskolu. Ceļu no 5.klases ik nedēļu brīvdienās mērojusi kājām no Varstiem līdz 18 kilometru attālajai Apei. Malle neslēpj saviļņojumu, ka viņai ir māsa Silvija, ar kuru ir četrpadsmit gadu starpība, bet izveidojušās jaukas attiecības, jo mamma apprecējusies otrreiz. Māsa dzīvo Monistē, ar viņu Malle satiekoties ļoti bieži. Savulaik ar savu auto braukusi līdz Igaunijas robežai, kur viņu jau gaidījusi no Monistes atbraukusī māsa, tad vedusi māsu uz Api. Vasarās nereti Malle 11 kilometrus garo ceļu līdz Monistei mērojot ar velosipēdu. "Tā kā vecāki ir miruši, abas priecājamies, ka esam viena otrai," apgalvo sieviete. Tēvs ļoti slikti runājis latviski, māte - labāk, taču māsa, kas piedzima Apē, kopš bērnu dienām runāja latviski.
Par garumzīmēm nezina
Malle latviski iemācījusies sarunāties, draudzējoties ar kaimiņu bērniem apmēram 12 gadu vecumā. "Šādā vecumā nebija grūti iemācīties valodu, tas notika automātiski. Neko īpaši nemācījos, klausījos, ko viņi runā. Viņi savukārt no manis apguva igauņu valodu," atklāj sieviete. Tā kā Mallei paticis lasīt grāmatas, bet pie igauņu grāmatām bijis problemātiski tikt, tad viņas lasāmviela bija latviešu valodā. Sirsniņa meitenei sāpējusi, ka dzimtajā valodā nevar ielūkoties grāmatu pasaulē.
"Man bija kauns, ka neprotu rakstīt latviski. Pati sev sacīju: kā tu, Malle, neproti brūtgānam latviski vēstuli uzrakstīt," joko Malle.
Protams, vēlāk viņa apguvusi arī latviešu valodas gramatiku, taču joprojām baiļojas, vai garumzīmes saliek tur, kur tās nepieciešamas. Malle atzīst, ka igauņu valoda būtiski atšķiras no latviešu, īpaši gramatika. Igauņiem nav tādu burtu kā latviešiem ī, ē, ā. Ja Apē uz ielas satiekot kādu pazīstamu igaunieti, tad sarunājoties dzimtajā valodā.
"Tad, kad aizbraucu uz Igauniju pie māsas, viņas bērni smejas, ka es igauniski runāju ar akcentu," atklāj Malle.
Dusmoties māk igauniski
Sieviete spriež, ka, Latvijā dzīvojot, iemācījusies domāt latviski. Tādos brīžos, kad dusmojas, emocijas vieglāk esot paust igauniski. Malle bieži prātojot, kā dzīve iegrozītos, ja būtu palikusi Igaunijā. Viņai šķiet, ka droši vien dzīvotu laukos un būtu strādājusi kolhozā.
"Lai nu Ape ir maza, tomēr jauka pilsēta," uzskata igauniete. Viņa neslēpj, ka daudz ko nezinot par Igaunijas šodienu, tās kultūras dzīvi, kādas ir jaunākās grāmatas, un daudzām citām lietām. Par to viņa pārdzīvojot. Arī krustvārdu mīklas viņai esot vieglāk minēt latviešu, nevis igauņu valodā. To, kāpēc tikusi pie vārda Malle, viņa nezinot. Vien to, ka tāda bijusi tēva izvēle un tas joprojām Igaunijā ir populārāko vārdu pirmajā piecniekā.
Viņa secina, ka latvieši atšķiroties no igauņiem. Malle smaida, ka visu mūžu dažādās dzīves situācijās dzirdot citus sakām: "Tu jau esi igauniete." Igauņi esot mērķtiecīgi (pati smejas, ka viņa tāda nav), enerģiski, pret svešiem esot atturīgāki nekā citas tautas. Arī godīgi, kas prot apsvērt vairākus gājienus uz priekšu un to, kā būs labāk.
Lepojas ar himnu
Kādu laiku Malle strādājusi maizes ceptuvē, bet visilgāk - 33 gadus līdz pat pensijai -viņa nostrādājusi Apes kultūras namā par kinomehāniķi. Mīlestība pret kino savedusi kopā ar nākamo dzīvesbiedru Nikolaju, kas pēc tautības ir krievs un atšķirībā no Malles ir Latvijas pilsonis.
""Kādreiz tik skaistas filmas rādīja. Tās skatoties, redzēju, kā cilvēki citur dzīvo, un daudz ko iemācījos," secina Malle.
Abi kopā esot kopš 1959.gada, izaudzinājuši divas meitas Larisu un Kristīni un tagad priecājas par mazdēlu panākumiem. Vasarās Mallei patīkot staigāt pa mežu, ogojot un sēņojot. Viņa esot apzinīga strādniece mazdārziņā, bet ziemā - kaislīga zemledus makšķerniece.
Šodien, kad Igaunija svin Republikas neatkarības dienu, arī Mallei ir svētku diena. Viņa lepojas, ka igauņiem ir skaista himna, un ar to, ka viņā rit igauņu asinis. Abas meitas mākot runāt igauniski, bet dīvaini, ka ar vecāko meitu Larisu māte joprojām sarunājoties krieviski.
"Ja ciemos atnāk kāds igaunis, runājamies igauniski, ja krievs - krieviski, ja latvietis - latviski," saka Malle. Viņa tic, ka igaunietei Latvijā dzīve kļūs vēl labāka, kad divas brāļu tautas būs līdzās arī Eiropas Savienībā.

Citu datumu laikraksti

  • Atbalsta ieceri rīkot operas mākslas pasākumus

    Alūksnes tautas nams nosūtījis vēstuli, lai atbalstītu projekta “Opera novados” izstrādātāju ieceri. To gatavo Latvijas Nacionālās operas soliste...

  • Noskaidros erudītāko skolu

    Strautiņu pamatskola rīt uzņems 22 komandas, kas sacentīsies par “Erudītākās skolas” nosaukumu. Pagājušajā gadā tās audzēkņu komanda bija uzvarētāja,...

  • Gaida jaunus pasūtījumus

    Pirms neilga laika Alūksnē darbu uzsāka IK “Poligrāfijas salons”, kas nākotnē pasūtītājus cer nodrošināt ar dažādu veidu iespieddarbiem.Pirms neilga...

  • Novadu veidošanā prasa patstāvību un finansējumu

    Latvijas pagastu vadītāju sapulcē Jaunpiebalgā Alūksnes rajonu pārstāvēja 12 pašvaldību vadītāji, tātad vairāk nekā līdz šim līdzīgos...

  • Būs nozīmīgi sporta pasākumi

    Alūksnes “Mežinieku” sporta bāzē pēc Nacionālo bruņoto spēku gadskārtējā čempionāta notiks akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes...

  • Pamatskola saņem dāvanu no bankas

    Bejas pamatskola pagājušajā nedēļā saņēma vairākas vērtīgas dāvanas - mikroautobusu “Hyundai Starex”, 20 hektāru lielu zemes gabalu un apmaksātu...