Jūtos nogurusi

Trīs brīvdienas. Varbūt kādam šķiet, ka brīvo dienu ir par daudz, bet es par tām patiesi esmu priecīga, jo jūtos nogurusi.

Trīs brīvdienas. Varbūt kādam šķiet, ka brīvo dienu ir par daudz, bet es par tām patiesi esmu priecīga, jo jūtos nogurusi. Neesmu cēlusi un vēlusi akmeņus, stundām ilgi skaldījusi malku vai rakusi grāvjus. Jūtos nogurusi no negācijām, ar kurām jāsastopas ikdienā, bet žurnālista darbs no tām nav pasargāts.
Nekad nedomāju, ka tik nogurdinošas spējas piemīt vienkāršu, bet visus interesējošu faktu vīkstīšana noslēpumu plīvurā, kaut tikai vienkāršais lasītājs neuzzinātu kaut ko tādu, kas viņam nav jāzina, kaut tikai katrs vārds un teikums līdzinātos kaķa glāstīšanai pa spalvai. Ja arī kāda zemākstāvoša amatpersona atļāvusies žurnālistei atklāt patiesību, tad pēc tam augstākstāvošās amatpersonas tai izsaka tik daudz aizrādījuma vārdu, ka tie sāk līdzināties akmeņu nogruvumam kalnos un "vainīgajai" personai nekas cits neatliek, kā vien atbildēt: "Visu prasiet priekšniekam!" Saprotu, ka jābūt subordinācijai, ka priekšniekam vai vadītājam pieder neteicošais vārds, bet, ja viņa pakļautībā strādājošajiem speciālistiem nav ļauts bilst ne vārda, tad kāda nozīme viņiem vispār? Tādā situācijā varbūt labāk ievērot principu "viens par visiem".
Daudzkārt nācies uzklausīt norādi, ka to gan labāk nerakstiet, tas nav domāts presei un tamlīdzīgi. Saprotu, ja to lūdz cilvēks, kas stāsta par savu dzīvi, citādāk, ja norāde nāk no amatpersonas mutes. Uzskatu, ka iestādes vai uzņēmuma vadītājam tomēr ir jākontrolē tas, ko viņš saka, ir jāņem vērā, ka, uzstājoties plašas auditorijas priekšā, starp klausītājiem var būt arī kāds žurnālists, kas tobrīd līdzinās interesantu izteikumu, atziņu un salīdzinājumu medniekam, jo bieži vien tieši tie par konkrēto amatpersonu pasaka daudz vairāk nekā vispārpieņemtas, iepriekš iestudētas un visiem zināmas frāzes. Atzīšos, ka respektēju lūgumus TO nerakstīt, bet šodien neesmu pārliecināta, vai rīkojos pareizi. Varbūt vairāk ir jālīdzinās paparaci? Nezinu. Šaubos, vai spēšu mainīties arī tik radikāli, ka tad, ja pa durvīm neielaidīs, līdīšu pa logu vai skursteni, bet varbūt vajadzētu, aizmirstot par visiem "tas nav domāts presei", jo tieši šī norāde liek vēl vairāk "saspicēt ausis".
Neesmu bijusi pasargāta arī no izteikumiem, ka, lūk, tu uzrakstīji, bet man tagad nepatikšanas, labāk nebūtu neko rādījis un stāstījis, tagad vienas vienīgas nepatikšanas. Ja tā, tad par to, stāstīt vai rādīt, varbūt vajadzēja padomāt pirms tam. Manuprāt, savādi, ka cilvēks mēģina noslēpt to, kas visiem labi zināms un redzams. Pagasta centrā nevar uzbūvēt vai nojaukt māju, nevienam neredzot. Varbūt daudz labāka par noslēpumainību ir atklātība, jo tā cilvēkos nerada aizdomas un neļauj vaļu bieži vien muļķīgai fantāzijai.

Citu datumu laikraksti

  • Politiķi izprot, bet nesola

    Spilgta Alūksnes 4. Grāmatu svētku epizode bija sociālajiem jautājumiem veltītā diskusija, kurā piedalījās pieci Latvijā pazīstami politiķi.Spilgta...

  • Latvijā ir melno stārķu populācijas centrs

    Alūksnes Dabas muzejā “Vides labirints” izveidota jauna izstāde, kas stāsta par mūsu spārnoto draugu tālajiem ceļojumiem.Alūksnes Dabas muzejā "Vides...

  • Dibina jaunu asociāciju

    Ceturtdien, 17.novembrī, Rīgā, viesnīcā “Rīga”, paredzēta Latvijas Augļu un dārzeņu importētāju un vairumtirgotāju asociācijas dibināšana.Ceturtdien,...