Kā aktivizēt un integrēt atstumtos sabiedrībā?

Alūksnē tika atklāts pasākumu cikls, kurā prezentēja projektu “Vienotas informācijas izplatīšanas un iedzīvotāju informēšanas sistēmas pašvaldībās izveide”.

Alūksnē tika atklāts pasākumu cikls, kurā prezentēja projektu "Vienotas informācijas izplatīšanas un iedzīvotāju informēšanas sistēmas pašvaldībās izveide". Tā īstenošana devusi iespēju izdot rokasgrāmatu, atjaunot bukletu "Pilsoniskā līdzdalība" un izgatavot informatīvos stendus pašvaldībām.
Latvijas Jaunatnes padome un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts vadīja diskusiju par aktuāliem integrācijas jautājumiem. Tajā piedalījās ne tikai Alūksnes, bet arī Gulbenes, Balvu un Madonas rajona pašvaldību pārstāvji. "Gribam panākt, lai arvien mazāk būtu atstumto, pazemoto un aizmirsto. Tā ir sabiedrības integrācijas būtība. Alūksnes pašvaldības ir starp tām, kas negaida aicinājumus un padomus, bet pašas meklē iespējas, kā veicināt integrāciju. Alūksne ir viens no projekta atbalsta centriem," uzsver īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta pārstāvis Antons Seiksts.
Pašvaldībām izgatavoti informatīvie stendi
Projekta mērķi ir informēt cilvēkus par viņu tiesībām un iespējām. Tā atbalstītāji ir Eiropas Savienības Phare programma, Sabiedrības integrācijas fonds, sadarbības partneri ir Latvijas Jaunatnes padome, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts un Latvijas Pašvaldību savienība. Projekta laikā bija organizēti pieci semināri jauniešiem, tikpat - pašvaldību darbiniekiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Diemžēl tikai puse minstriju izdoto informatīvo materiālu interesē iedzīvotājus. A.Seiksts cer, ka pēc pāris gadiem katrs varēs atrast sev vajadzīgo informāciju.
Rokasgrāmata ir nodota iespiešanai tipogrāfijā. To tāpat kā bukletu varēs saņemt katra pašvaldība. "Situācija pilsētās un pagastos ir dažāda, tāpēc nolēmām, ka visur informatīvos stendus nevajag. Ir pašvaldības, kur ir sava informēšanas sistēma un stendi. Tomēr 80 pašvaldības izteica vēlmi saņemt mūsu sagatavotos stendus un informatīvos materiālus," secina Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta konsultants Andris Grafs. Alūksnes pilsētas dome, rajona padome, Jaunlaicenes un Virešu pagasta padome stendu saņēma 5.jūlijā, divu nedēļu laikā tos nogādās arī citām pašvaldībām, kas tos vēlējās iegūt.
Rajonā risina sociālās integrācijas problēmas
"Ja nemaldos, Alūksnes rajons bija pirmais valstī, kur sabiedrības integrācijas veicināšanai izveidoja darba grupu. Tā sāka realizēt to, kas bija paredzēts rajona attīstības programmā - veicināja iniciatīvu, iesaistīja cilvēkus aktuālās norisēs rajonā. Kad Integrācijas fonds izsludināja konkursu, dodot iespēju saņemt finansējumu, tapa sabiedrības integrācijas programma "No atšķeltības uz līdzdalību"," atgādina Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe. Izstrādājot programmu, secināts, ka rajonā problēmas nerada citu tautību cilvēku integrācija. Daudz asāk jūtama ir vajadzība pēc sociālās integrācijas un labākas informācijas apmaiņas.
Alūksnes rajonā vairākkārt palielinājies nevalstisko organizāciju skaits, to ir vairāk nekā 100. Alūksnes Nevalstisko organizāciju atbalsts centrs rosina arī Balvu un Gulbenes rajona iedzīvotājus veidot un iesaistīties sabiedrisko organizāciju darbā. G.Ļuļe secina, ka pirms 15 gadiem integrāciju uzskatīja par nevajadzīgu, varbūt pat uzspiestu un nesaprotamu. Tagad šim procesam izsekot ir grūti, jo ir daudz dažādu aktivitāšu. Tas nozīmē, ka programmas mērķis ir sasniegts.
Vajadzīga vienota sistēma un rīcība
A.Grafs informē, ka šā gada beigās valstī būs izstrādāta jauna sabiedrības integrācijas programma, tāpēc apzina mērķgrupas un problēmas rajonos. Kuras iedzīvotāju grupas nepieciešams integrēt un ko vajadzētu darīt valstī? G.Ļuļe uzskata, ka Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta darbiniekus neinteresē, ko dara pašvaldībās. Kad Rīgā prezentēja Alūksnes rajona pieredzi un 24 valodās izdoto brošūru "Tuvās un tālās mājas", bija ieradušies pārstāvji no Ventspils un Daugavpils, kā arī citām pilsētām, bet rīdzinieku nebija. "Gribētu, lai galvaspilsētas amatpersonas reaģē uz to, kas notiek rajonos. Pašlaik strādājam atšķirīgi," saka G.Ļuļe. Ja vēlas būt vienoti šajā procesā, tad tā arī vajadzētu rīkoties. Pretējā gadījumā iznāk tā, ka ministrijas un sekretariāts piedāvā to, kas nemaz nav vajadzīgs. A.Seiksts atzīst, ka ir iespiests daudz materiālu makulatūrai, tāpēc projekta mērķis bija veidot vienotu informācijas sistēmu.
"Kādas problēmas iekļaušana programmā to neatrisinās. Kamēr cilvēki nebūs materiāli nodrošināti, viņi nevēlēsies piedalīties pasākumos, aktīvi iesaistīties lēmumu izstrādē un pieņemšanā. Jaunieši un pašvaldību darbinieki piedalījās projekta semināros, bet tas neko būtiski nemaina," akcentē Alūksnes domes izpilddirektore Una Zadumina. Viņa atzīst, ka pašvaldībā rīkotās anketēšanas ir neveiksmīgas, jo no 10 000 izplatītajām anketām saņemtas apmēram 20 atbildes. Pašlaik iedzīvotāji aicināti apspriest pilsētas teritoriālo plānu. Palikušas divas nedēļas, bet savas domas un priekšlikumus izteikuši apmēram 20 iedzīvotāji. Interesi izrāda tie, kurus skar plānā paredzētās izmaiņas pilsētvidē, tomēr iespējams, ka daudzi par tām nezina, jo nav iepazinušies ar plānojumu.
Jārunā ar cilvēkiem, kas ir ieinteresēti
Secināts, ka vairāk jārūpējas par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Par viņiem paredzētajiem pasākumiem programmā ir jārunā ar šiem cilvēkiem. "Pārējai sabiedrībai ir vienalga, ka invalīdi dzīvo mājā, no kuras ir grūti izkļūt ratiņkrēslā. Būvniecības noteikumos ir prasība, ka uzbrauktuvēm jābūt pie sabiedriskām ēkām. Kā līdz tām tikt, ja invalīds dzīvo piektajā stāvā?" jautā G.Ļuļe. Diemžēl finansējumu var saņemt tikai projektiem, kas paredz galvenokārt mācības. Pēc 15 gadiem tās vairs nav aktuālas, bet līdzekļi ir nepieciešami liftu un uzbrauktuvju ierīkošanai. Diemžēl pašvaldībām nav naudas celtniecībai un nav arī brīvu dzīvokļu, ko piedāvāt cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Viņi var tikai mēģināt mainīt savu dzīvesvietu pret dzīvokli pirmajā stāvā.
Tāpat nav iespēju nodrošināt dzīvojamo platību no ieslodzījuma vietām atbrīvotajiem, lai gan to nosaka likums. Viņu integrēšanai sabiedrībā ir izveidots probācijas dienests, taču arī tam nav iespēju sagādāt dzīvesvietu. Šie cilvēki tāpat kā internātskolu beidzēji labi zina savas tiesības, bet nereti aizmirst par pienākumiem. Varētu domāt, ka to nav arī vispārizglītojošo un profesionālo skolu beidzējiem. Mācību laikā viņiem nav atļauts nest malku, strādāt virtuvē vai uzkopt klasi. Diemžēl pienākumi nerodas tad, kad sasniegti 18 gadi, bet līdz ar cilvēka nākšanu pasaulē. "Tagad ir izaugusi jaunā paaudze, kuras vecāki gāja uz Sociālās palīdzības centru un saņēma pabalstus. Protams, jaunieši uzskata, ka viņiem arī pienākas. Vajadzēs domāt, kā panākt, lai viņi saprastu, ka ir jāstrādā," secina U.Zadumina.
Jaunieši neredz lauku perspektīvas
Svarīgi ir integrēt jauniešus vietējā sabiedrībā. Viņi pabeidz vidusskolu, dodas studēt un vairs neatgriežas atpakaļ. Ir jārada vide, kurā gribētu palikt. Virešu pagasta padomes sekretāre Linda Zāga saskata problēmu, ka vairums vietējo jauniešu ir ieguvuši tikai pamatizglītību. Viņiem būtu vēl jāmācās, lai varētu piedāvāt labi apmaksātu darbu. Tagad neviens negrib strādāt par minimālo algu, taču trūkst labi kvalificētu speciālistu. Valstī nav ilgtermiņa programmas ne integrācijai, ne sociālajai attīstībai. Vācijā ir valsts programma 15 gadiem ar stabilu finansējumu, lai katra apdzīvota vieta saglabātu savas īpatnības un cilvēki turpinātu tur dzīvot. Pilsētnieki pērk dzīvokļus mazajās pilsētās, ciematos un brauc uz darbu 200 kilometrus. Latvijā domā par novadu veidošanu, bet pieredze liecina, ka tā tukšas var palikt mazās skolas un arī apdzīvotas vietas.

Citu datumu laikraksti