Kā būtu, ja...

Gatavojot rakstus šīs nedēļas laikrakstam, vairāk nekā citas reizes aizdomājos: kā būtu, ja būtu bijis citādāk? Vispirms šī aizdomāšanās mani pārņēma, rakstot tēmu par aizbraukušajiem Alūksnes un Apes novadu cilvēkiem. Uzklausot katra stāstu, piedzīvoto bēdu, vēl esot Latvijā, un priecīgo dzīvošanu ārzemēs, neviļus aizdomājos, kā būtu, ja viņi tomēr neizvēlētos aizbraukt, bet paliktu tepat Latvijā. Kāda būtu viņu dzīve šeit, Latvijā? Kāds varbūt spētu atrisināt savas problēmas un dzīvot tālāk, kādam šī palikšana varbūt nozīmēt iznīcību - te viņam tā arī nekad neizdotos sasniegt to, ko īsā laikā izdevās tur.
Atcerējos kādu jaunieti, kuru laikrakstam intervijai šoreiz neuzrunāju, bet kuram aizbraukšana bija iespēja izlauzties no nolemtības jeb dzīves kā viņa vecākiem – alkohols, regulāri strīdi, tukšs ledusskapis un netīras grīdas. Viņš bija izvēles priekšā – dzīvot tāpat kā viņa vecāki vai mainīt visu un dzīvot labāk. Jaunietis izvēlējas par labu sev tīkamai dzīvei, devās uz ārzemēm, pelnīja naudu, dzīvoja priekpilnu dzīvi, taču par saviem vecākiem neaizmirsa – brauca ciemos, mazajai, necilajai mājiņai mainīja logus, durvis, jumtu. Kas notika ar vecākiem? Viņi pārmaiņas novērtēja, pieņēma jauno dzīvi – kļuva par cilvēkiem bez regulāriem dzertiņiem, sakopās, cik vien veselība vairs to ļāva. Kā būtu bijis, ja būtu bijis citādāk... Ja jaunietis tomēr neriskētu, bet turpinātu dzīvot tādu dzīvi, kādu bija redzējis līdz pat 18 gadiem, ja vecāki tomēr nepieņemtu labo gribu un dēlu  atgrūstu? Protams, pārmaiņas nenotika acumirklī, tas bija ilgu gadu darbs - gan tīri fizisks, gan morāls.
Un te šonedēļ policija ziņo par vecākiem alkohola reibumā, kuri nespēj pildīt vecāku pienākumus, - nolemts izņemt bērnus no ģimenes. Kā būtu, ja būtu citādāk... Ja šie vecāki savus bērnus mīlētu tik ļoti, ka atteiktos no saviem netikumiem... Žēl bērnu. Varbūt šī būs viņu mācībstunda un viņi izlems par labu cita veida dzīvei, varbūt...
Katru dienu mēs esam kādas izvēles priekšā - reizēm pavisam mazas, reizēm lielas un izšķirošas. Ko izvēlēties vai pa kuru ceļu iet, nespēs pateikt priekšā neviens. Varbūt dzīvot tā, kā iesaka Čārlzs Svindols: 10 % dzīves sastāv no tā, kas ar jums notiek, un 90 % no tā, kā jūs reaģējat uz notiekošo.

Citu datumu laikraksti