Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā iemācīties kļūt par uzvarētāju?

Vai bieži ir tādas dienas, kad ir vēlēšanās teikt "Dzīve ir skaista!" vai pilnīgi pretēji "Kā man viss ir apnicis!"?

Vai bieži ir tādas dienas, kad ir vēlēšanās teikt "Dzīve ir skaista!" vai pilnīgi pretēji "Kā man viss ir apnicis!"? Katram šādu pozitīvu vai negatīvu emociju plūsma un intensitāte ir atšķirīga, ko, protams, ietekmē cilvēka temperaments, raksturs, pasaules uztvere un spēja pieņemt lietas, ko paši nekādi nespējam ietekmēt un izmainīt. Vieni šādās situācijās klusībā mēģina samierināties ar notiekošo, taču ārēji nekad citiem neizrāda savas problēmas un sirdssāpes. Dažam tas viss "ir ierakstīts sejā" un pat nezinātājam būs skaidrs, ka cilvēkam ir noticis kas slikts. Citi nespēj negatīvās emocijas apslāpēt un no tā nereti dabū ciest sveši cilvēki vai arī slikto garastāvokli visbiežāk izjūt paši tuvākie un mīļākie. Pieredze liecina, ka emocijas nekad nevajag apslāpēt sevī un ļaut tām krāties, jo pienāks diena, kad tās kā vulkāns izvirdums nāks ārā. Tāpēc droši vien vajag ļauties asarām vai kā citādi atbrīvoties no samilzušā sasprindzinājuma.
Ar labsirdīgu skaudību var apbrīnot tos, kas vienmēr no rīta pamostas ar smaidu uz lūpām un visu dienu spēj būt labā garastāvoklī pat tad, kad kāds to cenšas sabojāt. Tā tomēr zināmā mērā ir prasme būt optimistam un uz visu notiekošo (arī nepatīkamo!) skatīties ar vērtējumu "viss, kas notiek, notiek uz labu". Dzīve droši vien kopumā jāuztver kā spēle - brīžiem nežēlīga, kad paliec zaudētājos, bet citreiz ar svētlaimīgu sajūtu, kas liek justies tā, it kā būtu saņēmis lielu laimestu.
Pirms kāda laika televīzijā vairākkārt dažādos kanālos demonstrēja itāļu traģikomēdiju ar nosaukumu "Dzīve ir skaista". Filmas sižets sākumā ir vienkāršs - kādas laimīgas ebreju ģimenes dzīve neilgi pirms Otrā pasaules kara sākuma līdz tam brīdim, kad tas šo idilli izjauc. Sižeta kāpinājums sākas tajā brīdī, kad ģimenes galva ar apmēram sešus gadus veco dēlēnu nokļūst koncentrācijas nometnē. Tad arī notiek spēle par tēva un dēla izdzīvošanu nežēlīgos apstākļos. Filma dažbrīd var šķist par daudz komiska, bet ar dziļu domu. Neparasti, kā mazajam puisēnam tētis māca visu notiekošo uztvert kā bērnu spēli, kurā sacenšas divi pretinieki - viņi un fašisti. Spēles noteikums - uzvarētājs balvā saņem īstu tanku. Finālā tēvs aiziet bojā, bet dēls izdzīvo. Viņš ir spējis uzvarēt pretinieku, karš ir beidzies un pilsētas ielā viņam pretī brauc tēva solītā dāvana - padomju tanks.
Katrs zinām, ka arī mūsdienu apstākļos dažbrīd nezūdoša ir šāda aktualitāte - spēle par izdzīvošanu, kad materiāli klājas grūti, vai arī piemeklējušas problēmas darbā vai personiskajā dzīvē. Reizēm šajā spēlē darbojas princips - viss ar laiku atrisinās pats no sevis, bet citreiz atrisinājums steidzīgi jāmeklē pašam. Tomēr skaidrs ir viens, jo nežēlīgāka spēle un sīvāks pretinieks, cilvēks iemācās kļūt par labu spēlētāju un kas zina - varbūt finālā kļūst par uzvarētāju vismaz uz kādu laiku.

Citu datumu laikraksti