Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā lāpīt tik ļoti caurumaino veselības deķi?

“Bumba ar laika degli”, “uz sabrukuma robežas”, “negodīga pret pacientiem”, “negodīga pret ārstiem” – tie ir apzīmējumi, ko velta pašreizējam veselības aprūpes sistēmas finansējuma modelim. To, ka veselības aprūpes sistēmā nepieciešamas finansējuma modeļa izmaiņas, neviens vairs nenoliedz. Tomēr domas par to, kādām tieši tām jābūt, dalās.

Latvijas Banka piedāvā ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, taču Veselības ministrija uzskata, ka tas nav pareizais veids un jāmeklē citas finansējuma palielināšanas iespējas. Ko darīt, lai līdz 2018. gadam būtu labāks, pieejamāks, bagātāks veselības aprūpes finansējuma modelis, diskutēja jomas speciālisti ikgadējā Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē. 

Liela nepieejamība
Latvijas Banka izanalizējusi, ka šobrīd Latvijas veselības aprūpes sistēma ir nepieejama, nesolidāra, neefektīva un necaurskatāma. “Latvijā apmēram piektajai daļai iedzīvotāju nepieciešamības gadījumā ārsta palīdzība nav pieejama. Nepieejamība ir 25 līdz 30 % robežās, kas ir katastrofāli augsts rādītājs,” norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Viņš uzskata, ka ar relatīvi nelielu finanšu resursu apjomu tiek uzturēta salīdzinoši plaša infrastruktūra. Diemžēl plašā infrastruktūra neļauj sasniegt galarezultātu – labu iedzīvotāju veselību. “Ir vesels spektrs ar rādītājiem, kas liecina, ka Latvijas sabiedrības veselība ir gaužām slikta. Diemžēl ir rindas un kvotas. Ja iedzīvotājs nepieciešamības gadījumā vēršas valsts finansētā medicīnas aprūpes sistēmā, viņš, visticamāk, atduras pret to, ka pakalpojums dotajā brīdī nav pieejams un ir jāgaida rindā vai jāsamaksā papildu nauda no savas kabatas. Tas rada ļoti lielu neziņu iedzīvotājiem - viņi baidās iet pie ārsta, jo nezina, cik tas izmaksās,” pauda U.Rutkaste.

Vajag regulētu konkurenci
Situācijas maiņai ir divi rīcības virzieni. Veselības ministrija piedāvā ieguldīt veselības sistēmā papildu līdzekļus no valsts budžeta un mēģināt administratīvi salāpīt esošo sistēmu. Latvijas Banka  piedāvā veikt lielākas, sistemātiskākas reformas un radīt sistēmu, kas motivētu pastāvīgi uzlabot efektivitāti un lietderību. “Tas ļautu piesaistīt gan papildu finansējumu, gan izmantot pieejamo finansējumu daudz efektīvāk. Šobrīd Latvijā darbaspēka nodokļu nasta ir augsta un vēl paaugstināt nodokļus nevaram. Piedāvājam ieviest regulētu konkurenci Latvijas veselības aprūpes sistēmā, kas  balstīta uz obligāto veselības apdrošināšanu. Būtiski, lai tā būtu regulētā konkurence un valsts būtu nozīmīgākais sistēmas spēlētājs, un valsts noteiktu spēles noteikumus,” klāstīja U.Rutkaste.

Jāmaksā visai sabiedrībai
Apdrošinātājiem polise būtu jāpiedāvā visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no cilvēka vecuma vai veselības stāvokļa. Jauniešiem nedrīkstētu piedāvāt lētāku, bet pensionāriem dārgāku polisi. Valsts noteiktu polises bāzes segumu jeb minimālo pakalpojumu grozu, kam polisē ir jābūt. Iedzīvotājiem nebūtu jāsatraucas, vai pakalpojums būs vai nebūs pieejams un vai tas viņam kaut ko papildus izmaksās. Pie ārsta varētu iet ar skaidri definētiem noteikumiem.
Finansējums veidotos no valsts budžeta un iedzīvotāju iemaksām, iegādājoties apdrošināšanas polisi. “Skaidrs, ka diez vai visi iedzīvotāji varēs atļauties veikt apdrošināšanas iemaksas, tādēļ piedāvājam noteikt skaidras iedzīvotāju grupas, kurām apdrošināšanas polisi pilnībā iegādātos valsts. Tas nozīmētu veselo un maksātspējīgo iedzīvotāju solidarizēšanos ar mazturīgajiem iedzīvotājiem. Par veselības pakalpojumiem maksātu visa sabiedrība, nevis tikai slimais pacients. Faktiski saslimušajam šie maksājumi būtu daudz mazāki nekā šobrīd. Apskatot statistikas rādītājus, katrs Latvijas iedzīvotājs šobrīd no savas kabatas par veselības aprūpes pakalpojumiem samaksā gandrīz 300 eiro. Vienīgā atšķirība – katrs iedzīvotājs nav pacients un nav saslimis. Uz pacientu jeb slimo gulstas neproporcionāli daudz lielāks finanšu slogs,” norādīja U.Rutkaste.

Nevajag “mainīt bērnu”
Uzklausot Latvijas Bankas pausto, veselības ministre Anda Čakša sajutās kā vecāku sapulcē, kurā viņai iesaka nevis uzlabot bērnu, bet apmainīt to. “Tā nav pirmā reize, kad klausos šo prezentāciju, un sajūtas vienmēr ir tādas, it kā es sēdētu skolas vecāku sapulcē un tev ļoti skaidri saka – tavs bērns slikti mācās, nedara to un šo labi, bet vienīgais, ko skolotājs iesaka – mainiet bērnu. Nevis piedāvā skaidrus priekšlikumus. Veselības aprūpes gadījumā – strukturālas reformas, skaidru formātu, kā optimizējam slimnīcu tīklu. Pie tik ilgstoša finanšu deficīta varbūt vispirms ir jāpievērš vecāku uzmanība bērnam,” pauda A.Čakša. Viņa piekrita, ka diagnoze ir precīza un varētu nosaukt vēl vairākas sliktas lietas, bet par savu bērnu esot jāmāk pateikt arī kaut kas labs.

Ilgāk jādzīvo veseliem
Veselības ministres piedāvājums finansējuma modeļa reformām ir atšķirīgs. “Mēs no Veselības ministrijas puses runājam par universālu valsts apdrošināšanu, kas paredz finansējumu no valsts kopējiem nodokļiem, un šos līdzekļus administrē Nacionālais veselības dienests, kas tad arī nosaka kvalitātes kritērijus tam, kāds pakalpojums tiek iepirkts. Mēs runājam par konkurenci pakalpojumu sniedzēju starpā, līdz ar to nodrošinot visiem iedzīvotājiem pieejamu veselības aprūpi. Mūsu mērķis ir padarīt pakalpojumu pieejamu visiem iedzīvotājiem, pie tam – kvalitatīvu. Šajā gadījumā stāsts ir par finanšu apjomu, kas nepieciešams, lai to nodrošinātu. Lai iedzīvotājs būtu pasargāts brīdī, ja nu viņš saslimst, un tas neradītu viņam tik lielus zaudējumus. Svarīgākais mērķis – veselīgi dzīves gadi un lai cilvēki ilgāk dzīvotu veseli,” klāstīja A.Čakša.
Kur rast papildu naudu?
Kur gūt nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta līdz 2019.gadam? “Jau šobrīd esošā budžeta ietvaros mums ir iespēja novirzīt vairāk finansējuma veselības aprūpei, jo nepieciešamais minimums ir 12 % no kopējā valsts budžeta. Var meklēt iespējas, kur iegūt jaunu naudu, tas ir – skatīties uz nodokļu sistēmas izmaiņām,” skaidroja A.Čakša. Šobrīd gan nav skaidrs, kuri varētu būt tie nodokļi, kuriem potenciāli kaut ko ņemt nost. U.Rutkaste norādīja, ka pašreizējā nodokļu sistēmā nav vietas, kur ierūmēt vēl kādu nodokļus palielinājumu, tāpēc ir nepieciešami kardināli risinājumi. “Kod kurā pirkstā gribi, sāpēs vienalga. Šābrīža apstākļos, kad ārējā vide ekonomikai ir gaužām nelabvēlīga, mūsu ekonomika faktiski stāv uz vietas. Ja vēlamies redzēt ekonomikas izaugsmi pārskatāmā nākotnē, tad tas ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Mums pašiem jāmēģina ar savu konkurētspēju izcīnīt vietu ārējos tirgos, lai varam veiksmīgi konkurēt un mūsu ekonomika varētu attīstīties.  Nav mums brīvās naudas, lai veselības aprūpes sistēmas finansējums no budžeta palielinātos īsā laikā par vairākiem simtiem miljonu,” ir pārliecināts U.Rutkaste.

Ar nodokļiem jāapliek
nedeklarēto
Arī akciju sabiedrības “Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, kurš konferencē pārstāvēja darba devēju viedokli, atzina, ka darbaspēka nodokļi Latvijā ir lieli. “Drīzāk varētu iezīmēt jau no esošajiem nodokļiem novirzīt kādu daļu veselības nozarei, tajā skaitā obligātajai veselības apdrošināšanai. Pamatmērķim būtu jābūt uzvedības maiņai – vēlmei maksāt nodokļus. Visi zina, ka ēnu ekonomika ir liela un nedeklarētu ienākumu ir vairāk nekā miljards. Ja mēs šo vairāk nekā miljardu vismaz nedaudz apliktu ar nodokli, tad varbūt atrastos tie 200 vai pat 300 miljoni, kurus tik ļoti vajag veselības nozarei,” norādīja U.Biķis. Uzņēmumā jau šobrīd darbiniekiem ir iespēja saņemt veselības apdrošināšanu, pie tam – nesmēķētāji saņem papildus divas atvaļinājuma dienas, kas mudina mainīt darbinieku uzvedību un mazāk kaitēt savai veselībai.
Vai apdrošināšanas kompānijas būtu gatavas iesaistīties? - Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidenta, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja Jāņa Abāšina atbilde ir apstiprinoša. “Esošo robu dēļ privātie apdrošinātāji ir spējuši attīstīt šo biznesu. Jo valsts pusē ir lielāka nekārtība, jo lielāka iespēja privātajiem strādāt,” atzina J.Abāšins. Kā priekšnoteikumus tam, lai apdrošinātāji iesaistītos, viņš min divas lietas – stabilu pakalpojumu grozu un funkcionējošu e-veselības sistēmu. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Bērna zobi – vecāku atbildība

    Bērna zobi – vecāku atbildība

    Higiēna, regulāras vizītes pie zobārsta un pareizs uzturs ir galvenie veselas mutes stūrakmeņi, uzsver zobārstes Valentīna Hrikina un Vera Gņedova....

  • Minifutbola čempionātā - bronza

    Minifutbola čempionātā - bronza

    Septembra beigās Balvos norisinājās Latvijas Futbola federācijas Ziemeļaustrumu reģiona minifutbola 7:7 turnīrs, kurā piedalījās arī alūksnieši....

  • Centīsies progresēt

    Pagājušās nedēļas nogalē Lietuvā, Kauņā, trīs dienas norisinājās Pasaules kausa 3.posms velo orientēšanās elites sportistiem, kurā plašā sastāvā...

  • Skolotājs kā draugs 7

    Skolotājs kā draugs

    Bejas pamatskolas sākumskolas klašu skolotāja Lidija Stebere izpelnījusies vislielāko atzinību  Alūksnes un Apes novadu laikraksta “Alūksnes Ziņas”un...

  • Simfoniskā orķestra koncerts un Dailes teātra viesizrāde

    Simfoniskā orķestra koncerts un Dailes teātra viesizrāde

    Oktobris Alūksnē kultūras pasākumos ienesīs izsmalcinātu, klasisku un kvalitatīvu noskaņu. 2.oktobri Alūksnes Kultūras centrā sagaidīsim ar...

  • Kalnu riteņbraucēji noslēdz sezonu

    Ar seriāla “SEB MTB” pēdējo posmu un “Hānjas 100” sacīksti lielākā daļa Alūksnes riteņbraucēju liek punktu šai sezonai. Beidzies viens no Latvijas...

  • Pirts apmeklējums – dvēselisks piedzīvojums 4

    Pirts apmeklējums – dvēselisks piedzīvojums

    Alsviķu pagasta Karvā “Saulainajos Ziemeļos”, pīlādžogu ieskauta, Vaidavas upes krastos atrodas Mudītes Blusiņas izlolota pirtiņa. Mazā un omulīgā...

  • Sācies rudens  gadatirgu laiks

    Sācies rudens gadatirgu laiks

    Svētdien, 25.septembrī, Apes pilsētā notiks tradicionālais Pierobežas rudens gadatirgus. Dažādas saimniecībā noderīgas lietas, stādus, pārtiku,...

  • Cinisms nav pieaugšanas pazīme

    Pirms kāda laika man nozaga velosipēdu. Tādu, kuru it kā nemaz nebūtu vērts zagt – manu veco un sirdsmīļo “Turist”, kuru pirku “latgalītē” par 20...