Kā palielināt valsts konkurētspēju?

Kopš Latvijas valdība apliecināja gatavību iestāties Eiropas Ekonomikas un monetārajā savienībā, līdz tam jāpaveic ne mazums “mājas darbu”.

Kopš Latvijas valdība apliecināja gatavību iestāties Eiropas Ekonomikas un monetārajā savienībā, līdz tam jāpaveic ne mazums "mājas darbu". Daži neveicas tik gludi, un varētu vaicāt: kāpēc būtu tā jāsasprindzinās?
Pasaules pieredze rāda, ka brīvas un ātras kapitāla plūsmas apstākļos šādas savienības ir labs veids, kā sekmēt atšķirīgu valstu ekonomisko sadarbību un palielināt konkurētspēju. Bez Eiropas arī citur apsver šādu kopdarbības veidu, vairākas valstis jau ir izveidojušas savienības. Parasti visciešākā sadarbība tiek veidota starp viena reģiona valstīm.
Ceļš uz kopēju valūtu ir ilgstošs
Ceļš uz monetāras savienības izveidi starp dažādām valstīm ir diezgan ērkšķains, jo prasa panākt vienošanos būtiskos politiskos un ekonomiskos jautājumos, kā arī praktiski tuvināt atšķirīgas ekonomikas. Kopēja ekonomiskā telpa top soli pa solim. Vispirms starp atsevišķām valstīm izveido tirdzniecisko ūniju, tam seko muitas un robežu līgumi. Eiropā pēc 2. pasaules kara saprata, ka stabilitāti reģionā var panākt, tikai cieši sadarbojoties. Tam pamatā tika likti savstarpējie līgumi. Sākumā - par enerģētisko resursu izmantošanu un par smago rūpniecību (oglēm un tēraudu), lai nekontrolēti nevarētu ražot ieročus. Ar šiem līgumiem Eiropa gribēja pasargāt sevi no jauna kara. Tikai trešais līgums bija par tirdzniecību. 1957.gadā izveidoja brīvās tirdzniecības zonu, kas ir pirmā ekonomiskās apvienošanās pakāpe. Pagāja vairāk nekā četrdesmit gadu, līdz tika ieviesta kopēja valūta - eiro.
Pašlaik pasaulē bez Eiropas monetārās savienības ir izveidotas vēl trīs: tā sauktā CFA franka zona ietver četrpadsmit Rietumāfrikas un Centrālās Āfrikas valstis; Kopējā monetārā zona ietver vēl četras citas Āfrikas valstis; ceturto - Austrumkarību valūtas savienību - veido astoņas Karību jūras valstis.
Karību un Āfrikas valstu monetārās vienotības ceļš
Ar visām šīm valstīm Eiropu vieno vēsturiskas saites, kas ir saglabājušās arī mūsdienās, lai gan citā līmenī. Katra minētā savienība uz sadarbību iet atšķirīgi, piemēram, Kopējā monetārajā zonā ir viena centrālā banka un viena valūta. Tomēr no četrām dalībvalstīm (Dienvidāfrika, Namībija, Lesoto un Svazilenda) viena ir dominējošā - Dienvidāfrika. Tās centrālā banka atbild par kopējo monetāro politiku, un šīs valsts valūta ir arī visas monetārās zonas valūta.
Toties Austrumkarību valūtas savienības valstis izveidojušas neatkarīgu centrālo banku un vienotu valūtu - Austrumkarību dolāru. Savienības mērķis - aizsargāt sevi, jo neviena atsevišķā Karību valsts, salīdzinot ar Eiropas valstīm, nav liela. Iedzīvotāju skaits tajās svārstās no 41 000 St. Kitsā un Nevisā līdz 140 000 St. Lučijā.
Visērkšķaināko ceļu iet Āfrikas valstu sadarbība. Formāli ņemot, visās četrpadsmit valstīs spēkā ir CFA franks (CFA franču valodā - Āfrikas finanšu kopiena). Taču ir divas centrālās bankas. Viena izveidota Rietumāfrikas ekonomiskajā un monetārajā savienībā (Benina, Burkinafaso, Kotdivuāra, Gvineja-Bisava, Mali, Nigēra, Senegāla un Togo), otra - Centrālās Āfrikas ekonomiskajā un monetārajā kopienā (Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Kongo Republika, Ekvatoriālā Gvineja un Gabona). Katra centrālā banka laiž apgrozībā savu CFA franku, tiesa, abu franku vērtība ir noteikta vienāda. Īpaši jāmin fakts, ka Āfrikas finanšu kopienas franka stabilitāti garantē Francija, ko akceptējušas arī pārējās ES valstis un Eiropas Centrālā banka.
Arī Rietumāfrika stabilitāti savā reģionā vēlas pastiprināt tāpat kā Eiropas Savienība, tas ir, pievienojot jaunas dalībvalstis. Runa ir par vairākām Rietumāfrikas Savienības kaimiņvalstīm. Taču tur izplatītākā svešvaloda ir angļu un tuvināšanās ceļš ir vēl sarežģītāks - vispirms nepieciešams apvienoties savā starpā un tad visām kopā - ar franciski runājošo Rietumāfrikas Valstu Savienību.
Perspektīvā - jaunas savienības
Nepieciešamību un priekšrocības, ko dod kopēja valūta, izvērtē arī cituviet. Par līdzīgiem plāniem paziņojušas Krievija un Baltkrievija, Āzijas valstis (lielākie partneri - Japāna un Ķīna, kas, pievienojot vēl arī Āzijas ekonomikas "tīģervalstis", varētu kļūt par spēcīgāko savienību), Austrālija un Jaunzēlande. Uz to tiecas arī Arābu valstis, Latīņamerikas valstis, kas grib nodrošināt lielāku neatkarību no Eiropas un ASV. Taču, kā jau teikts, ekonomikas vēsture rāda, cik daudz izpratnes, kopēja spēka un laika prasa šāda tuvināšanās. Vai šo valstu paziņojumi beigsies ar reālu monetāro savienību, rādīs laiks.

Citu datumu laikraksti

  • Iesaistās latvāņu apkarošanā

    Pagājušajā gadā Zemkopības ministrijas aktīvās rīcības dēļ Latvija ieguva atbalstu latvāņu apkarošanai no Eiropas Savienības struktūrfondu...

  • Izstrādās tehnisko projektu vakarskolai

    Alūksnes rajona padomes jūlija sēdē tika pieņemts lēmums par grozījumu veikšanu rajona padomes 2005.gada budžetā.Alūksnes rajona padomes jūlija sēdē...

  • Vismazāk postījumu ceļu aprīkojumam

    Gada pirmajā pusē vismazāk postījumu ceļu aprīkojumam nodarīts Alūksnes rajonā. Vandāļi un pārgalvīgi braucēji radījuši 264 latu zaudējumus, tas ir...