Kā pareizi izdziedāt Latvijas himnu?

Vēršot iedzīvotāju uzmanību uz Latvijas valsts himnas izpildījuma veidu, ekspertu komanda 1.novembra konsilijā pauda dažādus viedokļus. Piemēram, komponistu mērķis esot izvērtēt Latvijas valsts himnas “Dievs, svētī Latviju” atskaņošanas praksi un kas to apdraud. Mūziķu aprindās ir izskanējis satraukums par himnas otrās daļas paaugstināto ceturto pakāpi basa balsij koru dziedājumā. Solista dziedājums dažkārt esot neprofesionāls, bet dziedājumā bieži vien saplūst skaņas, tādējādi atkāpjoties no valodas un pareizas runas likumības. Kā himnu pareizi izdziedāt? Daudzi no ekspertiem, izsverot šos argumentus, tomēr atzīst, ka himnu nedrīkst atdalīt no tautas, jo cilvēki pārsvarā to dzied unisonā. Patriotiskās jūtas un izrādītā cieņa pret himnu kā valsts simbolu ir svarīgākais. Kā noteikt, no kāda vecuma jāsāk mācīt Latvijas himnu bērniem, jo drīzāk himnas nezināšana visos vecumos ir nepieņemama. Īpaši jāpiedomā, kā atskaņot valsts himnu sporta pasākumos, kur tā bieži skan dažādās versijās. Pēc zināma laika konsilija rezultāti tiks aprakstīti slēdzienā un nodoti valsts atbildīgajām institūcijām, ekspertiem un plašsaziņas līdzekļiem, bet mēs lūdzam zinošiem un domājošiem dažādu nozaru ļaudīm viedokļus paust jau tagad.

Antra Līdaciņa, mūzikas skolotāja
Latviešu galvenā dziesma
Latvijas valsts himnu mēs dziedam šodien un dziedāsim arī rīt, tā ir daļa no mūsu identitātes.
Himna līdzās karogam un ģerbonim veido valsts oficiālo simbolu trīsvienību. Bērni himnu iemācās vēl pirms skolas gaitu sākšanas ģimenēs, un to dziedam neskaitāmas reizes savā mūžā. “Dievs, svētī Latviju” ir piemērotākais skaņdarbs, lai kalpotu par Latvijas galveno dziesmu. Šobrīd klāt ir valsts svētku mēnesis, kad lielāku uzmanību pievēršam Latvijas simbolikai un tās nozīmei. Kā jau minēju, viens no Latvijas simboliem ir himna, kas jāzina ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Bērniem, piemēram, grūtības tas nesagādā. Himnas mācīšanai nav vecuma ierobežojuma. Bērni to dara ar lielu atbildības izjūtu. Vārdu izrunā arī grūtību nav, tikai piedziedājumā jāpievērš uzmanība vārdiem - “meitas zied un dēli dzied”. Mēs himnu pasākumos dziedam vienbalsīgi. Varbūt jautājums tagad ir aktuāls, jo tālajā 1873.gadā autors Baumaņu Kārlis dziesmu “Dievs, svētī Latviju” bija rakstījis vīru koriem... Bet laiks taču izmaina daudz ko.

Andis Pops, hokeja kluba “Ape” vadītājs
Sportisti ir patrioti
Pēc maniem novērojumiem sporta pasākumos pārsvarā visi dzied valsts himnu, kā katrs prot. Jāsaka gan, ka tas atkarīgs arī no tā, kāda līmeņa pasākums tas ir. Runājot par hokeja valsts vienību, es kā līdzjutējs varu piebilst, ka mums ir spēlētāji, kuri nezina valsts valodu. Tomēr pareizi būtu tā: ja tu esi ticis Latvijas valsts vienībā un aizstāvi valsts godu starptautiskās sacensībās – esi patriots! Tad ir jāzina valsts himna. Pats par sevi saprotams, ka, uzejot uz ledus, pirms spēles visi spēlētāji dzied valsts himnu. Un tad, kad to atskaņo, es pats arī vienmēr dziedu līdzi kopā ar pārējiem tuvumā esošajiem līdzjutējiem. Runājot par himnas atskaņojumu kvalitāti, varu teikt, ka tas vienmēr ir labā līmenī. Tas ir mans novērojums. Vietējā līmeņa sacensībās novadā un reģionā nav atskaņota himna, kaut gan tika lemts par tās atskaņojumu, kad organizējām Apē hokeja spēles “Pārrobežu ripa”. Tad vajadzētu atskaņot gan Latvijas, gan Igaunijas himnu, bet līdz galam to nepaguvām iekļaut sacensību programmā.
Jauniešu attieksme pret himnas dziedāšanu sacensību sākumā ir aktuāls temats. Es to izjūtu pēc sava dēla stāstītā. Viņam vieglas trīsas pa visu augumu izskrējušas, pirms spēles dziedot himnu Pasaules junioru čempionātā florbolā - no lepnuma un par godu tam, ka jādzied himna un jāaizstāv savas valsts vārds. Tāda sajūta, iepriekš dziedot savas valsts himnu, viņam nebija bijusi. Spēlē pēc tam viņš pierādīja to ar atdevi, cīnoties par uzvaru.

Dace Rateniece, kora “Brūklenājs” un senioru kopas “Noskaņa” dalībniece
Neierobežosim mūsu basus!
Man bieži nākas apmeklēt dažādus pasākumus, bet nu vajadzēs sākt piedomāt par to, vai valsts svētku svinībās dziedāt un kā dziedāt valsts himnu. Es taču senāk jau zināju, ka mums, latviešiem, ir sava himna un kā tā jādzied, arī vārdus zināju, kaut dziedāt nedrīkstēja. Mani vecāki laukos valsts svētkus daudz toreiz neatzīmēja. Man ir nācies runāt par valsts svētku svinībām arī ar cittautībniekiem, bet neko nievājošu un nicīgu pret mūsu tautas simboliem neesmu jutusi. Labāk lauzīt galvu par citiem aktuāliem jautājumiem, nevis mākslīgi pacelt kādu un visu citu atstāt. Ziniet, cilvēki gatavojas svētkiem, būs koncerti un pasākumi, bet apkārtējos jūtams pesimisms. Kāpēc tagad izvērš to kā ažiotāžu, grūti pateikt. Tas ir kaut kāds pārspīlējums, jo cilvēki himnu aiz laba prāta dziedāja līdzi un centās visi. Manuprāt, dziesma nav tik gara, lai radītu nezin kādus ierobežojumus. Temps nav tik ātrs, lai nevarētu izdziedāt un saprast vārdus. Nu neierobežosim mūsu basus, jo cik tad Alūksnē ir to vīriešu, kas vispār dzied!

Citu datumu laikraksti

  • Novadniekam Jānim Biķim – 120 5

    Novadniekam Jānim Biķim – 120

    Mālupieši vienmēr godā turējuši sava pagasta vēsturi un cildinājuši novadniekus un viņu veikumu. Lai godinātu novadnieka un zinātnieka Jāņa Biķa...

  • Ģimnāzija – Rožu vēstnieki 2

    Ģimnāzija – Rožu vēstnieki

    Septembra vidū lasītājiem bija iespēja uzzināt par Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas delegācijas viesošanos Ernsta Glika dzimtajā pilsētā...

  • Aicina piedalīties  konkursā

    Aicina piedalīties konkursā

    Lasītājiem pašvaldību bibliotēkās, arī Alūksnes un Apes novados, ir iespēja piedalīties konkursā  “Latvijai - 100. Domā. Izzini. Stāsti!”. Konkursu...