Kā pasakā – pils ceļas, grimst un atkal ceļas

Alūksnes Jaunā pils ir viena no ievērojamākajiem vēlās Tjūdoru neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Taču ne tikai tāpēc pilsētas un novada iedzīvotāji ar to lepojas. Pils ir izcili skaista un savdabīga, un alūksnieši vienmēr ir vēlējušies, lai celtne atgūtu seno godību. Kad 2003.gadā Saeima piešķīra mērķdotāciju un saņēma divu Saeimas deputātu piešķīrumu,  šķita – beidzot sākusies ilgi gaidītā pils atdzimšana. Daudz ir darīts un izdarīts, tomēr rekonstrukcijas darbiem vēl galu neredz, lai gan tos bija paredzēts beigt pērnā gada vasarā. Ja būtu jāliek atzīme par Alūksnes Jaunās pils rekonstrukcijā paveikto, bijusī pieminekļu aizsardzības inspektore Alūksnes rajonā Silvija Ludviga to vērtētu ar atzīmi “knaps 3”.

Nedienas ar pils jumtu
”Lai pils kompleksa renovācija – restaurācija būtu izdevusies, jau projekta izstrādes stadijā kādam no Alūksnes domes vai apsaimniekotāja puses bija jādarbojas kopsolī ar projekta izstrādātājiem, pētot vēsturisko materiālu un iesniedzot to projektus izstrādājošām firmām. Izskatās, ka šoreiz tas nav darīts, jo pils kompleksā katrai ēkai tiek uzklāts atšķirīgs jumta klājums. Turklāt tas neatbilst vēsturiskajam faktam. Turklāt, veicot renovācijas – restaurācijas darbus, ir notikušas nopietnas atkāpes no konkrēti pils ēkas projektā paredzētā. Par pārējām ēkām nevaru spriest, jo neesmu redzējusi Ledus pagraba un Robdeiļa tehniskos projektus,” pauž S.Ludviga. Viņa norāda, ka var jau laika gaitā veikt labojumus, arī jumtu nomainīt ar nosacījumu, ja uzturētājam vai īpašniekam ir daudz naudas. “Mani vairāk uztrauc pils neprofesionālā apsaimniekošana. Šoziem redzēju, ka pa jaunuzklāto jumta segumu staigā cilvēki, tīra sniegu. Rezultātā tiek atspaidītas jumta skārda seguma šuves un tas tiek sabakstīts. Tad nav jābrīnās, ka notecēja pils izremontētās telpas un ka nu ir no jauna sapūdētas pārsedzes sijas,” skaidro S.Ludviga. Viņa uzsver, ka 150 gadus vecs kokmateriāls pastāvīgā mitruma rezultātā satrūd ļoti straujā tempā. “Ko tagad darīt ar sapūdētajām sijām? Turklāt tās atrodas virs telpām, kurās ir veikts kapitālais remonts. Tas nozīmē, ka ir vajadzīga liela nauda ne tikai jumta nomaiņai, bet līdz ar siju atjaunošanu būs jāremontē arī iekštelpas,” secina S.Ludviga. Jumta notekcaurulēm ir pēc projekta ierīkota speciāla apsildīšanas sistēma, kura jāieslēdz sniega kušanas laikā, kā rezultātā tiek atkausētas notekas un sniega kušanas ūdeņi pa tām brīvi notek. “Kamēr es atrados pilī, tas ir no jumta uzlikšanas brīža 5 gadu garumā, nekādas problēmas ar jumta segumu nebija un ūdens telpās netecēja. Kamēr visi “speciālisti” par paveikto un nepaveikto nebūs atbildīgi ar saviem naudas makiem, nekas šinī valstī nemainīsies,” atzīst S.Ludviga.  
Alūksnes muzeja direktore Inita Veismane informē, ka pils jumta tīrīšanu no sniega un apledojuma veic uzņēmums, kuram ir atbilstošs ekipējums, kā arī pieredze jumiķu darbā. “Mūsu klimatiskajos apstākļos jumta tīrīšana no sniega ir praktiski neizbēgama. Ņemot vērrā pils jumta sarežģītās konstrukcijas, izvirzījumus un tornīšus, sniega dabiska noslīdēšana lielākajai daļai jumta ir neiespējama. Tas rada pārāk lielu slodzi jumta balstu konstrukcijām un draudus deformācijai, kā arī sasalstot un atkūstot bojā skārda salaiduma šuvju vietas, tāp`3ec jumts sāk tecēt. Jumta apsildīšana ar elektrību prasa pārlieku lielus finansiālos līdzekļus, kā arī nav efektīva pie tik liela sniega apjoma,” skaidro I.Veismane.
“Alūksnes Ziņas” pagājušā gada maijā rakstīja, ka tiek izstrādāts Jaunās pils jumta seguma un pārseguma siju nomaiņas tehniskais projekts. Lai arī jumta rekonstrukcija tika veikta tikai pirms astoņiem gadiem, situācija prasīja jaunu rekonstrukciju. Turklāt tikko par Eiropas fondu  finansējumu rekonstruēja pili, krāsoja fasādi, zinot, ka pagājušajā ziemā iebruka sijas. Pērn augustā gaiši rozā krāsā tika krāsota pils fasāde, bet septembrī ārkārtas domes sēdē deputāti nolēma atbalstīt 18 050 latu piešķiršanu Jaunās pils jumta un otrā stāva seguma renovācijai, kā arī atsevišķu iekštelpu pārplānošanai. Šos darbus bija paredzēts veikt līdz 20.novembrim. Taču pirms gadu mijas Alūksnes novada domes rekonstrukcijas projekta darbu koordinators Ainars Melders atzina, ka jumta remonts nav pabeigts. Tas joprojām kavējas, lai gan dome tā remontam kopumā piešķīrusi apmēram 80 000 latu. Deputāts norāda, ka 2004.gadā pils jumta remonts esot veikts bezatbildīgi. Tā segums tika atjaunots, bet bojātās spāres un sijas atstāja. A.Melders uzsver, ka toreiz jumts tā arī netika nodots ekspluatācijā. Savukārt jumta tīrīšana no sniega neietilpstot viņa pienākumos.
“Tas ir pilnīgi garām, kas ir izdarīts no mākslinieciski arhitektoniskā viedokļa. Baroni, veidojot muižas ēku kompleksu, katrai celtnei citādu jumtu nelika. Taču no novada domes nebija neviena cilvēka, kas strādātu kopā ar projektētāju. Diemžēl projektētājs nav tik zinošs vēsturiskās būvniecības niansēs un arī nepēta vēsturiskos materiālus, tāpēc tas ir jādara pašiem,” ir pārliecināta S.Ludviga. Tagad pagraba jumtam ir uzliktas bitumena plāksnes, kas it kā tur būtu bijušas pirmsākumos. Patiesībā tās nebija oriģinālais jumta segums. “Esmu pārliecināta, ka visām pils kompleksa ēkām bija skārda jumti. Bet tagad katrai ēkai ir citāds jumts, un tas vairs nav vienots komplekss,” norāda S.Ludviga.

No maziem līdz lieliem
projektiem
Projekti pils rekonstrukcijai būtu jādala divās daļās. To sāka ar mazajiem projektiem, ar kuriem tika piesaistīts finansējums no Valsts Kultūrkapitāla fonda. “Tika veikta galvenokārt detaļu restaurācija – logu, durvju, balkona durvju, torņa kāpņu restaurācija ... Es saskatīju iespēju piesaistīt naudu, lai atjaunotu detaļas. Rezultātā tika restaurēti visi torņa logi, abas lielās āra durvis pirmajā stāvā un pieci logi, ko paspēju restaurēt,” stāsta S.Ludviga. Viņa bija šo projektu autore. S.Ludviga uzsver, ka logiem un durvīm bija veikta krāsojuma mākslinieciskā un arhitektoniskā izpēte. Tie tika atjaunoti pēc vecā stila, kādi tie ir bijuši. “Sākumā restauratori šaubījās, kad teicu, ka pils logi un durvis bijuši melnā krāsā. Taču izpēte to apliecināja, un tādi tie tika atjaunoti, kā paredzēts palodzēs tika iestrādāta lineļļa, bet pēc tam logu rāmji tika nokrāsoti ar krāsu. Tas ir izcūkots materiāls, nauda, darbs un laiks,” secina S.Ludviga.  
Toreiz tika veikta visas pils arhitektoniski mākslinieciskā izpēte rekonstrukcijas projektam, kas paredzēja jumta, pārsedzes, fasādes, terases, balkona atjaunošanu, neskarot iekštelpas. Tas bija vajadzīgs, lai piesaistītu lielāku Eiropas fondu finansējumu. Tas ir izdevies! Taču neparedzētas problēmas vajadzīja risināt ar papildu finansējuma piešķiršanu. Tika secināts, ka pils gadu gaitā ir daudz cietusi dažādās pārbūvēs, nemākulīgos remontos un apkārtnes pārveidošanā. Piemēram, 1923.gadā gar pili izbūvētā iela nosprostoja pils dabisko hidroizolāciju, tāpēc tās pagrabos krājās ūdens. Kad 2003.gada beigās tika saņemta 40 000 latu mērķdotācija, to apgūt bija sarežģīti, tomēr tika nomazgāti pils pamati un uzlikta hidroizlolācijas kārta, kas apturēja to eroziju – izskalošanu un sairšanu. Izdrupušajās vietās pamatus betonēja un mūrēja, kā arī veidoja hidroizolāciju, kas pasargā ēkas sienas un pagrabus no ūdens iedarbības. Ap pili izbūvēja drenāžu lietusūdeņu novadīšanai.
Taču, izveidojot ar laukakmeņiem klāto pagalmu un piebraucamo ceļu, pagalms tika paaugstināts par 30 centimetriem. Tāpēc šobrīd rodas sarežģījumi ar lietus ūdens novadīšanu. “Bruģis pagalmā ir nekvalitatīvi ielikts. Lai gan skaitās, ka šo darbu veica Rīgas firmas “Mīts” strādnieki, man ir aizdomas, ka tie bija salasīti neprašas. Kad atgriezos no izbraukuma, redzēju, ka viņi klāj akmeņus, kā ienāk prātā. Jautāju, kur viņiem ir nivelieris, pēc kura noteikt noteces atzīmes. Man atbildēja, ka līdzina pēc dēlīša. Tā tos akmeņus sastampāja smiltīs. Tāpēc tagad pagalmā veidojas peļķes, jo nav pareizi veidota lietusūdens notece,” skaidro S.Ludviga.

Ārējā čaula ir gandrīz
atjaunota
A.Melders norāda, ka pils kompleksa rekonstrukcijas projektu sāka iepriekšējā dome. Viņš apņēmās “sakārtot lietas, kā tas ir paredzēts projektā” un sekot tā īstenošanai. „Būtībā esam vinnējuši, ka esam pili restaurējuši un nokrāsojuši. Tas nozīmē, ka tagad ir vizuāli sakārtota ārējā čaula. Vēl ir atlicis atjaunot iekštelpas. Gan jau arī to izdosies izdarīt, startējot ar projektu pārrobežu sadarbības programmā,” saka A.Melders. Kopumā viņš secina, ka Latvijas neatkarības gados pilij izdarīts vairāk kaitniecības nekā padomju varas gados. “Jaunās pils rekonstrukcijas projekts ir uzrakstīts ļoti nepilnīgi,” uzskata A.Melders. S.Ludviga skaidro, ka “nepilnības” lielā mērā ir tāpēc, ka uz viņas sagatavotā rekonstrukcijas projekta bāzes iesniegtais projekts paredz arhitektoniski mākslinieciskos atjaunošanas darbus, kas nav saistīti ar komunikācijām. To sakārtošanai bija vajadzīgi atsevišķi projekti vai projekts.
“Alūksnes Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka ir saglabājusi sākotnējo būvapjomu, arhitektoniski telpisko risinājumu, izcilu fasāžu kompozīciju, plānojumu, jumta formu, siluetu un apdari. Kopš 2001.gada pilī notika plaši restaurācijas un rekonstrukcijas darbi, kas šobrīd ir noslēgušies. Pils renovācija veikta atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā saskaņotajai projekta dokumentācijai un izsniegtajām atļaujām,” vērtē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Ozola. Viņa arī secina, ka Jaunās pils atdzimšana ir pozitīvs notikums uz vispārējā bēdīgā Daudzu Latvijas piļu un muižu situācijas fona.  
Acīmredzot inspekcijas pozitīvais vērtējums Alūksnes Jaunās pils rekonstrukcijai ir saistīts ar štatu samazināšanu, kas tika veikta pirms vairākiem gadiem. Tad no darba tika atbrīvota arī S.Ludviga. Tagad daži palikušie inspektori nespēj sekot restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem dažādās vietās Vidzemē, turklāt Alūksne atrodas vistālāk.

Jaunajai pilij vajadzīgs
saimnieks
Pagājuši četri gadi, kopš tika sākts vērienīgais projekts “Alūksnes Jaunās pils kompleksa ēku un muižas  parka objektu rekonstrukcija”.  
Tagad pienācis laiks domāt par iekštelpu atjaunošanu. Joprojām nav izdevies atrast pils veco plānu, lai zinātu, kāds bijis telpu izkārtojums baronu Fītinghofu laikā. S.Ludviga uzskata, ka varēja būt jau restaurēta pils zāle, foajē un blakus esošās telpas, bet diemžēl neviens nestrādā , lai sagatavotu projektus un piesaistītu finansējumu.  A.Melders informē, ka kopā ar Krievijas sadarbības partneriem tiek izstrādāts projekts, lai piesaistītu finansējumu pils iekštelpu atjaunošanai. Ja tas izdosies, tad šajā un nākamajā gadā vajadzēs apgūt Eiropas naudu, jo šis ir pēdējais laiks,  lai īstenotu vēl vienu vērienīgu projektu.  “Pirms “bīda” projektus, kas paredz  telpu restaurāciju, ir jāveic kapitāla restaurācijas projekta izstrāde, jo zāles sienas klāj gleznojumi uz audekla. Ir daļēji saglabājies arī grīdas parketa raksts, logos ir marmora palodzes, arī blakustelpās un noteikti foajē ir saglabājušies gleznojumi,” uzskata S.Ludviga. Viņa atklāj, ka zāles, foajē un 3 blakustelpu restaurācijas projektam naudu var dabūt no Valsts Kultūrkapitāla fonda. Turklāt jārēķinās, ka gleznojumu restaurācija varētu izmaksāt ļoti dārgi, pārrobežu sadarbības projektā tik lielu summu nevarēs iegūt. “Ar pārrobežu sadarbības projekta naudu labākajā gadījumā pils siena s var nokrāsot, nevis veikt sienu gleznojumu restaurāciju. Tādu iespēju dotu Norvēģijas fonds, kas atbalsta kultūras pieminekļu renovāciju  - restaurāciju, turklāt tam nav nepieciešams pašu ieguldījums,” akcentē S.Ludviga.
A.Melders uzsver, ka pilij ir jābūt atsevišķai vienībai – pašai par sevi. Kas to apdzīvo un izmanto telpas, tas ir cits jautājums. Viņš jau sen esot par to runājis domē, taču nav sadzirdēts. Tāpēc cer, ka nākamās domes sastāvs spēs labāk šo jautājumu risināt. Muzeja direktoram „piekabināt” pils apsaimniekošanu nav pareizi, jo muzeja darbībai ir pavisam citi mērķi un uzdevumi. Šajā jautājumā vienisprātis ar deputātu ir S.Ludviga.

Citu datumu laikraksti

  • Kā palīdzēt savam organismam?

    Lai pēc svētkiem pašsajūta nejustu raizes no pārēšanās vai pārmērīgas alkohola lietošanas, nepieciešams ēst samērīgi, mazām porcijām un dzerot ...

  • Svētku dienās – divi izsaukumi

    Alūksne, Ape Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Viktorija Šembele informē, ka...

  • Tomēr “Lattelecom” īpašumu nepirks

    Alūksne Novada domes sēdē, izskatot SIA “Lattelecom” nekustamā īpašuma Ojāra Vācieša ielā 10 pārdošanas piedāvājumu un izvērtējot saņemto ...

  • Atklāj Alūksnes apakšstaciju

    Vakar AS “Sadales tīkls” atklāja rekonstruēto apakšstaciju “Alūksne”. Tagad būtiski uzlabosies elektroenerģijas apgādes kvalitāte un drošums....

  • Visiem ir tiesības uz veselīgu vidi

    Edgars Razmislovs, Alūksnes daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs Smēķēšana ir cilvēku atkarība Es dzīvoju daudzdzīvokļu mājā. Mani tas personīgi...

  • Gals ir jauns sākums

    Daudzi ir pārliecināti, ka šovakar sagaidīsim pasaules galu. Un droši vien vismaz tikpat daudzi ir pretējās domās – šī ir parasta diena, kādas ...

  • No rīta pazūd elektrība

    AS „Sadales tīkls” Ziemeļaustrumu reģiona Dispečeru dienests informē, ka Alūksnē trešdien pulksten 7.23 notika elektroiekārtas tehnoloģisks bojājums...