Kad darbs ir sinonīms vārdam “vaļasprieks”

Mūsu nākotni veido bērni, un svarīgi ir atcerēties, ka ne tikai vecāki izlolo savas atvases, bet arī pedagogi, treneri un labi cilvēki veido mūsu jaunatni spēcīgu, gudru un talantīgu. Šo darbu pilntiesīgi veic arī  Alūksnes sporta skolas treneris Uldis Jauniņš, par kuru labas atsauksmes laikraksta redakcijā esam saņēmuši ne vienu vien reizi no vecākiem un pašiem audzēkņiem. To apliecina augstie rezultāti basketbola mačos un līdzcilvēku vērtējums, jo šogad pašvaldības apbalvojumu “Pagodinājums izglītībā” saņems trīs pedagogi, viens no tiem - Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skolas basketbola treneris Uldis Jauniņš, novērtējot jaunā skolotāja radošu, mūsdienīgu, efektīvu un profesionālu darbu.

Kopš bērnības ar basketbolu uz “Tu”
Atminoties savu bērnību, Uldis stāsta: “Skolā teicamnieks biju līdz ceturtajai klasei, bet labais puika nebiju. Pēc ceturtās klases sekmes nedaudz mainījās, lai arī nebiju teicamnieks, taču tās vienmēr bija normālas, jo vecākiem bija tieša pieeja klases žurnālam,” viņš smejas. Zināms, ka Ulda vecāki arī ir pedagogi. Jādomā, ka tieši šie aspekti bija kā mudinājums Ulda lēmumam par labu savai profesijai. Taču nē, viņš uzsver, ka nekad nav izjutis “spiedienu” no vecāku puses par kādu konkrētu izvēli. Tikai to gan vecāki vēlējušies, lai Uldis pabeidz mūzikas skolu. Un beigās pat iepaticies. “Bet es noteikti nezināju un nebiju iedomājies, ka  tad, kad izaugšu liels, būšu treneris. Vien tas, ka ar visiem studiju gadiem no basīša nekur tālu netiku. Pamatskolā, vidusskolā spēlēju basketbolu un trenera darbā pieredzi guvu jau 12. klasē, kad kāds treneris slimoja, un es viņu pa kluso aizvietoju. Tāpēc jau skolas laikā guvu pieredzi šajā jomā.”

Basketbols augstā līmenī
Arī paši pirmie basketbola treniņi Ulda vecuma jauniešiem aizsākušies Alūksnē. Tos vadījis treneris Juris Iesalnieks. “Kad sākām trenēties basketbolā, bijām vairāk nekā simts jauniešu, un mums bija tikai četras basketbola bumbas. Protams, ar katru treniņu mēs palikām mazāk, un sporta skolu pabeidza pieci džeki. Taču, neskatoties uz visu, tie bija forši gadi. Tika gūta liela pieredze, izbraukāti turnīri, veidotas dažādas komandas, piedzīvoti lielāki un mazāki kašķi savā starpā. Īstenībā tie, kuri spēlējām toreiz,  joprojām esam draugi. Tā arī kopā turamies,” saka
U. Jauniņš. Jāuzsver, ka kopš tā laika basketbola, kad spēlēja pats treneris, daudz kas mainījies. “Mēs tad pat pusi nepratām no tā visa, ko mani puikas tagad dara. Basketbola attīstība Latvijā ir ļoti augstā līmenī. To apliecina arī Eiropas čempionāti visās vecuma grupās, kur, ja netiek iegūtas medaļas, tad  stabils sešinieks ir noteikti. Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) Slavas zālē uzņemtā Valda Valtera izveidotā “Latvijas Jaunatnes basketbola līga” un sistēma jau divdesmit piecus gadus nes augļus.”

Atrod pareizo virzienu
Kā jebkurš jaunietis, arī viņš no sākuma nav spējis atrast savu īsto sfēru. Sākotnēji uzsācis studijas Rīgas Tehniskajā universitātē par tehnisko tulku, taču jaunības maksimālismā studijas nav pabeidzis. Pēcāk izmēģinājis pieredzi, pastrādājot ārzemēs, taču tas bijis ļoti mazs laika sprīdis, jo viņš pārliecinājies, ka tas nav domāts viņam. Atgriezies mājās un darbojies nekustamo īpašumu biznesa sfērā. Līdz beidzot kādā dienā viņu uzrunājusi Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Līga Tomsone, aicinot pievienoties treneru pulkam. “Kad nāca šis piedāvājums, bez liekiem jautājumiem, nedomājot piekritu. Ne mirkli nenožēloju, jo nu jau vairāk nekā sešus gadus saprotu, ka manai dzīvei ir pareizais virziens,” tā teic treneris.

Mīnusi un plusi
Vaicājot par mīnusiem šajā profesijā, negaidot viņš atbild: “Tomēr ļoti cieš ģimene, radinieki, draugi. Jo praktiski nekad neesi mājās - sestdienas, svētdienas, svētki, laiks, kad ir lielie turnīri... Tāpat izpaliek ģimenes svētki un kopā sanākšanas. Basketbola sezonas laikā visi rēķinās, ka manis vienkārši nav. Tā ir traka ziedošanās. Nav tā -  atnāc, parunā un aizej. Bērni ļoti jūt, kādu enerģiju tu ieguldi darbā, ja to dara tā  vienkārši, tad, manuprāt, nav jēgas gaidīt arī rezultātus no bērniem.  “Ņemšanās” ir liela, bet kad tu redzi ar gadiem, kā viņi veidojas, kaut vai sadzīviski... Viņi prot komunicēt, prot komandā darboties, cits citam palīdz sīkajās ķibelēs. Un tas ir lielākais ieguvums šajā darbā. Medaļas un kausi ir otršķirīgi. Ir liels gandarījums, ka tu pildi savu misiju.  Mēs strādājam, lai to mazo cilvēciņu padarītu labāku. Neviens mazs būdams neizdomā, ka basītis ir tieši tas, ko viņš vēlas, vai patīk. Vai, ka mīlēs visu garo, laimīgo mūžu. Mazie nāk pie trenera, forši, ka viņi nāk un dara, jo es nevaru sūdzēties par to, ka nebūtu bērnu.” Pašlaik Alūksnē ir trīs basketbola treneri – Elīna Karaseva, Artūrs Kļaviņš un Uldis. Šosezon Ulda apmācāmo skaits bija mazliet pāri piecdesmit bērniem.

Paldies lielajam atbalstam
“Man ir lielie paldies – manai ģimenei – mammai, tētim un vecvecākiem  par visiem šiem gadiem, bērnu vecākiem, pašiem audzēkņiem par izturību un neatlaidību, tāpat, protams, paldies sporta skolas vadībai par atbalstu, Alūksnes novada pašvaldībai, SIA “Andio” un Ribaku ģimenei, kā arī Intaram Berkulim.  Dzīvē visu var sasniegt ar smagu darbu, gribēšanu un lielu atbalstu,” saka Uldis. Viņš atzīst, ka ne jau vienmēr ir tikai uzvaras un viss veicas. Ir arī smagie pārdomu brīži, kad jāizanalizē, kādēļ spēle nevedas, kā gribētos. Taču  svarīgi, lai darbā un mājās viss ir sakārtots, ja tā ir, tad arī viss pārējais veicas. “Tādēļ katru gadu ar draudzeni un lielāko atbalstu Ilvu cenšos aizdoties  kādā tuvākā vai tālākā ceļojumā. Aizpagājušajā  gadā bijām Čehijā uz koncertu, staigājām pa kalniem, pagājušajā gadā devāmies ekspedīcijā uz Latgali. Prom no visa, jo vajag arī atslodzi un kompensēt kopā būšanu, jo bez treniņiem brīvas sanāk vien trīs nedēļas gadā. Vajag paiet malā, lai arī bērni no manis atpūšas,” viņš smejas.

Trenerim jābūt arī draugam
U. Jauniņš uzsver, ka treneris ir ne vien pedagogs, bet arī draugs: “Visam ir robežas, tu vari būt skarbs un prasīgs, arī man bija tā, ka treneris man bija arī draugs. Svarīgi, lai starp, pirms, pēc treniņiem jaunietis var atnākt pie trenera un aprunāties, izrunāties par visām dzīves tēmām. Protams, esam darba procesā, bet ārpus tā vēlos, lai mani jaunieši var man uzticēties. Un to viņi dara. Esmu  stingrs, taču ir arī joki, lai nav tā, ka dzen viņus tikai zarā augšā.  Ja runājam par atšķirībām, kādas ir meitenes un kādi - puikas, tādas noteikti ir. Ar meičām vairāk jāstrādā, jo visi zina, ka sievietes mīl ar ausīm. Puikas vairāk paši darbojas, domā, izmēģina, meitenēm jādod sagataves, jāmotivē vairāk. Meitenēm arī ir citādāka savstarpējā ķīmija. Ja rodas kādas domstarpības, tad aizvainojums viņās turas ilgāk.”

Laiks iet, vajag “svaigumu”
Kā jau daudziem profesiju pārstāvjiem, it sevišķi saskarsmē ar bērniem, nepārtraukti ir jāiegūst jaunas zināšanas –  jāapmeklē semināri, kursi, ir jālasa, tas sniedz iespēju izprast jaunatni un jaunākos mācību procesus. “Pašam visu laiku jāseko līdzi, jāapmeklē pirms sezonas kursi, semināri par fizisko sagatavotību atsevišķiem vecumposmiem. Paaudzes mainās, tas, kas izdevās ar vienu grupu, ar nākamo “nestrādās”. Tāpēc nepārtraukti jādomā par metodēm, kā uzturēt “svaigumu” arī treniņos. Treneris ir kā grūtniece – visu laiku gaidībās. Visu laiku jādomā, ko var un vajag vairāk. Treniņi ir katru dienu, viss tiek salikts kopā – taktiskie zīmējumi, kombinācijas, atsvaidzinātas autu izspēles, metieni, trešdienās ir fiziskais treniņš. Pirms kāda laika kardināli mainīju to, ko mēs darām fiziskajās aktivitātēs,  tagad tiešām  ir smagi fiziskie treniņi. Svarīgi ir būt fiziski labi sagatavotam, jo tu esi labāk fiziski sagatavots, jo mazāk ir kļūdu noguruma fāzē. Arī vasarā darbs ir smags un grūts. Pārdomāju katru vingrinājumu – kāpēc es to vēlos, ko es ar to panākšu un kādam jābūt rezultātam,” trenera ikdienu skaidro U. Jauniņš.

Trenera “ derīguma
termiņš”
“Bērni tagad ir gausāki, jo viņiem vairs nav “pagalmu dzīves”, no rīta līdz vakaram pavadot laiku ārā. Viņi sēž istabā un spēlē viedierīces. Es cenšos motivēt viņus ar savu piemēru. Trenerim jābūt kā elkam. Es nerunāju tikai par sagatavotību, bet arī par vizuālo tēlu – jābūt glītam, sakoptam, tīram. Mēs satiekamies tikpat bieži, kā viņi ar vecākiem, tāpēc uzskatu, ka savs tēls ir jātur un “jānes”. Nevari būt “nošļucis”. Tāpat svarīga ir līdzdarbošanās treniņā. Ne tikai sniedz norādes, ko darīt, bet arī darbojies, skrien, lec, met ātrāk, vairāk. Tāpat esmu daudz domājis par trenera vecumu, apbrīnoju gados vecākos trenerus, kuri noteikti ļoti labi prot paskaidrot. Ja tu vairs nespēj nodemonstrēt izcili, tad var niansēs izskaidrot. Es vēlētos  “noķert” sevi tajā momentā, kad vairs neesi tik radošs. Domāju, ka to var arī redzēt pēc tā, cik zālē ir bērnu. Ja bērnam nebūs interesanti, viņš nenāks, varēšu kaut vai uz galvas stāvēt. Ja tu neesi interesants, tad neesi. Taču ir treneri, kas joprojām savā vecumā “bliež” un iet līdzi laikam, par to - “cepuri nost”.”

Mācību maksa  - simboliska
“Par Alūksnes sporta skolu jāsaka viss tas labākais. Lai arī apstākļi ir tādi, kādi ir, mēs cītīgi strādājam. Zinu, ka ir bijušas diskusijas par treniņu maksu, taču jābilst, ka mācību maksas ir visās sporta skolās, cik es zinu, pat krietni lielākas. Domāju, ka tas ir loģiski, jo, ja tiek braukāts katru nedēļas nogali, tad septiņi eiro mēnesī tiešām nav daudz. Uzskatu, ka  mācību maksa ir simboliska, pie mūsdienu izmaksām nav ko satraukties. Aizejot uz veikalu, par desmit eiro reti kad var nopirkt vēderam tīkamāko. Un mēs, basketbolisti, par treniņu procesu nevaram daudz sūdzēties, jo varam izmantot arī E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas sporta zāli. Protams, liekam lielas cerības arī uz jauno sporta centru.  Cerēsim, ka tas taps, kamēr ir bērni, kas nāk un sporto.” Taču tiem, kas apsver trenera profesiju, U. Jauniņš iesaka saprast, vai vispār  patīk darboties ar bērniem, jo, ja tomēr tas nav aicinājums, tās ir mokas. Viņš saka: “Tā ir sevis un bērnu mocīšana.”

Pļaujas gads
Šis gads bijis ļoti bagāts gads Ulda basketbola komandām. Meiteņu uzvara Parksepā, Rūjienas vispārizglītojošo skolu basketbola turnīrā -  meitenēm 2. vieta, Alūksnes novada sieviešu basketbola čempionātā  - 2. vieta, tāpat Čehijā – 7. vieta. “Meitenēm šosezon ir smagi gājis, tāpēc par viņu izturību man ir ļoti liels prieks. Puikām ir bijuši daudz un dažādi turnīri. Braucām uz Alfrēda Kraukļa piemiņas turnīru, kas bija nopietns pārbaudījums, bet uzskatu, ka tikai ejot cauri grūtībām, mēs spējam sasniegt rezultātu. Ar puišiem bijām turnīrā Rakverē, kurā piedalījās ļoti spēcīgas Tallinas komandas. Tāpat mīļotajā  Čehijā - Ostravā – 2. vieta, kas bija neiespējamā misija. Bet otrā vieta – tas ir apbrīnojami! Neizsakāmi liels prieks. Jo tie jaunieši, kas stājās pretī mūsējiem, bija “milzīgi”. Mūsu puiši bija ļoti stabili, ļoti gudri, pacietīgi un ļoti pašaizliedzīgi, tas deva rezultātu. Finālā jaunieši teica – treneri, jūs vairs nevarat pakliegt, mēs paši pakliegsim! Šis bija skaists punkts uz “i”. Sezona noslēgusies godam. Turklāt šogad  Jaunajā gadā pirms laimīšu liešanas bija jāizņem novēlējums jaunajam gadam, man trāpījās, ka šogad būs pļaujas gads. Re, kā, daļa taisnības visnotaļ ir!”

Lai būtu labi cilvēki
Runājot par nomināciju un
4. maija svētkiem, Uldis piesarkst. “Biju ļoti pārsteigts par nomināciju, salīdzinot ar citiem nominantiem, ar darba stāžu, ar stāžu pedagoģijā, pagodinājums ir liels. Paldies, ka mani kāds ir ievērojis, tas ir ļoti patīkami un negaidīti. Trenera darbs ir mijiedarbība starp treneri, bērnu, vecāku. Patiesībā man jāsaka liels paldies tiem vecākiem, ar kuru bērniem es strādāju, jo bez viņu atbalsta, uzņēmības un uzticības man šo gadu garumā nekā nebūtu. Es varētu viens pats spēlēt basketbolu. Tāpēc dziļi paklanos viņu priekšā. Labie darbi ir jādara, neprasot neko atpakaļ, protams, visu pasauli nepabarosi.  Tāpat mūsu darbā jābūt trakai pārliecībai un spītībai, lai tiektos uz priekšu.
Es šad tad aizdomājos, kāda  man ir vara - ielikt bērnam to pareizo – lai viņiem sanāk, lai viņi grib to darīt! Lai viņos ir darba mīlestība, lai patīk, lai uz ielas prastu uzvesties, apgūtu pieklājības normas. Nav runa par basketbolistiem, protams, gribas arī kādu izlases spēlētāju “izaudzināt”, bet galvenais - izaudzināt  labu cilvēku. Basketbols ir tikai instruments, kā es cenšos to darīt,” tā U. Jauniņš.


Citu datumu laikraksti

  • Tīras un zaļas Latvijas virzienā 5

    Tīras un zaļas Latvijas virzienā

    Aktīvi atbrīvojās no vecajām riepāmŠogad Lielās Talkas mājas lapā Alūksnes novadā tika pieteiktas 29 talkas vietas, no tām 13 vietās tika veikti...

  • “Baritoni” Alūksnē sola koncertu ar labu pēcgaršu

    Alūksnes Kultūras centrā 3. maijā pulksten 19.00 ar krāšņu koncertu uzstāsies grupa “Baritoni”. Četri jauni, šarmanti solisti no Latgales...

  • Ķēķa stāsti 3

    Ķēķa stāsti

    Ja esam iegādājušies apmēram 600 gramu svaigas cūkgaļas karbonādes, izmantojot arī 200 gramu šampinjonu, 100 gramu cieta siera, 1 burkānu, 1 sīpolu,...

  • Mežos - ugunsnedrošais periods

    Mežos - ugunsnedrošais periods

    Visā Latvijas teritorijā no 19. aprīļa noteikts ugunsnedrošais laikposms, paredzot virkni drošības nosacījumu, kas šajā laikā jāievēro gan meža...

  • “Zaķu skrējiens 2019”

    “Zaķu skrējiens 2019”

    Otrajās Lieldienās Alūksnes Pilssalas stadionā norisinājās tradicionālais “Zaķu skrējiens 2019”, kas vienuviet pulcēja teju simts lielus un mazus...

  • Afiša

    24. aprīlī ◆ 9.00 Alsviķu bibliotēkā senioru grupas “Par prieku sev un citiem” tikšanās - informācijas meklēšana portālos letonika.lv un news.lv,...