Kad dzīves šūpoles nes lejup

Liekas, ka līdz ar strauji tumstošo vakaru pār Jaunlaiceni ar spožo egli centrā nolaidies miers un klusums.

Liekas, ka līdz ar strauji tumstošo vakaru pār Jaunlaiceni ar spožo egli centrā nolaidies miers un klusums. Tas nāk līdzi vienistabas dzīvoklī, kuru nu jau gandrīz divus gadus par savām mājām atzīst gleznotājs un scenogrāfs Rauls Zitmanis. Vairāk nekā pieticīgs istabas iekārtojums šobrīd veido viņa dzīves "skatuvi". Tā rada skumju un nomācošu iespaidu, saprotot, ka visas ziemas dienas ieslēgtas četrās sienās.
Mākslinieks sēž ratiņkrēslā un vēlas piecelties, sniedzot man roku. Avārija spējusi pārlauzt dzīvi kā maizes riecienu, bet ne cilvēka būtību. R.Zitmanis ir talantīga un traģiska personība ne tikai tāpēc, ka zaudējis spēju brīvi kustēties un runāt, bet arī tāpēc, ka sevi sadedzinājis, vēloties vienmēr visu izdarīt līdz galam un perfekti. "Godīgs un taisnprātīgs. Grib sasniegt maksimālu rezultātu, nevis samierināties ar mazumiņu," "Alūksnes Ziņām" atzīst komponists Jānis Lūsēns. Viņi ar Raulu ir draugi kopš 18 gadu vecuma.
Rada drosmīgu scenogrāfiju
Fotogrāfijas albumā liecina, ka labi paziņas viņam ir Juris Kulakovs, Valdis Lūriņš, Lelde Stumbre, Valts Pūce, Pēters Brūveris un droši vien vēl daudzi Latvijā populāri cilvēki. Dzīve un darbs galvaspilsētā palikusi pagātnē - pirms avārijas. Sadarbība pārtrūkusi, nav jaunu darba piedāvājumu. Teātros ir vajadzīgs scenogrāfs, kas var kustēties, jo viņam jāpiedalās skatuves noformējuma veidošanā. R.Zitmanis saka, ka nav daudz strādājis scenogrāfijā, tomēr tieši ar šiem darbiem viņa vārds ieguva plašu skanējumu. Pietiek minēt leģendāro rokoperu "Kaupēn, mans mīļais!", kuras scenogrāfs ir R.Zitmanis. Tās mūzikas autors J.Lūsēns ir pārliecināts, ka tieši scenogrāfija ir Raula īstais aicinājums. "Tas bija drosmīgs darbs. Pārbīdāma skatuve uz riteņiem ar askētiskiem līdzekļiem ne vien spēja precīzi atspoguļot vidi, bet arī palīdzēja aktieriem spēlēt. Vairumā izrāžu skatuves dizains atveido telpu, tāpēc ir statisks," vērtē J.Lūsēns.
Priekšroku dod pasūtījumiem
Viņš atceras, ka jau studiju laikā Mākslas akadēmijā Rauls radīja pārdroši netradicionālu vidi studentu karnevālos. Diplomdarbā viņš veidoja scenogrāfiju izrādei "Māte un neitronu bumba". R.Zitmanis uzskata, ka vislabāk izdevusies scenogrāfija izrādei "Baskājainā dziedātāja" Jelgavas studentu teātrī, kur viņš strādāja vairākus gadus. Arī šajā izrādē aktieri varēja izmantot scenogrāfijas radītos elementus, tā padarot to kustīgu un mainīgu. "Scenogrāfiju izrādēm veidoju uz asociāciju un izjūtu pamata. Vizuālais skatuves noformējums spēcīgi ietekmē skatītājus," saka R.Zitmanis. Jaunībā viņš gribējis savās gleznās apvienot Čurļoni, Dalī un Boshu. Nesanāca. "Es briesmīgi vandījos pa dzīvi, tāpēc pazuda mērķtiecība. Daudz zīmēju un gleznoju pasūtījuma darbus, jo par tiem maksāja. Liekas, ka Vecrīgā nav nevienas ēkas, kuru nebūtu gleznojis vai zīmējis. Šie skati bija ļoti pieprasīti, kad daudzi izbrauca uz Izraēlu. Tiesa, karjera sabruka," secina mākslinieks.
Nevienu nevaino nelaimē
Viņa civilsieva Judīte Škušķe joko, ka varētu kļūt bagāti, ja vienu dolāru saņemtu no visiem, kam ir R.Zitmaņa gleznotās Vecrīgas ainavas. Katrā jokā ir daļa patiesības. Līdz šim māksliniekam maksāja vien sociālo pabalstu - 35 latus. Tikai nesen viņš atzīts par pirmās grupas invalīdu un varēs saņemt lielāku pensiju. Judīte ir otrās grupas invalīde un saņems piemaksu par vīra aprūpi. Tomēr acīmredzami abu veselība pasliktinās.
Pēc avārijas Rauls trīs nedēļas gulēja komā, Judīte - nedēļu. Ko vainot? "Nevienu," saka vīrietis. Kad viņš atbrauca uz Jaunlaiceni, varēja vēl brīvi staigāt. Diemžēl ar katru dienu kļūst sliktāk. Ārsti nespēj palīdzēt, tomēr neticu, ka neko vairs nevar darīt. Es atceros Ineses Ziņģītes fenomenu, kas liek aizmirst pesimistiskās "kapu runas". Viņa spējusi atgūt veselību un piecelt vīru no slimības gultas. Sieviete iesaka sākt ar norīvēšanos. Tā ļauj sajusties možākam un dod stimulu darboties tālāk.
Negrib sēdēt bez darba
Šobrīd R.Zitmanis veido scenogrāfijas Jaunlaicenes amatierteātra izrādēm, gatavo skices telpu un pagasta svētku noformējumam. Tas noteikti ir labāk nekā sēdēt un neko nedarīt. "Diemžēl mums nav naudas un iespējas iegādāties tādus materiālus, lai precīzi īstenotu mākslinieka ieceres. Viņš, protams, ir izstrādājis tādas skices, ko varētu izmantot kaut vai operā. Saprotu, ka viņa sirds asiņo, tomēr ceru, ka mūs saprot," atzīst amatierteātra režisore Izolda Krūmiņa. Izrādes dekorācijās durvis ir gleznotas uz grīdas papes, bet tās izskatās īstas ar visām koka šķiedrām. Tāpat kroga sienas laukakmeņi ir kā tikko mūrēti. Novada skatē jaunlaicenieši, protams, dzirdēja atzinīgus vārdus par scenogrāfiju, tāpēc ir lepni, ka pagastā dzīvo tāds mākslinieks.
Tagad gatavojas iestudēt jaunu izrādi, kurai atkal būs vajadzīgs R.Zitmaņa darbs. Protams, tam nepieciešams spēks. Tad palīdz Judīte. Turklāt darba apjoms nav liels, nav arī jāsteidzas pabeigt. "Patiesībā vēlētos mākslinieku izmantot daudz vairāk, bet saprotam, ka nevar lūgt strādāt bez atlīdzības. Diemžēl pašvaldības naudas maciņš ir plāns," saka režisore.
Lauku klusumā
rod mājas
Grafīti gleznojumu kopā ar bērniem mākslinieks zīmēja autobusa pieturā. Pagasta novadpētniecības muzejā no fotogrāfijām viņš izveidoja ekspozīciju, kurā var redzēt, kā izskatījās Jaunlaicene muižas laikos. Tautas namā ir viņa dāvinātā glezna ar ceriņiem. Liekas, ka tie uzvēdī saldu smaržu. R.Zitmanis atzīst, ka vislabprātāk gleznotu fantastiskas ainavas, ko rada iztēle, nevis no dabas. Viņš zīmējis arī ilustrācijas bērnu grāmatām, kuru autors ir P.Brūveris. Ja salīdzina "Kā lauku pele pie pilsētas peles ciemos gāja", tai ilustrācijas gatavotas pirms avārijas, un "Katram mazam putniņam" (pēc avārijas), tad nezinātājam tie liktos divu dažādu mākslinieku darbi.
"Esmu pesimistiski noskaņots. Nav spēka vairs strādāt. Te ir klusums un miers, kas tagad ir vajadzīgs," atzīstas viņš. Acīs pavīd cerību dzirkstelīte, kad ieminos par vēlēšanos Ziemassvētku vecītim. Izrādās, sirds un rokas joprojām alkst darba.
Tēva padoms noder bērniem. Dēls Otto turpina viņa iesākto ceļu, studējot Mākslas akadēmijā. Viņš ir jau pazīstams jaunais mākslinieks. Meita Linda ir Kultūras koledžas studente. Tikšanās un sarunas ar viņiem ir kā dārgākā dāvana.
* * *
Gudrās grāmatās var lasīt, ka bieži avārija kalpo kā dzīves mācība. Tā liek saprast, ka nedrīkst dzīvot tā, kā līdz tai. Pienācis laiks mainīt sevi un skatījumu uz dzīvi. Tiesa, ir jābūt stipram, lai to spētu. Un jātic Dieva brīnumam, kā to nosauc J.Lūsēns. Nekas, ja šūpoles apstājušās pašā zemākajā punktā. Mēs taču zinām, ka tās var celt atkal augšup, pretim saules gaismai visās varavīksnes krāsās. Ir Ziemassvētki. Tas ir laiks, kad Dievs atrodas vistuvāk zemei. Varam mēģināt tuvoties debesīm, lai atrastu sevi. Cilvēkam jābūt gana ar to bagātību, kas ir viņā pašā.

Citu datumu laikraksti

  • Dievkalpojumi

    24.decembrī pulksten 19.00 Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā - Ziemassvētku svētvakara Gaismas dievkalpojums.24.decembrī pulksten 19.00...

  • Bēgt vai strādāt un cīnīties?

    Vai bērns bēg no mājām, kur jūtas labi? Kur ir siltumā, paēdis, mīlēts un uzklausīts? Vai jūtamies labi Latvijā?Vai bērns bēg no mājām, kur jūtas...

  • Aicina piedalīties konkursā “Bērns un suns”

    Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Varšavā aicina jauniešus piedalīties 2006.gada VIII bērnu un jaunatnes...

  • Dievkalpojumi

    24.decembrī pulksten 19.00 Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā - Ziemassvētku svētvakara Gaismas dievkalpojums.24.decembrī pulksten 19.00...

  • Dievs slimu bērnu uztic mīlošiem vecākiem

    Liepnas pagasta iedzīvotāji sen vairs nebrīnās, ka Laila Gorkija no rīta ved piecpadsmit gadus veco Leldi uz pirmsskolas audzēkņu mācību grupu...

  • Mainās koncerta norises vieta

    23.decembrī koncerts visai ģimenei “Dedz sirdī baltu Ziemassvētku sveci...”, ko sniegs Inita Āboliņa un Normunds Ķietis, notiks Alūksnes...