Kad pārgriezta nabas saite

Mazs cilvēka bērns ienācis lielajā pasaulē. Kā balts pupas zieds, nevienas melnas svītras. Svēts miers un mātes piena smarža jūtama viņa elpā, kad mazulis dus.

Mazs cilvēka bērns ienācis lielajā pasaulē. Kā balts pupas zieds, nevienas melnas svītras. Svēts miers un mātes piena smarža jūtama viņa elpā, kad mazulis dus. Lai gan nabas saite ir pārgriezta, kāda neredzama saite viņu vieno ar māti. Tas ir gaismas stars, kas rāda ceļu dzīvē. Mātes mīlestība ir mazuļa sargeņģelis visu mūžu. Ne ar ko nevar salīdzināt paļāvību un uzticību, ar kādu bērns piekļaujas - ne vien ar mīļu vaidziņu, bet ar visu savu būtību. To var tikai sajust, nevis izstāstīt.
Turpmāk ikvienai sievietei būs tiesības brīvi izvēlēties dzemdību vietu - stacionārā vai mājās. Tā paredz Saeimā pieņemtie Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumi. Tas ir progress salīdzinājumā ar neseno pagātni, kad uzskatīja, ka tikai slimnīcā var dzemdēt. Turklāt abi vecāki kopā var izdzīvot sāpes un prieku, sagaidot mazo cilvēciņu, kam viņi devuši dzīvību. Arvien vairāk ir dzemdību nodaļu, kas ieguvušas atzinumu "mazulim draudzīga". Tas nozīmē, ka tur māmiņai blakus ir bērns. Viņš var just tās mierinošo klātbūtni un saņemt mātes pienu. Tas ir tikai normāli, tāpēc par īpašu draudzīgumu, manuprāt, ir pāragri runāt. Šis varētu būt pirmais solis ceļā, lai veidotu bērniem un ģimenei draudzīgu bērnudārzu, skolu, pilsētu un valsti.
Diemžēl līdz ar prieku par bērnu rodas arī jaunas rūpes, kas nekļūst mazākas, bet arvien palielinās. Var pieņemt, ka par bērna piedzimšanas pabalsta naudu iespējams iegādāties mazulim nepieciešamās lietas: ratiņus vai gultiņu, veļu, apģērbu, kopšanas līdzekļus. Tomēr tas vēl nav viss, tāpēc nav brīnums, ka vecākiem valsts politika nemaz neliekas tik draudzīga. Dzimstība nepalielinās tik strauji, kā varētu vēlēties. Tagad spriež par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikas precēm. Bet bērnu precēm? Liekas, ka cenas aug tikpat strauji kā mazie. Nepaspēj novalkāt zābaciņus un bikses, kad jau jālūkojas pēc jauniem, bet jāmaksā ir vairāk nekā pirms mēneša.
Bezmaksas izglītība mums ir nosacīti. Vecāka gadagājuma cilvēki vēl atceras, ka savulaik bija "skolas nauda". Toties tagad ir dārgas ne tikai mācību grāmatas, bet arī burtnīcas un citas lietas, bez kurām var rasties grūtības apgūt zināšanas. Vai skolotājiem, cīnoties par algu palielināšanu, nevajadzētu iestāties arī par to, lai nevajadzētu pirkt rakstāmpiederumus trūcīgo ģimeņu bērniem? Domāju, ka tad ar tiem būtu arī vecāki.
Nedraudzīgums pret bērniem un ģimeni izpaužas darba tirgū. Maz ir tādu darbavietu, kurās vecāki var pietiekami nopelnīt bērnu skološanai un audzināšanai. Ir jāstrādā divās darbavietās, kad nav laika pat painteresēties, ko dara, kā jūtas dēli un meitas. Izmisumā daudzi vecāki dodas uz ārzemēm, atstājot nepilngadīgus pusaudžus vienus. Tiesa, naudu viņi nopelna, bet neatgriezeniski pārtrūkst īpašā, acīm neredzamā saite, kas saista viņus ar bērniem.

Citu datumu laikraksti