Kad proklamēta Latvijas Republika?

Turpinās no 21.maija Par Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes konstituēšanos ziņoja krievu un latviešu prese, arī vācu izdevums Russland. Ar franču diplomātu atbalstu ziņu par LPNP nodibināšanos izplatīja radio un telegrāfa aģentūras.

Turpinās no 21.maija
Par Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes (LPNP) konstituēšanos ziņoja krievu un latviešu prese, arī vācu izdevums Russland. Ar franču diplomātu atbalstu ziņu par LPNP nodibināšanos izplatīja radio un telegrāfa aģentūras. Neatkarības ideja izgāja lielajā pasaulē.
Par Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes struktūru un vadību
LPNP veidoja valde, nodaļas un komisijas. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēja advokātu Voldemāru Zāmuelu - viņam bija dzīvoklis Valkā, kur turpmāk bāzējās valde. Par priekšsēža biedriem ievēlēja Kārli Pauļuku no Kurzemes, Jāni Rubuli no Latgales un Juri Palcmani no Kareivju savienības, par sekretāru - Kristapu Bahmani, par sekretāra biedriem Kārli Skalbi, Jāni Akurāteru, Vili Siliņu un Edvardu Laursonu. LPNP nodaļas:
ārlietu (priekšsēdētājs Jānis Goldmanis), finanšu (Zigfrīds Anna Meierovics), aizsardzības un atjaunošanas (J. Rubulis), latviešu Satversmes sapulces vēlēšanu komisija (V. Zāmuels), Satversmes sapulces projekta izstrādāšanas komisija (V. Zāmuels), agrārā (A. Kalniņš), kultūras (Fricis Vītoliņš).
Tika izveidotas daudzas t.s. koloniju nodaļas Krievijā un ārzemēs - Smoļenskā, Harkovā, Sibīrijā, Urālos, Vladivostokā, Harbinā. Tika izveidots pat Troickas pulks. Krievijā bija vairāk nekā 550 latviešu koloniju.
Pirmās LPNP sesijas nobeigumā tika pieņemts uzsaukums "Visiem latviešiem", ko uzrakstīja Kārlis Skalbe. Uzsaukumu iespieda 30 000 eksemplāros un publicēja laikrakstā Līdums 1917. gada 8. decembrī. Bez tam tika pieņemts arī uzsaukums latviešu strēlniekiem. Par ļoti nozīmīgu sesijas lēmumu jāuzskata delegācijas sūtīšana uz ārzemēm sesijas lēmumu popularizēšanai. Delegācijas direktīvas galvenais vadmotīvs bija pilnīga tautas pašnoteikšanās. Šī lēmuma svarīgums ir apstāklī, ka Eiropā Latviju kā tādu nepazina. (Un ko runāt par tiem laikiem, ja vēl tagad Latviju jauc ar Lietuvu un pat ne visi politiķi zina, kur tā atrodas.) Secinājums - Valkā tika izveidots latviešu tautas pārstāvniecības nacionālpolitisks orgāns tās interešu aizstāvībai.
Pirms LPNP otrās sesijas bija visu nodaļu intensīvs darbs uzlikto uzdevumu īstenošanā. Jānis Sesks grāmatā "Latvijas valsts izcelšanās" (1937.g.) atzīmē lielo darbu apjomu, ko veica ārlietu nodaļa. Vispirmais pienākums bija pārtulkot LPNP izstrādātās un pieņemtās 1. sesijas deklarācijas, uzsaukumus un protestus franču valodā un piegādāt ārvalstu pārstāvjiem (angļu, franču un itāļu) un ārzemju presei. J. Sesks raksta: "No lielākā svara mums bija iedabūt ziņas par Latviju Vakareiropas presē. Un tā bija atsaucīga visam tam, kas varēja stiprināt Vācijai naidīgus spēkus." Ļoti svarīgi bija sagatavot sabiedroto domu Latvijas valsts neatkarības atzīšanai, piegādājot viņiem propagandas brošūras, Latvijas kartes, tehniskos, ekonomiskos un kultūras ziņojumus par Latviju. Vēl pirms 2. sesijas ārlietu nodaļa uzdeva deputātam J.Goldmanim Viskrievijas satversmes sapulcē informēt krievus un citu tautību pārstāvjus par latviešu nacionālajām prasībām - neatkarīgas valsts izveidošanu tuvākajā nākotnē. Tas arī tika paziņots.
Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes otrā sesija
LPNP otrā sesija notika Pēterpilī, Latgaliešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas telpās 1918. gada 28. - 31. janvārī. Bija palielinājies padomes sastāvs. Ar padomdevēja balsīm piedalījās 2 Vitebskas un 1 Dno latviešu koloniju pārstāvis, pa vienam dalībniekam no Latviešu dzelzceļnieku ierēdņu savienības un Latviešu mērnieku savienības, kā arī strēlnieku pulkvedis Kārlis Goppers. Pēc kārtējo jautājumu izskatīšanas LPNP 30. janvāra sēdē izšķīrās par pilnīgu Latvijas valsts neatkarību.
Turpmāk - vēl
Ā. Šilde darbā Pirmā republika publicēja Neatkarības deklarāciju: "Dibinādamās uz visas pasaules demokrātijas pasludinātām tautu pašnoteikšanās tiesībām, Latvijas Pagaidu nacionālā padome:
1) atzīst, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali,
2) protestē pret jebkuru Latvijas sadalīšanas mēģinājumu, sevišķi pasvītrojot, ka latvju tautas pirmā un neatlaidīgā prasība ir Latvijas teritoriālā un etnogrāfiskā nedalāmība,
3) protestē pret katru miera noslēgšanas mēģinājumu, kurš mēģina pārkāpt tautu pašnoteikšanās, un pēdīgi
4) nosoda tautas gribas viltošanu zem okupācijas un kara apstākļu spiediena."
Uzsaukumā latviešu tautu uzrunā kā Latvijas pilsoņus
LPNP pieņēma arī uzsaukumu latviešu tautai, uzrunājot tos kā Latvijas pilsoņus. Šajā uzsaukumā izskaidroja, kāds stāvoklis radies ar neatkarīgas, demokrātiskas republikas prasību. To, ka LPNP ir Latvijas augstākā valsts iestāde, apliecina Z.A. Meierovica 1918.g. 12. jūlijā izdotā pilnvara Nr. 157/160: "Latviešu nacionālā padome, kura pagaidām ir topošās Latvijas augstākā valsts iestāde un apvieno sevī visas latviešu nacionālās partijas un centrālās sabiedriskās iestādes, sūta uz Angliju kā savu pilnvaroto priekšstāvi šā raksta uzrādītāju, LNP locekli cand. rer. merc. Zigfrīdu Meierovicu. Meierovica kgam ir tiesības LNP vārdā stāties sakarā ar Anglijas valsti un valstsvīriem, piedalīties un runāt LNP vārdā konferencēs un apspriedēs. Pie tam Meierovica kgs strādā tādā garā, ka visur aprādīs suverēnas un nedalītas Latvijas vajadzību ar viņas pastāvības internacionālu garantiju" (Ā. Šilde, Latvijas vēsture, 220. lpp.). Šo dokumentu citēju, lai lasītājiem nerastos šaubas par Latvijas neatkarības faktu 1918.g. 30. janvārī un NP kā augstāko valsts iestādi. Manis teikto apstiprina Meierovica diplomātiskie panākumi Anglijā.
Jaunas valsts rašanās ietver divus momentus
Pirmais - nepieciešams skaidrs un noteikts gribas izpaudums. Tāds ir LPNP 1918.g. 30. janvāra lēmums - Neatkarības deklarācija. Otrais - nepieciešama de facto atzīšana no citu valstu puses. Tādu de facto atzīšanu LPNP 1918.g. 23. oktobrī Meierovicam paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs Balfūrs Viņas majestātes valdības vārdā, to 11. novembrī apliecinot ar rakstu. Londonā pirms 1918.g. 18. novembra sāka darboties Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība, kaut sākumā vairāk ar informācijas funkcijām. Pret to protestēja monarhistiskās Krievijas ģenerālkonsuls Londonā, bet Anglijas ārlietu ministrija oficiālā atbildē Krievijas ģenerālkonsulam apstiprināja šādas sūtniecības eksistenci un atzīšanu no savas puses. Anglijas valdība apstiprināja Z.A. Meierovicu par Latvijas pagaidu valdības sūtni Londonā.
Kā valsti atzīst starptautisko tiesību izpratnē, lai gan viņas nav
Daudzkārt jautāts (jautājums ir aktuāls arī tagad), kā iespējams, ka kādu valsti atzīst starptautisko tiesību izpratnē, lai gan viņas nav (it kā nebūtu 1918.g. 30. janvāra neatkarības deklarācijas). Šis jautājums izriet no tā, ka par Latvijas dibināšanas dienu uzskatām 18. novembri. Ne tikai mums, bet arī citu tautu tiesībniekiem un vēsturniekiem tas pamatoti licies kuriozi, jo pastāv pretruna. Ā. Šilde ASV izdotā grāmatas Valstsvīri un demokrāti 110.lpp. izdara secinājumu: "Ja dažādu ieganstu dēļ nebūtu ignorēta Latvijas valsts eksistence pirms 1918.g. 18. novembra, tad nekādu pretrunu un iedomātu ačgārnību nebūtu. Latviešu valsts tiesībnieki ar prof. Dr. Kārli Dišleru priekšgalā jau neatkarības laikā (līdz 1940.g.) norādīja, ka pilnīgi patstāvīgas Latvijas valsts dibināšana notikusi jau 1918.g. 30. janvārī."
Skumīgi apzināties, ka Latvijas valsts veidošana kaut kādu ambīciju dēļ ir nepareizi definēta, ja ne viltota. Ja padomju laikos bija viena vēstures grāmata un viena patiesība, tad šodien ir iespēja iepazīties ar to tālo laiku vēsturisko notikumu aculieciniekiem viņu memuāros un atmiņās. Mums iespējams iepazīties un mācīties no emigrācijā tapušo vēsturnieku darbiem. Mana pārliecība sliecas uz to, ka reālie vēstures notikumi mūsu valsts izveidošanā ieņems savu vietu, bet netiks pakārtoti vadonisma sludināšanai. Kaut kur bija informācija, ka Limbažos ir vēsturnieku kopa (grupa), būtu interesenti uzzināt viņu viedokli.
Starp citu, igauņi un lietuvieši 1918.g. novembrī pēc Vācijas kapitulācijas otrreiz atzīmēja neatkarības proklamēšanu, bet svin savas valsts dzimšanas dienu februārī. Būs arī mūsu ielā svētki janvārī!
Pēteris ZIEMELIS, pensionēts pulkvedis
P.S. Latvijas Universitātes Vēstures institūta 2000.g. izdotajā 20. gadsimta Latvijas vēstures I daļas 679.lpp. lasām: "Teiktais vismaz daļēji izskaidro lorda A. Balfūra labvēlīgo izturēšanos, 23. oktobrī tiekoties ar Z. Meierovicu. Lielbritānijas ārlietu resora vadītāja attieksme iedrošināja viņu 5 dienas vēlāk vēstulē paskaidrot atsevišķus Latvijas vēstures momentus, bet 30. oktobrī rakstiski lūgt Lielbritānijai Latvijas neatkarības atzīšanu." (Uzskatu - vēsturiski pareizi ir - 23. oktobrī Anglijas ārlietu ministrs informēja, ka valdība atzinusi Latvijas neatkarību de facto.) Viss ačgārni. Lappusi iepriekš ir interesants teikums: "par neatkarību latviešiem, igauņiem un lietuviešiem izteicās arī citi politiķi" (1918.g. oktobris). Vai tiešām vesels vēstures institūts nezina, ka igauņiem neatkarību Anglija de facto deva jau 1918.g. 3. maijā?
Padomju laikos Zinātņu akadēmija izdeva lielu darbu LPSR vēsture, kur bija ignorēts fakts par Latvijas neatkarības atzīšanu de facto 1918. gada 23. oktobrī. Rodas iespaids, ka abu grāmatu autoru kolektīviem bijusi vienāda vēlēšanās - falsificēt vēsturi.
Kaut kur lasīju, ka ir meli, lieli meli un politika.

Citu datumu laikraksti

  • Dejotāja ar pilngadības stāžu

    Vaira Rudīte „Jandālā” dejo gandrīz kopš tā dibināšanas.Vaira Rudīte "Jandālā" dejo gandrīz kopš tā dibināšanas Iespējams, šie dziesmu un deju svētki...

  • Vienotība iedvesmo

    Šobrīd, kad skolēniem ir eksāmenu laiks, pavasaris ir sasniedzis kulmināciju un domas raisās vasaras krāsās.Šobrīd, kad skolēniem ir eksāmenu laiks,...

  • Mīlestības saldums

    Jāzeps, 34 gadus laulībā, ierēdnis valsts iestādē: Gremdējoties atmiņās par laiku un situāciju, kā dzima mūsu laimīgās laulības pamatu pamats –...

  • Cīņa abpus kulisēm

    Pagājušajā nedēļā, kad pēdējais koferu pakošanas signāls tika dots Ķekavas pagasta padomei, pārliecinājāmies, ka Temīdas soļi bieži ir...

  • Ar smaidu

    Grib tetovēties... pēc nāves Kāda 80 gadus veca amerikāniete testamentā kā pēdējo vēlēšanos minējusi nepieciešamību pēc tetovējuma.Grib tetovēties......

  • Baltijas lielā tranzīta dienas skaitītas?

    Dabas spēks turpina uzlikt dažādus pārbaudījumus miljarda mēlē runājošajai Ķīnai.Dabas spēks turpina uzlikt dažādus pārbaudījumus miljarda mēlē...