Kad proklamēta Latvijas Republika?

Pirmā pasaules kara rezultātā sagruva impērijas un dzima jaunas valstis. Starp tām bija arī trīs Baltijas valstis - Lietuva, Latvija un Igaunija.

Pirmā pasaules kara rezultātā sagruva impērijas un dzima jaunas valstis. Starp tām bija arī trīs Baltijas valstis - Lietuva, Latvija un Igaunija.
Man vēsture jau kopš skolas gadiem šķiet īpaši interesanta lasāmviela. Būdams aktīva pensionāra statusā, pievērsu uzmanību visos kalendāros publicētajām ziņām - 1918.gada 16.februāris - Lietuvas valsts atjaunošanas diena, 24.februāris - Igaunijas brīvvalsts proklamēšanas diena, bet Latvijas valsts proklamēšanu atzīmē 18.novembrī (dibināšanas gads - 1918.). Redzams, ka Latvija valstiskās suverenitātes ideju izteikusi 9 mēnešus vēlāk nekā kaimiņvalstis. Kāpēc tā?
Šo jautājumu uzdevu paziņām politiķiem. Skaidras atbildes nebija. Taču politiķu izlocīšanās teorija šeit nederēja. Zinot mūsu senču lomu 1903. - 1905. gada notikumos, bija grūti ticēt latviešu inteliģences pasivitātei neatkarīgas Latvijas valsts izveidē. Nu, nevarēja būt tā, ka latvieši baidījās kaut ko darīt pirms Vācijas kapitulācijas 1918.gada 11.novembrī!
To laiku reālo notikumu atspoguļojumu var atrast emigrācijā izdoto politiķu un vēsturnieku darbos, piemēram, Ādolfa Šildes, Ādolfa Klīves, Līgotņu Jēkaba, Jāņa Seska, Voldemāra Bastjāņa, Edgara Andersona. Viņi tālaika notikumus atspoguļoja reālā laika un darbības telpā.
Vairāki mūsu valsts neatkarības vai valsts attīstības redzējumi
Pēc Krievijas 1917.gada 7. - 8.novembra revolūcijas Latvijā bija vairāki mūsu valsts neatkarības vai valsts attīstības redzējumi. Jau 1917.gada 19.decembrī Latvijas sociāldemokrātu (boļševiku), strādnieku un zaldātu II padomju kongress pasludināja Latvijas neatkarību Padomju Krievijas sastāvā Vidzemes un Latgales vācu neieņemtajā teritorijā - te ir runa tikai par Latvijas autonomiju citas valsts sastāvā. Bija arī latviešu pārstāvji balto kustībā (pulkveži Briedis, Goppers un citi), kuri iestājās par vienotu un nedalāmu Krievijas impēriju. Bija arī latviešu pārstāvji (F.Veinbergs, A.Niedra, A.Krastkalns un citi), kuri redzēja Latviju vācu baronu virsvadībā. Bija arī tā sauktais demokrātiskais bloks jeb 17 vīru grupa, kas darbojās Rīgā un vācu okupētajā Latvijas teritorijā. Šis bloks nebija izveidojies kā organizācija ar vēlētu vadību, noteiktu struktūru un pieņemtu politisko platformu. Tā bija izglītotu, latviski domājošu, turīgu cilvēku grupa, kuras centienos bija panākt neatkarību ar Vācijas atbalstu. Lielākā politiskā organizācija bija Latvijas Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), ko izveidoja no politiskām partijām, sabiedriskām un saimnieciskām organizācijām. Tā neatkarību centās iegūt ar to valstu atbalstu, kas bija sabiedrotās cīņā pret Vāciju. Ļoti aktīvi visu 1918. gadu darbojās vācu baroni, kuru mērķis bija Baltijas zemes apvienot konstitucionāli monarhistiskā valstī ūnijā ar Vāciju. Tad baroni būtu šo zemju suverēnās varas nesēji. Viņu pūliņi nebija velti - 1918. gada 22.septembrī Vācijas ķeizars vācu okupētās Baltijas guberņas atzina par brīvām un patstāvīgām - viņi steidzās saglabāt gadu simteņos Latvijā salaupīto.
No šiem seši grupējumiem pievērsīsimies tieši LPNP darbībai. Pēc 1917. gada februāra revolūcijas (cara gāšana un tā tālāk) uzmutuļoja izšķiroši notikumi, kas "radīja latviešu dzīvei jaunu slieksni" (A. Šilde). Sāka veidoties partijas, strādnieku, zaldātu padomes, sabiedriskās un saimnieciskās organizācijas.
Daudz uzskatu, daudz rezolūciju, bet nav vienotības
1917.gada 17.martā Rīgā, Nacionālajā teātrī, notika sabiedrisko organizāciju kongress - daudz uzskatu, daudz rezolūciju, bet nav vienotības. Šo organizāciju konferencē 12.augustā jau sperts solis uz priekšu - nolemts, ka Latvijas tautai ir tiesības uz pilnīgu neatkarību, bet nav izpratnes, kā to panākt. Paralēli sabiedrībā virmo ideja par Nacionālo padomi. 1917.gada 19.aprīlī laikrakstā Dzimtenes Balss pausts, ka jārada Nacionālā padome. Tai būs jāizstrādā likumprojekti un Latvijas konstitūcijas projekts Latvijas Satversmes sapulces apspriešanai. Arī Līdums raksta par to pašu. 1917.gada oktobrī Pēterpilī notika priekšdarbu apspriede un LPNP 1917.gada 29.novembrī - 2.decembrī sanāca uz pirmo sesiju Valkas pilsētas valdes telpās. Sapulcē piedalījās:
1) Vidzemes Zemes padomes (VZP) pilsoniskie pārstāvji (VZP nepiedalījās, jo bija lielinieciska, bet atsūtīja tikai novērotāju P. Birkertu);
2) Latgales Pagaidu zemes padome;
3) Kurzemes zemes padome;
4) Latvju kareivju nacionālā savienība;
5) latgaliešu kareivju sekcija;
6) latviešu bēgļu apgādāšanas komiteja;
8) latgaliešu bēgļu CK;
9) latviešu zemnieku savienība;
10) latviešu nacionāldemokrātu partija;
11) latviešu demokrātiskā partija;
12) latviešu radikāldemokrātiskā partija;
13) latviešu kooperatoru kongresa orgkomiteja.
Bija arī organizācijas, kas savus priekšsēdētājus neatsūtīja, bet sapulce sevi pasludināja par LPNP. Jāatzīmē Vidzemes Zemes padomes (VZP) novērotāja P. Birkerta atzinums: - Sapulcē piedalās ievērojams daudzums latviešu inteliģences un sabiedrisko darbinieku, kas zinātniski ir spējīgi izšķirt latviešu politiskos jautājumus.
Atzīmēšu 1917.gada 2.decembrī pieņemtās 2 rezolūcijas - deklarācijas par Latvijas teritoriālo apvienošanu un autonomiju. "Nostājoties uz Krievijas tautu pašnoteikšanās tiesību pamata, LPNP pasludina, ka Latgale, tas ir, Vitebskas guberņas Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķi ir pievienojami Latvijai, kuras stāvokli, attiecības uz ārieni un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes sapulce un iekšējie plebiscīti." Šīs deklarācijas vēsturiskā nozīme:
Krievijai un pasaulei bija pieteikts Latvijas nacionāli etniskais jēdziens, ietverts vārdā "Latvija", jo iepriekš bija tikai guberņas,
paziņots latviešu tautas pārstāvniecības (LPNP) lēmums par Latgales iekļaušanu apvienotajā Latvijas teritorijā,
pieteikta Latvijas Satversmes sapulces un tautas nobalsošanas nepieciešamība.
Otrajā deklarācijā LPNP "pasludina, ka Latvija, kurā ieiet Vidzeme, Kurzeme un Latgale, ir autonoma valsts vienība, kuras stāvokli, attiecības uz ārieni un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes sapulce un tautas plebiscīts". Ādolfs Klīve, Kārlis Bērends un citi bija izteikušies, ka Latvijas valsts neatkarība pasludināta gadu pirms 1918.gada 18.novembra, tas ir, 1917.gada 2.decembrī. LPNP pirmā Latvijas stāvokļa koncepcija bija federācijas ideja Krievijas sastāvā. Tajā laikā pat Somija nebija spējusi pasludināt sevi par neatkarīgu valsti! Nacionālās autonomijas pasludināšana nozīmēja daudz. Attiecībā uz Satversmes sapulci pieņēma rezolūcijas, ievēlēja vēlēšanu un Satversmes projekta izstrādāšanas komisiju.
(Turpmāk - vēl)
Par LPNP konstituēšanos ziņoja krievu un latviešu prese, arī vācu izdevums Russland. Ar franču diplomātu atbalstu ziņu par LPNP nodibināšanos izplatīja radio un telegrāfa aģentūras. Neatkarības ideja izgāja lielajā pasaulē.
Par Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes struktūru un vadību
LPNP veidoja valde, nodaļas un komisijas. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēja advokātu Voldemāru Zāmuelu - viņam bija dzīvoklis Valkā, kur turpmāk bāzējās valde. Par priekšsēža biedriem ievēlēja Kārli Pauļuku no Kurzemes, Jāni Rubuli no Latgales un Juri Palcmani no Kareivju savienības, par sekretāru - Kristapu Bahmani, par sekretāra biedriem Kārli Skalbi, Jāni Akurāteru, Vili Siliņu un Edvardu Laursonu. LPNP nodaļas:
ārlietu (priekšsēdētājs Jānis Goldmanis),
finanšu (Zigfrīds Anna Meierovics),
aizsardzības un atjaunošanas (J. Rubulis),
latviešu Satversmes sapulces vēlēšanu komisija (V. Zāmuels),
Satversmes sapulces projekta izstrādāšanas komisija (V. Zāmuels),
agrārā (A. Kalniņš),
kultūras (Fricis Vītoliņš).
Tika izveidotas daudzas t.s. koloniju nodaļas Krievijā un ārzemēs - Smoļenskā, Harkovā, Sibīrijā, Urālos, Vladivostokā, Harbinā. Tika izveidots pat Troickas pulks. Krievijā bija vairāk nekā 550 latviešu koloniju.
Pirmās LPNP sesijas nobeigumā tika pieņemts uzsaukums Visiem latviešiem, ko uzrakstīja Kārlis Skalbe. Uzsaukumu iespieda 30 000 eksemplāros un publicēja laikrakstā Līdums 1917. gada 8. decembrī. Bez tam tika pieņemts arī uzsaukums latviešu strēlniekiem. Par ļoti nozīmīgu sesijas lēmumu jāuzskata delegācijas sūtīšana uz ārzemēm sesijas lēmumu popularizēšanai. Delegācijas direktīvas galvenais vadmotīvs bija pilnīga tautas pašnoteikšanās. Šī lēmuma svarīgums ir apstāklī, ka Eiropā Latviju kā tādu nepazina. (Un ko runāt par tiem laikiem, ja vēl tagad Latviju jauc ar Lietuvu un pat ne visi politiķi zina, kur tā atrodas.) Secinājums - Valkā tika izveidots latviešu tautas pārstāvniecības nacionālpolitisks orgāns tās interešu aizstāvībai.
Pirms LPNP otrās sesijas bija visu nodaļu intensīvs darbs uzlikto uzdevumu īstenošanā. Jānis Sesks grāmatā Latvijas valsts izcelšanās (1937.g.) atzīmē lielo darbu apjomu, ko veica ārlietu nodaļa. Vispirmais pienākums bija pārtulkot LPNP izstrādātās un pieņemtās 1. sesijas deklarācijas, uzsaukumus un protestus franču valodā un piegādāt ārvalstu pārstāvjiem (angļu, franču un itāļu) un ārzemju presei. J. Sesks raksta: - No lielākā svara mums bija iedabūt ziņas par Latviju Vakareiropas presē. Un tā bija atsaucīga visam tam, kas varēja stiprināt Vācijai naidīgus spēkus." Ļoti svarīgi bija sagatavot sabiedroto domu Latvijas valsts neatkarības atzīšanai, piegādājot viņiem propagandas brošūras, Latvijas kartes, tehniskos, ekonomiskos un kultūras ziņojumus par Latviju. Vēl pirms 2. sesijas ārlietu nodaļa uzdeva deputātam J. Goldmanim Viskrievijas satversmes sapulcē informēt krievus un citu tautību pārstāvjus par latviešu nacionālajām prasībām - neatkarīgas valsts izveidošanu tuvākajā nākotnē. Tas arī tika paziņots.
Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes otrā sesija
LPNP otrā sesija notika Pēterpilī, Latgaliešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas telpās 1918. gada 28. - 31. janvārī. Bija palielinājies padomes sastāvs. Ar padomdevēja balsīm piedalījās 2 Vitebskas un 1 Dno latviešu koloniju pārstāvis, pa vienam dalībniekam no Latviešu dzelzceļnieku ierēdņu savienības un Latviešu mērnieku savienības, kā arī strēlnieku pulkvedis Kārlis Goppers. Pēc kārtējo jautājumu izskatīšanas LPNP 30. janvāra sēdē izšķīrās par pilnīgu Latvijas valsts neatkarību. Ā. Šilde darbā Pirmā republika publicēja Neatkarības deklarāciju: "Dibinādamās uz visas pasaules demokrātijas pasludinātām tautu pašnoteikšanās tiesībām, Latvijas Pagaidu nacionālā padome:
1) atzīst, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali,
2) protestē pret jebkuru Latvijas sadalīšanas mēģinājumu, sevišķi pasvītrojot, ka latvju tautas pirmā un neatlaidīgā prasība ir Latvijas teritoriālā un etnogrāfiskā nedalāmība,
3) protestē pret katru miera noslēgšanas mēģinājumu, kurš mēģina pārkāpt tautu pašnoteikšanās, un pēdīgi
4) nosoda tautas gribas viltošanu zem okupācijas un kara apstākļu spiediena."
Uzsaukumā latviešu tautu uzrunā kā Latvijas pilsoņus
LPNP pieņēma arī uzsaukumu latviešu tautai, uzrunājot tos kā Latvijas pilsoņus. Šajā uzsaukumā izskaidroja, kāds stāvoklis radies ar neatkarīgas, demokrātiskas republikas prasību. To, ka LPNP ir Latvijas augstākā valsts iestāde, apliecina Z.A. Meierovica 1918.g. 12. jūlijā izdotā pilnvara Nr. 157/160: "Latviešu nacionālā padome, kura pagaidām ir topošās Latvijas augstākā valsts iestāde un apvieno sevī visas latviešu nacionālās partijas un centrālās sabiedriskās iestādes, sūta uz Angliju kā savu pilnvaroto priekšstāvi šā raksta uzrādītāju, LNP locekli cand. rer. merc. Zigfrīdu Meierovicu. Meierovica kgam ir tiesības LNP vārdā stāties sakarā ar Anglijas valsti un valstsvīriem, piedalīties un runāt LNP vārdā konferencēs un apspriedēs. Pie tam Meierovica kgs strādā tādā garā, ka visur aprādīs suverēnas un nedalītas Latvijas vajadzību ar viņas pastāvības internacionālu garantiju" (Ā. Šilde, Latvijas vēsture, 220. lpp.). Šo dokumentu citēju, lai lasītājiem nerastos šaubas par Latvijas neatkarības faktu 1918.g. 30. janvārī un NP kā augstāko valsts iestādi. Manis teikto apstiprina Meierovica diplomātiskie panākumi Anglijā.
Jaunas valsts rašanās ietver divus momentus
Pirmais - nepieciešams skaidrs un noteikts gribas izpaudums. Tāds ir LPNP 1918.g. 30. janvāra lēmums - Neatkarības deklarācija. Otrais - nepieciešama de facto atzīšana no citu valstu puses. Tādu de facto atzīšanu LPNP 1918.g. 23. oktobrī Meierovicam paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs Balfūrs Viņas majestātes valdības vārdā, to 11. novembrī apliecinot ar rakstu. Londonā pirms 1918.g. 18. novembra sāka darboties Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība, kaut sākumā vairāk ar informācijas funkcijām. Pret to protestēja monarhistiskās Krievijas ģenerālkonsuls Londonā, bet Anglijas ārlietu ministrija oficiālā atbildē Krievijas ģenerālkonsulam apstiprināja šādas sūtniecības eksistenci un atzīšanu no savas puses. Anglijas valdība apstiprināja Z.A. Meierovicu par Latvijas pagaidu valdības sūtni Londonā.
Kā valsti atzīst starptautisko tiesību izpratnē, lai gan viņas nav
Daudzkārt jautāts (jautājums ir aktuāls arī tagad), kā iespējams, ka kādu valsti atzīst starptautisko tiesību izpratnē, lai gan viņas nav (it kā nebūtu 1918.g. 30. janvāra neatkarības deklarācijas). Šis jautājums izriet no tā, ka par Latvijas dibināšanas dienu uzskatām 18. novembri. Ne tikai mums, bet arī citu tautu tiesībniekiem un vēsturniekiem tas pamatoti licies kuriozi, jo pastāv pretruna. Ā. Šilde ASV izdotā grāmatas Valstsvīri un demokrāti 110.lpp. izdara secinājumu: "Ja dažādu ieganstu dēļ nebūtu ignorēta Latvijas valsts eksistence pirms 1918.g. 18. novembra, tad nekādu pretrunu un iedomātu ačgārnību nebūtu. Latviešu valsts tiesībnieki ar prof. Dr. Kārli Dišleru priekšgalā jau neatkarības laikā (līdz 1940.g.) norādīja, ka pilnīgi patstāvīgas Latvijas valsts dibināšana notikusi jau 1918.g. 30. janvārī."
Skumīgi apzināties, ka Latvijas valsts veidošana kaut kādu ambīciju dēļ ir nepareizi definēta, ja ne viltota. Ja padomju laikos bija viena vēstures grāmata un viena patiesība, tad šodien ir iespēja iepazīties ar to tālo laiku vēsturisko notikumu aculieciniekiem viņu memuāros un atmiņās. Mums iespējams iepazīties un mācīties no emigrācijā tapušo vēsturnieku darbiem. Mana pārliecība sliecas uz to, ka reālie vēstures notikumi mūsu valsts izveidošanā ieņems savu vietu, bet netiks pakārtoti vadonisma sludināšanai. Kaut kur bija informācija, ka Limbažos ir vēsturnieku kopa (grupa), būtu interesenti uzzināt viņu viedokli.
Starp citu, igauņi un lietuvieši 1918.g. novembrī pēc Vācijas kapitulācijas otrreiz atzīmēja neatkarības proklamēšanu, bet svin savas valsts dzimšanas dienu februārī. Būs arī mūsu ielā svētki janvārī!
Pēteris ZIEMELIS, pensionēts pulkvedis
P.S. Latvijas Universitātes Vēstures institūta 2000.g. izdotajā 20. gadsimta Latvijas vēstures I daļas 679.lpp. lasām: "Teiktais vismaz daļēji izskaidro lorda A. Balfūra labvēlīgo izturēšanos, 23. oktobrī tiekoties ar Z. Meierovicu. Lielbritānijas ārlietu resora vadītāja attieksme iedrošināja viņu 5 dienas vēlāk vēstulē paskaidrot atsevišķus Latvijas vēstures momentus, bet 30. oktobrī rakstiski lūgt Lielbritānijai Latvijas neatkarības atzīšanu." (Uzskatu - vēsturiski pareizi ir - 23. oktobrī Anglijas ārlietu ministrs informēja, ka valdība atzinusi Latvijas neatkarību de facto.) Viss ačgārni. Lappusi iepriekš ir interesants teikums: "par neatkarību latviešiem, igauņiem un lietuviešiem izteicās arī citi politiķi" (1918.g. oktobris). Vai tiešām vesels vēstures institūts nezina, ka igauņiem neatkarību Anglija de facto deva jau 1918.g. 3. maijā?
Padomju laikos Zinātņu akadēmija izdeva lielu darbu LPSR vēsture, kur bija ignorēts fakts par Latvijas neatkarības atzīšanu de facto 1918. gada 23. oktobrī. Rodas iespaids, ka abu grāmatu autoru kolektīviem bijusi vienāda vēlēšanās - falsificēt vēsturi.
Kaut kur lasīju, ka ir meli, lieli meli un politika.

Citu datumu laikraksti

  • Cīņa abpus kulisēm

    Pagājušajā nedēļā, kad pēdējais koferu pakošanas signāls tika dots Ķekavas pagasta padomei, pārliecinājāmies, ka Temīdas soļi bieži ir...

  • Ar smaidu

    Grib tetovēties... pēc nāves Kāda 80 gadus veca amerikāniete testamentā kā pēdējo vēlēšanos minējusi nepieciešamību pēc tetovējuma.Grib tetovēties......

  • Baltijas lielā tranzīta dienas skaitītas?

    Dabas spēks turpina uzlikt dažādus pārbaudījumus miljarda mēlē runājošajai Ķīnai.Dabas spēks turpina uzlikt dažādus pārbaudījumus miljarda mēlē...

  • Uz svētkiem ar jauniem tērpiem

    Dejotājiem svētki saistās ar kopēju atpūtu jūras krastā.Dejotājiem svētki saistās ar kopēju atpūtu jūras krastā Šī sezona Jaunalūksnes pagasta deju...

  • Jāzeps Vītols aicina uz kāršu spēli

    Muzeju naktī būs svētki “Anniņās”.Muzeju naktī būs svētki "Anniņās" Skaistākais laiks Gaujienā drīz beigsies, jo tieši lapu plaukšana tajā ir īpaša....

  • Aicina ziņot par vardarbību skolās

    Paužot satraukumu par situāciju, kad bērni un jaunieši bieži cieš no vienaudžu nežēlības skolā, tiesībsargs Romāns Apsītis uzsācis pētījumu ar mērķi...

  • “Latvenergo” atbild

    Kā iegūt jaunas elektroenerģijas grāmatiņas jeb kvītis, kāpēc tik grūti ir sazvanīt “Latvenergo” klientu tālruņus. Atbild Ainārs Feldmanis, AS...

  • Tiesībsargs izsludina konkursu

    Tiesībsargs Romāns Apsītis izsludinājis eseju un zīmējumu konkursu skolēniem „Kad tev ir jābēg un tava zeme un viss, ko mīli, jāpamet”.Tiesībsargs...

  • Pārrobežu sadarbībai paredz finansējumu

    Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmā turpmākajos sešos gados tiks atbalstīti projekti 36 miljonu eiro vērtībā.Igaunijas un Latvijas...