Kad sapņiem izaug spārni

Aivu Zaķi pirmo reizi ieraudzīju autobusā. Abas braucām no Rīgas, abām dienas nogurums bija aiz muguras. Toreiz daudz runājām par cilvēku savstarpējām attiecībām, to likteņiem. Apmainoties viedokļiem, nemanot iebraucām Apē. Izrādījās, ka viņa šeit dzīvo un strādā. Pagāja laiks, un atkal mēs sēdējām autobusā Rīga – Alūksne. Kā senas paziņas sasveicinājāmies un norunājām tikties, lai parunātos par dzīvi un viņas darbu tuvāk. Taču likteņa lēmējam bija savi nodomi.

Uzaugusi vecāku mīlestības saulē
Pēc vairākiem gadiem Aivu satiku Apes Svētā Mateja evaņģēliski luteriskās draudzes dievkalpojumā, kurā viņa spēlēja pavadījumu dziesmām. Pirms pāris gadiem Aiva kopā ar draudzes ansambli sociālās aprūpes centrā „Alūksne’’ sniedza brīnišķīgu koncertu, tas nebija vienīgais koncerts. Šogad Aiva Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes 230 gadu jubilejā ar savu draudzes ansambli pārsteidza klātesošos ar lielajam notikumam piemērotām dziesmām.
Beidzot mūsu satikšanās notika turpat, kur šķīrāmies jubilejas reizē. Vispirms iegājām baznīcā, jo Aiva gribēja pateikties Dievam par gādību un izlūgties svētību gaidāmajam mācību gadam. Viņas seju rotāja smaids, šķita, ka daļa no tā paliek jau tā apspīdētajā baznīcas dārzā, kurā iesākās mūsu saruna. Aiva atcerējās, ka arī bērnības gados vairāk bijis saulaino brīžu. Tos palīdzējusi radīt jaukā ģimene - mamma Aija, tēvs Juris, brālis Dairis. Viņu mīlestības saulē arī uzaugusi. Pašai, kā jau Auna zīmē dzimušajiem, piemītot ugunīgums, zinātkāre, un jau bērnudārzā viņa gribējusi kļūt par audzinātāju. Visā nopietnībā gājusi uz šo mērķi. “Mans tēvs savā laikā strādāja lauksaimniecības skolā par šoferi. Mamma – bibliotēkā, tas palīdzēja iemīlēt grāmatas. Mācījos Apes vidusskolā. Valkājām zilas formas kleitiņas, kuras mums sašuva visiem vienādas. Bija brīnišķīga audzinātāja Mirdza Karro, viņa bija kopā ar mums pirmos trīs gadus. Pēc tam audzināja ne mazāk sirsnīgā Ārija Slapjuma. Apē beidzu arī vidusskolu. Tur jau sāka piepildīties mans sapnis, gadu nostrādāju par 1.klases audzinātāju,” stāsta Aiva.

Ceļš uz izvēlēto profesiju turpinās
Tālāk Aivas ceļš veda uz Liepājas Pedagoģisko augstskolu, kur viņa mācījās par sākumskolas skolotāju. “Nepilnu gadu nostrādāju Matemātikas katedrā, tad skolotāju vajadzēja Apes vidusskolā, man piezvanīja un aicināja pievienoties kolektīvam. Tā kā Ape vienmēr bijusi mīļa, sirdij tuva, atsaucos aicinājumam un 1992.gadā atgriezos Apē. Mani sagaidīja ļoti labs skolotāju kolektīvs, arī šobrīd esam kā viena ģimene, līdz ar to veidojas labvēlīga gaisotne. Strādājot studēju un beidzu arī maģistrantūru. Izmācījos par logopēdu Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolas Alūksnes filiālē. Braukāju arī uz Rīgu, jo daļa mācību programmas bija jāapgūst tur,” viņa stāsta.

Cerēšanās laiks
Kā jau tas dzīvē notiek arī Aivai nepagāja garām mīlestība. Ar Vilmāru Zaķi, kurš strādājis ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, gredzenus mijuši 1995.gada augustā. “Nekas šajā dzīvē nenotiek nejauši, man vajadzēja atnākt atpakaļ uz Api, jo te es satiku Vilmāru, sava mūža mīlestību. Pēc gada pasaulē nāca Arturs, pēc četriem gadiem pieteicās Oskars, jaunākā meita Līga piedzima 2002.gadā,” saka Aiva.
Ar mīlestību balsī Aiva stāsta, ka vienai būtu grūti apvienot mācības ar darbu, ja daļu smaguma nebūtu uzņēmies Vilmārs. “Tāpat paldies jāsaka mammai un tētim, arī vīra vecākiem. Bez viņu atbalsta nebūtu pašiem savas mājas, kuru nopirkām. Pirms tam vajadzēja visiem pieciem dzīvot vienā istabiņā. Nu jau gadus sešpadsmit esam savā mājā, tas priecē,” teic Aiva.

Skolotāja arī saviem bērniem
Zaķu ģimenes bērni visi mācās Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā. “Abiem pirmajiem biju audzinātāja. Man labi, bet viņiem grūtāk - atlaižu nekādu, mazāk iespēju kā citiem. Nu jau bērni izauguši, vecākais iestājās Rīgas Tehniskajā universitātē, trešo kursu beidza. Oskars ies rudenī 12.klasē, bet Līga 10.klasē. Drīz jau visi pamazām aizlidos,” mazliet skumji teic Aiva.
Taču skumjas nav viņas ilgstošas pavadones, atgriežamies pie šodienas. “Man ir audzināmā klase. Turpinu arī logopēda darbu novadā. Nodarbības bez Apes vidusskolas vēl ir Vidagā un Trapenē,” viņa saka. Aiva priecājas, ka viņas klasē ir 16 bērni, citās gan mazāk, bet kopumā zinību pils stabili stāvot uz zemes. Tiesa, skolēnu skaitu palīdzot uzlabot pievienotā Vidagas skola, taču viņa cer, ka bērni dzims un klases pildīsies ar zinātkāriem bērniem. No kurienes tāds optimisms? “Tāpēc, ka jaunieši sasparojušies un, par spīti visam, veido savus uzņēmumus, piesaista arī citus, cenšas savā labā. Kad būs darbs, tad arī ģimenes veidosies, augs bērni un skolosies Apes vidusskolā,” teic uzņēmīgā skolotāja.

Darba daudz un liela
atbildība
“Kā jebkurā darbā, ja to no sirds grib strādāt, tad reti var iekļauties paredzētajā laikā. Skolā nākas reizēm nostrādāt no pusastoņiem rītā līdz astoņiem vakarā, citreiz pienāk jau pusdeviņi, kad tiec mājās. Vienmēr rodas papildu darbi, to es neuztveru kā slogu, vienkārši tā ir. Tāpat samierinos, ka nevienu gadu netiek pilnībā izmantots atvaļinājums - vienmēr atrodas kādi darbi. Tāda nu reiz ir skolotāja misija, un to nevar mērīt tikai naudā,” ar pārliecību saka Aiva.

Mīlestība uz dziesmu nāk no ģimenes
Aivai ļoti patīk dziedāt, kādreiz papildinājusi arī skolotāju kori “Atzele”. “Man tādi muzikāli vecāki, no viņiem tā mīlestību uz dziesmu arī nākusi, tā man kā otrā maize,” apgalvo apeniete. “Šogad piedzīvoju brīnišķīgus mirkļus Dziesmu svētkos, kur biju kopā ar Apes tautas nama kori, dziedu arī Apes tautas nama ansamblī, vadu Apes Svētā Mateja evaņģēliski luteriskās draudzes sieviešu ansambli. Dievkalpojumu dienās spēlēju Apes, Opekalna un Zeltiņu draudzēs. Pati esmu luterāne. Sākumā tikai gāju kādiem bērniem līdzi uz svētdienas skolu paklausīties, tad saņēmu iekšēju aicinājumu pašai pievienoties draudzei. Nokristījos un iesvētījos, kopš 2000.gada esmu luterāne un to nenožēloju. Mums skolā bērniem bija iespēja izvēlēties kristīgo mācību vai ētiku. Viena daļa izvēlējās ētiku, otra - kristīgo mācību, pretestības nebija. Neviens nav jāpiespiež, katram pašam līdz tam jānonāk.”

Spēka avots ikdienai un svētkos
Runājot par to, kur Aiva ņem spēku šajā stresa pilnajā laikā, kad apkārt tik daudz negāciju, viņa pārliecinoši atbild, ka prieka esot vairāk nekā tumšo dienu. Viņas lielākais prieks un spēka avots esot ģimene. Savi vecāki, vīramāte turpat Apē dzīvo. Brālis gan ieprecējies Engurē, arī viņam esot trīs bērni. “Cik nu varam, tik iespēju robežās cits citu atbalstām. Daudz pozitīva saņemu darbā, īpaši, kad bērns uzsmaida un priecājas, ka viņš kaut ko jaunu iemācījies. Kad atnāk kāds no vecākiem un pasaka: paldies! Priecājos par savu pilsētu, jo apkārt man dzīvo daudz labu cilvēku. Tiešām prieks skatīties, kā skolas bērni izaug, nāk klāt jau ar savu ģimeni. Priecājos par katru, kurš izaug un izveidojas par labu cilvēku. Ne vienmēr to nosaka augstākā izglītība, ne atzīmes, galvenais, ka dzīvē viņam rokas un sirds ir īstajā vietā. Šis ir laiks, kas uzliek zināmus spēles noteikumus, ietvaru, kurā mums jārīkojas. Pašiem jāpieņem lēmums, kā rīkoties, ko darīt, kā savu cilvēcību saglabāt,” teic Apes  vidusskolas skolotāja.

— Teksts un foto: Ieva Pētersone

Citu datumu laikraksti

  • Kolberģī izskanēs vasaras melodijas

    Kolberģī izskanēs vasaras melodijas

    Dāsna vasara, samtainas naktis pēc tveicīgām dienām. Debesis satumst, un parādās augusta zvaigznes, iespējams, pat zvaigžņu lietus. Nu ir visīstākais...

  • Baltijas ceļa atceres diena

    Alūksnē, Lielā Ezera ielas skvērā, 23.augustā notiks Baltijas ceļa atcerei veltīts pasākums. Ierasts, ka, atceroties šo Latvijas neatkarības...

  • Uz salidojumu aicina Alūksnes bērnudārza audzēkņus

    Alūksniete Zigrīda Sināte aicina uz sirsnīgu satikšanos kādreizējā Alūksnes pilsētas 1.bērnudārza audzēkņus, kuriem viņa ir bijusi audzinātāja laika...

  • Meklējot sevī  pateicīgu cilvēku

    Meklējot sevī pateicīgu cilvēku

    Svētki ir visnotaļ vienkārša padarīšana, ja skatāmies uz tiem, neiedziļinoties detaļās. Tas ir notikums, kurā kāda sabiedrības daļa tiek labi...

  • Nepilngadīgo noziedzība

    Likums paredz, ka bērniem vecumā no 14 līdz 18 gadiem par administratīviem pārkāpumiem primāri jāpiemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi,...

  • Pilsēta jāsāk kopt jau pie robežas

    Paldies par jaukajiem un skaistajiem Alūksnes pilsētas svētkiem! Paldies visiem, kuri strādāja, lai svētki notiktu un izdotos! Alūksnes pilsēta ir...

  • Pilsētai svētkos

    Mūsu skaistā miera osta Alūksne atkal svin svētkus, pulcējot alūksniešus un novadniekus, ļaujot piedzīvot priecīgu atkalredzēšanos. Un mēs,...

  • Lepni par savu pilsētu

    Alūksne kļūst sirdij tuvāka ik dienu, un šī apjausma savu augstāko punktu sasniegs tieši pilsētas svētku laikā. Kas noticis kopš aizvadītajiem...

  • Alūksnes pilsētas svētkos būs satiksmes ierobežojumi

    Alūksnes pilsētas svētku dienās – no 3. līdz 5.augustam - Alūksnē būs satiksmes ierobežojumi. Ņemot vērā notiekošos pārbūves darbus, satiksmei ir...