Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kad siltuma rekordus nomaina sals

Pagājušā gada nogalē vairākkārt tika laboti gaisa temperatūras siltuma rekordi, kas modināja augus kā pavasarī. Narcišu, atraitnīšu un dekoratīvo krūmu ziedēšanu, arī gaileņu lasīšanu mežā var uzskatīt par izņēmumu. Tieši tāpēc tie pārsteidz un iepriecina vairāk nekā ierastā kārtība dabā. Taču janvāris sācies ar stipru salu.


Decembrī zied narcises un vijolītes
Alūksniete Mārīte Lībiete decembrī savā dārzā saplūca trejkrāsu vijolītes un atraitnītes, kā arī izplaucēja ievas. Turklāt tās saplaukušas ātrāk nekā citkārt, jo pumpuri bija jau piebrieduši. „Šis decembris tiešām bija neparasti silts. Neatceros, ka vēl kādreiz tāds būtu bijis. Laukos arī ceriņiem bija piebrieduši diezgan lieli pumpuri. Cerams, ka lielajā salā tie neapsals,” stāsta M.Lībiete.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības eksperts Māris Narvils skaidro, ka atsevišķi zari ar pumpuriem arī nosals, bet tādu nebūs daudz. Turklāt to vietā pavasarī plauks citi. Protams, decembrī uzplaukušās narcises vai atraitnītes pavasarī vairs neziedēs. Tām ziedi gaidāmi vien 2017.gadā. M.Narvila mājas dārzā bija saplaukušas lapas atsevišķos forsītijas zaros. „Ja dekoratīvie krūmi, arī ogu krūmi un augļi koki ir mulčēti, tad līdz ar sniega segu tie ir pasargāti no bargā sala. Sevišķi rudenī stādīto krūmu sakņu sistēma ir jutīga pret kailsalu. Savukārt augļu koku aizsardzību nodrošina kaļķojums, kas pasargā no temperatūras svārstībām, ko rada saule dienā un sals naktī. Īpaši aktuāli tas ir ziemas otrajā pusē,” stāsta M.Narvils.

Pagaidām dārzi salā nav cietuši
Tagad kaļķošana ir nokavēta, taču, paaugstinoties gaisa temepartūrai, to varētu veikt, pieļauj speciālists.  Sevišķi kaļķošana ir nepieciešama ķiršiem, plūmēm un bumbierēm. Ja veidojas bieza sniega sega, tad tā jāpiemīda ap augļu kokiem, lai zaķi neapgrauztu mizu. Tāpat jāraugās, lai uz zariem neveidojas apledojums. „Liela sala iedarbība pagaidām ir bijusi īslaicīga – nedēļa, tāpēc vēl daudz ko var saglābt. Turklāt to mazina sniegs. Tāpēc domāju, ka atraitnītes un arī saplaukušo krūmu zari neies bojā. Augiem ir pietiekami lielas adaptēšanās spējas. Kopumā augļu kokiem un ogulājiem jau bija iestājies miera periods, bet decembrī siltums nebija tik liels, lai atjaunotos sulu cirkulācija. Tas vairāk skāra dekoratīvās kultūras, kuras pavasaros mostas agrāk nekā ogulāji un augļu koki,” secina augkopības eksperts. Pirms sala M.Narvils pārbaudīja augļu dārzus, tāpēc norāda, ka pagaidām nav pamata bažām. Tiesa, iepriekš bagātīgi ražojošiem augļu kokiem var izsalt ziedpumpuri vai tikt bojāti atsevišķi zari. Taču pagaidām nav bijis tik liels sals, lai runātu par lieliem postījumiem.

Bīstamāks ir sals pavasarī
Laika prognozes liecina, ka šoziem sala periodi mīsies ar atkušņiem. „Bīstamāk varētu būt, ja kūstot sniega ūdens kaut kur sakrājas un pēc tam sasalst. Tāpēc ir jācenšas lieko ūdeni novadīt uz zemākām vietām, kur tas neapdraud dārza stādījumus. Latvijas mainīgajos laika apstākļos augi ir labi adaptējušies,” atzīst M.Narvils. Viņš norāda, ka bīstamāki ir sala periodi, kad tuvojas pavasaris un augļu kokiem beidzas miera periods, turklāt tie ziemas mēnešos ir novājināti. „1978./1979.gada ziema bija robežšķirtne daudziem augļu dārziem, kas pārcieta lielus sala postījumus. Taču tādi laika apstākļi ir reti. Nedomāju, ka šī ziema būs tik barga,” saka augkopības eksperts. ◆

Citu datumu laikraksti