Kāda ir konkursa “Mis un Misters Alūksne” nākotne?

Februāra beigās Alūksnē norisinājās kārtējais konkurss “Mis un Misters Alūksne”, kurš, iespējams, bija pēdējais, jo tā organizatore Evita Bogdanova turpmāk neplāno to rīkot, savukārt aģentūras “Mis Latvija” direktore Inta Fogele nav apmierināta ar konkursa organizēšanu Alūksnē.


Konkurss Alūksnē kopš 2004.gada ir norisinājies sešas reizes, un tā organizatore vienmēr bijusi E.Bogdanova. Pirmajos divos gados konkurss norisinājās sadarbībā ar aģentūru „Mis Latvija” un uzvarētāju pāri pārstāvēja Alūksni Latvijas konkursos, taču pēdējie četri konkursi netika rīkoti sadarbībā ar aģentūru „Mis Latvija”. “Ikviens jaunietis var doties uz Rīgu un pieteikties konkursam „Mis un Misters Latvija”, nebūdams vietējo konkursu dalībnieks. Alūksnē organizēju šo konkursu kā talantu konkursu. Būtiski ir tas, ka konkurss dod iespēju pilnveidot sevi, apgūt lietišķo etiķeti, runas mākslu, retoriku, stājas korekciju, kustību mākslu un izglītoties pie profesionāliem pasniedzējiem,” skaidro E.Bogdanova.

Rīkos cita veida konkursu
E.Bogdanova atzīst, ka noorganizēt tik vērienīgu konkursu nav viegli. “1988.gadā, skatoties pirmo konkursu „Mis Rīga”, kad man bija 20 gadi, nodomāju, ka tādu gribu organizēt savā pilsētā. Paldies aģentūrai „Mis Latvija” par ierosmi uzsākt šādu konkursu organizēšanu Alūksnes pusē. Šajos gados ir gūta pieredze - gan pozitīva, gan negatīva. Ir patiess gandarījums par izdevušos pasākumu, kurā ieguvēji ir gan skatītāji, gan dalībnieki. Jebkura pasākuma organizēšanā ir jāpiesaista līdzekļi - tas ir sarežģītākais posms. Liels paldies dalībniekiem, sponsoriem, novada pašvaldībai par finansiālo atbalstu, jo tikai ar to mēs iegūstam vēlamo rezultātu – skaistu, grandiozu šovu. Reģionos tas ir gaidīts notikums, kad uz skatuves ieraugām dalībnieku sagatavotos uznācienus, atraktīvus vadītājus, vietējos talantus un viesmāksliniekus. Man gribas alūksniešiem ar šo konkursu radīt svētkus, ko gaidām atkal un atkal nākamreiz. Patiesu sarūgtinājumu sagādā interneta portālos iegūtā nepatīkamā informācija par nepareizi izvēlētu žūriju pēdējā konkursā Alūksnē un tas, ka nav nepieciešami šie lielie šovi. Pārmetumi rosina atteikties rīkot konkursus nākotnē vai jābūt vienotam nolikumam par šo konkursu rīkošanas gaitu. Patiesi ceru, ka manu nišu kāds aizpildīs un konkurss Alūksnē turpmāk notiks, bet nekad nesaku - nekad, jo nākamgad aprit desmit gadi, kopš Alūksnē tiek rīkots konkurss. Bija doma atkal par skaistu pasākumu, pēc kura gan gribētu nodot stafeti kādam tikpat „trakam”, kas ir gatavs uzņemties šo atbildību,” norāda E.Bogdanova.

Katrā novadā savi “Mis un Misteri”
Aģentūras “Mis Latvija” direktore Inta Fogele sarunā ar laikrakstu norāda, ka šobrīd konkurss “Mis un Misters” novados notiek juridiski nesaistīti ar aģentūru “Mis Latvija”. “Tas nozīmē, ka atbildības un pienākumu nav, taču cilvēki jebkuru konkursu “Mis un Misters” saista ar manu vārdu. Kad bija rajonu sistēma, visiem 26 rajoniem bija sadarbības līgums ar aģentūru. Taču šobrīd valstī ir 119 novadi un katrā pilsētā un ciemā, ja grib, tiek rīkots savs konkurss. Pasākumu “Mis un Misters” var rīkot jebkurš, un nu tas ir absurdi,” stāsta I.Fogele. Konkursa pirmajos gados jau mēģināts ieviest sistēmu, ka tas tiek rīkots pašvaldības pakļautībā, tomēr to neizdevās īstenot. Visur šobrīd konkursus rīko privātpersonas, un nereti tie pārvēršas par komerciāliem pasākumiem.
“Ir tendence veidot arvien greznākus un “glamūrīgākus” šovus. Un - jo tālāk no Rīgas, jo šikāks pasākums,” norāda I.Fogele. Kā nepatīkams pārsteigums viņai nākusi ziņa, ka Alūksnē, lai piedalītos konkursā, katram dalībniekam jāmaksā 60 lati. “Es pat nevarētu iedomāties prasīt no dalībniekiem naudu! Kas tas var būt par talantu vai skaistumkonkursu, ja tam ir saistība ar naudu? Gribu zināt alūksniešu domas - kāds sakars talantam ar jaunieša ģimenes finansiālo stāvokli? Par kādu talantu mēs runājam? Kā vecāki jaunietim sagādā naudu? Konkursā “Mis un Misters Latvija” 25 gadu laikā dalībniekiem nekad  nav bijis jāmaksā par dalību. Tas nozīmē, ka jaunieši, kuriem nav turīgu vecāku, nekad Alūksnes konkursā nemaz nepiedalīsies un nevarēs arī uzvarēt. Loģiski, ka vecāki, kuri novada konkursam maksājuši 60 latus, pošot savu bērnu uz Latvijas konkursu, jautā, cik jāmaksā tur, lai var plānot ģimenes budžetu. Biju šokā!” saka I.Fogele. Viņai arī radusies sajūta, ka konkursa organizatorus Alūksnē interesē tikai pašu pasākums, taču ir vienalga, kas notiek ar dalībniekiem pēc tam.

Konkurss jārīko pašvaldībai, ne privātpersonai
“Konkurss nebeidzas līdz ar nokāpšanu no skatuves. Konkursanti turpina dalību Latvijas konkursā, pēc tam daudzi arī ārpus Latvijas. Novada organizatoram būtu jārūpējas par šiem dalībniekiem. Diemžēl praksē tā nenotiek un konkursanti nekādu atbalstu nesaņem. Ja, rīkojot vietējo konkursu, tiek tērētas lielas naudas summas, tad būtu tikai normāli, ka tiek plānoti nelieli līdzekļi, piemēram, ceļa izdevumu segšanai. Šobrīd Latvijas konkursa dalībnieki no Alūksnes paši domā, kā tikt uz mēģinājumiem un konkursu. Šie dalībnieki nes pilsētas vārdu, taču netiek atbalstīti. Tas ir attieksmes jautājums,” norāda I.Fogele.
Uz jautājumu, vai Alūksnē ir nepieciešams šāds konkurss, I.Fogele norāda, ka nerīkošanas gadījumā zaudētāji būs tieši jaunieši. “Ja konkursa nebūs Alūksnē, tad viņi dosies uz citām pilsētām un tas būs zaudējums pilsētai. Ir jau pierādījies, ka gados, kad konkursa nebija Alūksnē, jaunieši ar labiem panākumiem startēja citās pilsētās. Ja ir sākts rīkot, tad jārīko - protams, krīze ievieš korekcijas, bet tad rodas jautājums - vai šis konkurss ir domāts kā vienas reizes šovs ar dārgām biļetēm vai mēģinājums jauniešiem radīt iespēju piedalīties pasākumā ne tikai kā pasīviem vērotājiem neatkarīgi no jauniešu finansiālā stāvokļa? Tā ir atbildība, un atsacīšanās no rīkošanas, neinformējot par to publiski, ir nekorekta rīcība pret jauniešiem,” uzskata I.Fogele. Viņa rosina konkursus “Mis un Misters” turpmāk rīkot pašvaldībām vai vismaz stingrā pašvaldības uzraudzībā. Piemēram, Pilsētas svētku laikā organizēts pasākums ar pāris uznācieniem nebūt neprasītu tik daudz līdzekļu kā šobrīd grandiozie šovi. Dāvinot zināšanas, dažādus kursus, mācības un tamlīdzīgi, ir iespēja nodrošināt jauniešu izglītošanu un tālāku izaugsmi. Viņa arī akcentē, ka ir iespējams patentēt konkursa nosaukumu, kurā iekļauts pilsētas vārds, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām. “Man ir patents zīmolam “Mis Latvija”, “Misters Latvija” un konkursa logo, kas ir kultūrvēsturiska zīme. Tā ir zināma drošība,” saka I.Fogele.
Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļā laikraksts noskaidroja, ka konkurss Alūksnes jauniešiem ir vajadzīgs, taču, ja to tomēr nerīkos, zaudējums nebūs liels. “Konkurss vienmēr bijis ļoti labi, kvalitatīvi noorganizēts šovs. Ir apsveicami, ka, gatavojoties šim konkursam, ar jauniešiem vairākus mēnešus strādā profesionāļi, kas palīdz jauniešiem pilnveidoties, attīstīt savus talantus un spējas. Tieši tas ir lielākais ieguvums. Domāju, ka nekāda milzīga nelaime, ja konkurss nenotiktu, nebūtu. Gan jau tā vietā nāks kāds cits, jauniešus izglītojošs un vienojošs pasākums,” pauž kultūras darba speciāliste Valda Zeltiņa.

Citu datumu laikraksti

  • Kā nekļūt par pūļa cilvēku?

    Domā ar savu galvu! Nelēksi taču akā, kad citi lec – tā pamāca vecāki, cenšoties pasargāt atvases no muļķīgas rīcības. Tikmēr rotaļa “Ādamam bij'...

  • Mājas aptieciņa “aug”

    Mājas aptieciņa draud pārvērsties par mazo laboratoriju – šāds novērojums rodas, noraugoties reklāmās, kas piedāvā medicīnas preces lietošanai...

  • Alūksne īsumā

    Alūksne Lai nodrošinātu Bībeles muzeja darbību, kā arī kultūras vērtību – Bībeles seno eksemplāru - saglabāšanu un veicinātu tūrisma attīstību,...

  • Aktīvi piedalās skatēs

    Apes un Alūksnes novadu radošie kolektīvi virzās aizvien tālāk un aktīvi piedalās dažādās skatēs. Limbažos, Smiltenē un Valkā turpinās Vidzemes...

  • Alūksne īsumā

     Alūksne Policija jau informēja, ka 18.februārī pulksten 12.40 Latgales ielā pie mājas nr. 8 neatļautā vietā ielas braucamo daļu šķērsojusi...

  • Vai paliksim bez sabiedriskā transporta?

    Pasažieriem Vidzemes un Zemgales reģionā jau visai drīz var nākties samierināties ar vietējo reģionālo pārvadājumu samazināšanos – nesegto pagājušā...