Kādas ir Latvijas uzņēmēja iespējas Eiropā

Strauji tuvojas 1.maijs, kas saistās ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Strauji tuvojas 1.maijs, kas saistās ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tomēr mani kā uzņēmēju māc bažas, ka vairumam mūsu zemes esošo un potenciālo uzņēmēju šis fakts saistās ar abstraktiem jēdzieniem par fondiem, finansēm un sadarbību, ko mēs varbūt, kaut kad, dažādu apstākļu sakritības dēļ varēsim izmantot. Žēl! Jo iespējas patiešām ir reālas.
Kamēr valsts nav izstrādājusi mehānismu, kā Latvijas uzņēmēji var piekļūt ES struktūrfondu naudām, ir jāizmanto iespējas, kas ir pašu uzņēmumu spēkos. Reālākais līdzekļu piesaistes veids ir dažādi ES projekti, kuros sastopas gan esošo, gan kandidātvalstu intereses. Šajos projektos paveras iespējas rast sadarbību un finansējumu, kas akūti nepieciešams gan uzņēmējdarbības sākšanai, gan attīstībai.
Atbildot uz jautājumu, kā panākt ES naudas piesaisti uzņēmumiem, mana atbilde ir - dažāda veida sabiedriskās organizācijas! Uzņēmēju organizācijas, uzņēmēju sadarbības tīkli gan reģionos, gan valstī ir tās struktūras, kas ir spējīgas pārstāvēt uzņēmēja intereses un mērķus. Jebkuras šādas organizācijas aktīva darbība saskarsies ar līdzīgu organizāciju interesēm citās valstīs, liekot pamatus sadarbībai un jauniem resursiem. Lai viss kopumā neskanētu kā skaista pasaka, teikšu, ka gada laikā, kopš ir dibināta sabiedriskā organizācija "Līdere", mēs esam izveidojušas sadarbību ar uzņēmējām dažādos Latvijas reģionos, kā arī Somijā, Igaunijā, Zviedrijā, Vācijā.
Šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem ir informācijas pieejamība, tādēļ "Līdere" 16.aprīlī organizē konferenci - semināru Latvijas uzņēmējām "Dalīsimies pieredzē!", kur skatīsim Eiropas sniegto resursu apgūšanas un izmantošanas iespējas, diskutēsim par reālām aktivitātēm, kas Latvijas uzņēmējām ir pieejamas.
Līdzšinējā pieredze, tiekoties un diskutējot ar uzņēmējām citās valstīs, liecina, ka esošās ES valstis nemaz tik atvērtas un atklātas pieredzes apmaiņā nav. Tā teikt, neviens mūs negaida ar atvērtu karti, kurā iezīmēti ceļi un aprakstītas darbības, kas galarezultātā nesīs veiksmi, finansējumu un izaugsmi. Tātad viņi saskata konkurentus. Es neuztveru to kā negatīvu faktu, bet gan kā realitāti, kas ļauj mums jau tagad nostāties līdzvērtīgās pozīcijās ar ES valstu organizācijām. Kandidātvalstu un esošo valstu sadarbība ir vienlīdz nozīmīga, vajadzīga un vēlama gan šeit, gan tur.
Jaunās ES valstis ir nepieciešamas kā sadarbības valstis, lai realizētu ES iekšienē iecerētos projektus, savukārt mums ir nepieciešama pieredze, izglītoti cilvēki, kas māk rakstīt šos projektus. Ne Latvijas sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, līdzīgi kā Latvijai kopumā, nav pieredzes, zināšanu un prasmes rakstīt šos tā dēvētos Briseles projektus. Es saskatu, ka šī joma ir jauns, ārkārtīgi mobilizējošs un veicinošs faktors, kas ļaus uzņēmējdarbībai reģionos attīstīties un izmantot jaunu "atsperšanās punktu". Iesaistīšanās ES projektos nodrošinās ne tikai Briseles valodā runājošu, vai rakstošu cilvēku darbošanos mūsu interesēs. Tā ir arī jauna pieredze, ko mēs varam apgūt. Tās iespējas, kas tiek dotas, neviens cits, izņemot pašas uzņēmējas, neatradīs un neizmantos.

Citu datumu laikraksti