Kādas izmaiņas iedzīvotājiem viesīs pašvaldību apvienošanās novados?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija ceturtdien atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas iesniegtos grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija ceturtdien atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) iesniegtos grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā, kas paredz jaunveidojamo novadu teritorijā iekļautajiem pagastiem piešķirt vienreizēju dotāciju no valsts budžeta 100 vai 50 tūkstošu latu (ja pašvaldība neatbilst noteiktajiem kritērijiem, piemēram, ir nepietiekams iedzīvotāju skaits) novada infrastruktūras attīstībai.
Šie grozījumi tiks iekļauti likuma otrajā lasījumā, ko Saeimā izskatīs 22.jūnijā. Trešajā lasījumā šo likumu plānots izskatīt pēc Saeimas brīvdienām rudens sesijā.
Pēc likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā pašvaldībām beidzot būs vajadzīgā motivācija apvienoties un es uzskatu, ka šis ir nozīmīgs solis uz priekšu administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanā, kas nav ticis izdarīts jau kopš 1993.gada.
Daudzviet esmu sastapies ar pārliecības trūkumu par šīs reformas nepieciešamību un jautājumiem par to, kādas izmaiņas šī reforma nesīs pašvaldību iedzīvotājiem. Reformas galvenais mērķis ir pakalpojumu, kurus pašvaldība sniedz tās iedzīvotājiem, kvalitātes uzlabošana, kā arī uzņēmējdarbības attīstības un iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas veicināšana.
Lai skaidrotu šīs pašvaldību apvienošanās nepieciešamību, daudzkārt esmu ticies gan ar pagastu padomju un pilsētu domju priekšsēdētājiem, gan arī ar iedzīvotājiem, taču par šīs reformas viestajām pārmaiņām ir jāinformē visi iedzīvotāji. Tādēļ esmu apkopojis visbiežāk dzirdētos jautājumus, uz kuriem sniegšu īsas atbildes.
Kāds labums no pašvaldību apvienošanas būs vienkāršajam lauku iedzīvotājam?
Izveidojot novadu, tiks apvienoti pašvaldību finanšu resursi, rezultātā būs iespēja uzlabot domes sniegto pakalpojumu kvalitāti. Piemēram: izveidot spēcīgu sociālo, juridisko dienestu, piesaistīt dažādu attīstības projektu izstrādes augstas kvalifikācijas speciālistus un tamlīdzīgi. Novadu pašvaldībai būs spēcīgāka finanšu līdzekļu kapacitāte, tāpēc tā varēs realizēt projektus vai nodrošināt līdzfinansējumu tādiem projektiem, kurus pagasts ar savām finanšu iespējām nespētu realizēt. Piemēram, uzbūvēt sportam paredzētus objektus vai pilnveidot dažādus infrastruktūras objektus - skolas, kultūras namus, bibliotēkas un citus.
Vai tiks likvidētas mazās lauku skolas, aptiekas, veikali?
Uzņēmējdarbība (veikali, aptiekas un tā tālāk) ir atkarīga no pieprasījuma veidošanās, šo pieprasījumu veido iedzīvotāju nepieciešamība, un to izveidei vai likvidācijai ir privāts raksturs.
Saskaņā ar administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem netiek skatīts jautājums par mazām lauku skolām, tāpēc šie jautājumi ir attiecīgās pašvaldības un nozares ministrijas (IZM) kompetencē. RAPLM uzskata, ka skolas ir jāsaglabā, ja ir bērni, ko tajās mācīt.
Daudzi jau pašreiz dzīvo tālu no savas pagastmājas un ar grūtībām nokļūst līdz pagastam. Kā viņi varēs nokļūt līdz izveidotajam rajona centram?
Novadu administratīvo centru nosaka pati pašvaldība. Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" (691.pants) novada pagastos un novada pilsētās tiek saglabāti pakalpojuma centri, kuros ir iespējams saņemt visus pakalpojumus, ko sniedza pirms tam pagasta vai pilsētas pašvaldība. Būtisks uzlabojums ir tas, ka novada dome var noteikt papildus vēl vairākus pakalpojuma centrus citās novada apdzīvotajās vietās, kur pirms tam šādi pakalpojumi nebija iespējami.
Ja apvienosies vairākas nabadzīgas pašvaldības, vai tiks piešķirti papildu līdzekļi, lai tās attīstītos?
Grozījumos Administratīvi teritoriālā reformas likumā RAPLM uz otro lasījumu piedāvā iestrādāt normu, ka novada pašvaldībai par katru tajā ietilpstošo teritoriālo vienību - novada pilsētu, novada pagastu - tiek piešķirta vienreizēja valsts dotācija 100 000 latu. Papildus tiek piešķirta apvienošanās dotācija 1 % - 5 % no apvienojušos pašvaldību gada kopbudžeta, kā arī valsts mērķdotācija novada apvienošanās projekta izstrādei 10 000 latu (novada attīstības stratēģija, novada administratīvā struktūra). Grozījumos paredzēts arī, ka novada pašvaldības gada budžeta ieņēmumi pirmos piecus gadus nedrīkst būt mazāki par to novadu izveidojušo vietējo pašvaldību budžetu summu. Ja šāda starpība radīsies, to kompensēs no valsts budžeta.
Vai esošie pagastu nosaukumi tiks saglabāti?
Pagastu nosaukumi tiek saglabāti. Novada pagasti un novada pilsētas tiek saglabātas kā teritoriālas vienības.
Kādi būs iedzīvotāju zaudējumi, kas radīsies, pagastiem apvienojoties?
Daļai iedzīvotāju vietējā vara ir vairāk attālināta, taču kopējais ieguvums atsver šo zaudējumu. To kompensēs arī infrastruktūrā ieguldītie līdzekļi - sakārtoti ceļi, nodrošināta elektroniska dokumentu aprite starp pakalpojumu centriem un administratīvo centru, kā arī iespēja iedzīvotājiem saņemt nepieciešamos dokumentus tieši pakalpojuma centrā attiecīgajā novada pagastā vai pilsētā.
Kad apvienošanās sāksies un kad to plānots pabeigt?
Apvienošanās administratīvi teritoriālās reformas process var turpināties, tiklīdz Saeimā būs pieņemts likumprojekts "Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā". Saskaņā ar RAPLM iesniegtiem priekšlikumiem uz otro lasījumu, vietējo pašvaldību reformu pilnībā varētu pabeigt ar 2009.gada pašvaldību vēlēšanām, kad tiktu ievēlētas jaunās pašvaldību domes.
Es ceru uz lielāku pašvaldību iniciatīvu, apvienojoties novados pēc RAPLM iesniegto grozījumu Administratīvi teritoriālās reformas likumā pieņemšanas Saeimā rudenī. Tādējādi ātrāk būs iespējams domāt par finanšu resursu piesaistīšanu un iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, jo mūsu mērķis ir arī apturēt iedzīvotāju aizplūšanu no lauku reģioniem.
Protams, novadu veidošana nav vienīgais instruments reālas reģionālās attīstības nodrošināšanai. Ministrijā notiek darbs arī pie Nacionālās attīstības plāna, kas paredz lielāku naudas plūsmu novirzīšanu attīstībai, minimālā pašvaldību sniegto pakalpojumu groza noteikšanas, normatīvo aktu izstrādes valsts un privātā sektora partnerības, kā arī citiem reģionālās attīstības instrumentiem.
Ir svarīgi, lai veidotos spēcīgas un attīstītas pašvaldības, kas spētu to iedzīvotājiem sniegt tiem pieejamus un kvalitatīvus pakalpojumus, jo pašvaldībām ir vistiešākā saikne ar mūsu valsts iedzīvotājiem. Apvienojoties novados, tām pavērsies plašākas attīstības un izaugsmes iespējas.

Citu datumu laikraksti

  • Dārza darbi jūnija otrajā pusē

    Mitruma apstākļi labi, dažviet pēc pērkona negaisa arī pārmitrs, vislabākie apstākļi nezāļu attīstībai, vēl pēdējais piegājiens to apkarošanai,...

  • Lauksaimniekiem - izdevīgāki kredīti

    Lauksaimnieki joprojām var pietiekties divās kreditēšanas programmās ar zemākām procentu likmēm - Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju...

  • Senču optimisms palīdz uzvarēt pārbaudījumus

    Mālupiete Ināra Garā it nemaz neatgādina rūpju nomāktu sievieti, lai gan pārbaudījumu dzīvē droši vien bijis vairāk nekā citiem.Mālupiete Ināra Garā...