Kādēļ nāves māsiņai roku sniedzi...

Ir pienācis laiks runāt par to atklāti, jo maz tādu vietu uz zemes, kur mūs pret mūsu gribu neapdūmotu kāds pīpmanis.

Ir pienācis laiks runāt par to atklāti, jo maz tādu vietu uz zemes, kur mūs pret mūsu gribu neapdūmotu kāds pīpmanis.
Neviens jau neceltu iebildumus, lai katrs izmantojot savas cilvēktiesības, izvēlas šādu ceļu, tādējādi ievērojami saīsinot mūžu vai arī padarot par mazvērtīgiem savus asinsvadus, plaušas... līdz pienāk laiks, kad paša ķermenis kļūst par nastu un visa dzīve līdzinās vien pusizkūpējušam cigaretes galam.
Nekad neesmu pīpējis, arī mans tēvs bija nepīpētājs. Uz mūžu prātā iespiedies tēva brāļa acu izzudušais spīdums, kurš, arī nelietojot alkoholu, panāca to, ka viņā saglabājās vien sentēvu mantotā gudrība, bet spējas iesaistītas dialogā un spriest par ikdienišķām un mūžības lietām lēnām dzisa gluži vai ar kārtējo biezo tabakas lapu vīstokli, ietītu avīzes svinu saturošajās lapās. Pretīgas, smirdošas, zaļgani dzeltenīgas krēpas parādījās vietās, kur viņš uzturējās.
Ļoti pārliecinošu piemēru minēja kāds pacients, kurš noklausījās manu dialogu ar slimnieku pirms narkozes un teica: "Mēs, beidzot 12.klasi, bijām 40 skolēni. Divi no tiem pīpēja. Šogad, satiekoties klases vakarā, izrādījās, ka tie 38 cilvēki, kas nepīpēja, arī šodien nepīpē. Tie divi, kas pīpēja, šodien jau dus zem velēnām."
Nav mans uzdevums pārveidot pasauli, ne arī atrunāt kādu smēķētāju no vēlmes to turpināt. Tādu lēmumu dzīvē īstenot spēj tikai ļoti spēcīgas personības. Nikotīna atkarība ir spēcīgāka par alkohola atkarību. Kaut kur starp tām vai ap tām ierindojama atkarība no spēļu automātiem, azartspēlēm un cita. Kad mani aicina pastāstīt par narkotiskām vielām, es mēdzu atteikt, jo neviltoti ir apgalvojumi, ka pārzinu tikai tās narkotikas, kas glābj dzīvību. Tās, kas bendē - ne. Kaut arī dzīvību glābjošas zāles var nogalināt.
Sadzīviski mēdz būt daždažādas atkarības ar atbilstošām cēloniski izraisītām sekām. Pazinu vīrus, kuru vienīgā dzīves jēga, šķiet, bija makšķerēt zivtiņas - gan ziemā āliņģī, gan vasaras tveicē. Rezultātā - dzīvoja "pliki kā baznīcas žurkas", vienam kalnā bija maza mājiņa ar vienīgo ābeli - pusmeženi - blakus, otram - tāda būdele uz "vistas kājiņas", kurā dzīvoja viņa lielā ģimene.
Cilvēks ir ļoti nepilnīga Dieva (dabas) radībiņa, tāpēc arī uzkrītošs ir šis dabas paradokss. Iedomāsimies skaisto maijpuķīti. Tajā ir viss - gan skaistums, gan smarža, gan zāles. Cilvēks ir it kā nepabeigta radība, jo viņā ir ļoti daudz pārmantotu, iegūtu trūkumu. Neesmu tik naivs, lai ticētu, ka nu tagad visi mestos šīs nepabeigtības likvidēt, labot, ja arī apjaustu tās. Cik daudz ir tādu, kas savā dzīves sākuma posmā vēlētos izmantot šīs iespējas? Mums taču vienmēr gribas ātrus rezultātus. Daudzas nāves māsiņas mūs ik dienas kārdina, aicināt aicina pie sevis.
Bet... ir vien liels "bet". Mans kaimiņu Janka un arī Anniņa negrib elpot sava kaimiņa dūmus nedz uz balkona, svaigu gaisu izgājuši paelpot, ne caur logu, nedz autobusu pieturās stāvot, par darbavietām nemaz nerunājot.
Man patika atmosfēra augstskolā "Turība". Tur vienīgā vieta, kur drīkst smēķēt, ir atvēlētais stūrītis ārā laukuma vidū. Par iekšējo kārtību cītīgi rūpējas policists, gatavs tūdaļ iekasēt soda naudu.
Mums ir tiesības protestēt pret šo tā saucamo pasīvo jeb uzspiesto smēķēšanu. To nevar izdarīt ratiņos gulošs mazulis, kura mamma viņu "nedaudz appīpē". Viņš vēl nezina, ka sieviete - dzemdētāja vēl nenozīmē sieviete - māte. Gan grūtniecei - pīpmanei, gan tam jauno māmiņu baram, kas no slimnīcas bērnu nodaļas iznākušas "paelpot svaigu gaisu" ar cigareti zobos un kuru kordonam iziet cauri var tikai aizturot elpu, ir jābūt atbildības sajūtai pret paša vai cita radīto dzīvību.
Cilvēkam pašam jāņem aktīva līdzdalība likteņa izkopšanā. Problēmu nevar nomākt ar atkarību izraisošiem līdzekļiem. Tie neapslāpē arī dvēseles tukšuma dārdus. Tad atceries: nāves māsiņām - slimībām, kuras viltīguma ziņā ir nepārspējamas, roku pats esi sniedzis. Tad tu esi (būsi) viņu varā, bet viņas spēj jebkurā brīdī tavu ķermeni pievilt.

Citu datumu laikraksti

  • Kļūdas labojums

    Laikraksta “Alūksnes Ziņas” 25.marta numurā rakstā “Vokālie ansambļi ieskandina pavasari” ir kļūda. Veclaicenes pagasta jauktais ansamblis vokālo...

  • Uzņēmēju dienās notiks seminārs

    Alūksnes Uzņēmēju dienu laikā paredzēts organizēt semināru “Par Eiropas Reģionālā attīstības fonda izmantošanas iespējām uzņēmējiem”.Alūksnes...

  • Bērni projektēs atpūtas laukumus

    Alūksnes rajona bērni varēs piedalīties konkursā “Bērnu rotaļu, atpūtas vai sporta laukuma iekārtošana”, izstrādājot un iesniedzot savus...

  • Skrodera amats palīdz iepazīt šejieniešus

    Mājās uz galda novietota Nemitīgās palīdzības Dievmātes fotogrāfija. Apkārt valda ideāla kārtība - neraksturīga vīrietim, kas mūža nogalē saimnieko...

  • Politiskie vēji pagaidām pieklusuši

    Latvijas politiskā dzīve pagājušās nedēļas laikā bija mierīga. Nemanīja ne krievu valodas aizstāvju aktivitātes, ne kreisā politiskā spārna...

  • Alūksnē svinēs Eiropas dienu

    Valsts galvenās kultūras inspektores Alūksnes rajonā Astrīdas Bēteres projekts “Ar mums sākas Eiropa” saņēmis Kultūrkapitāla fonda finansiālu...