Kādreizējais airētājs kļūst par brīvu demokrātu

Virešu pagasta iedzīvotājam Kārlim Iesalniekam mājās “Zvejnieki” Gaujas krastā ir viņa ikdienišķā paradīze ar laukiem neatņemamo klusumu, kur vasarās kož odi, mazu pirtiņu un apbrīnas vērtām medību trofejām, kas ir paša nopelns.

Virešu pagasta iedzīvotājam Kārlim Iesalniekam mājās "Zvejnieki" Gaujas krastā ir viņa ikdienišķā paradīze ar laukiem neatņemamo klusumu, kur vasarās kož odi, mazu pirtiņu un apbrīnas vērtām medību trofejām, kas ir paša nopelns. Kārlis tur jūtas laimīgs.
Viņam nav raksturīgā lauku vīru skarbuma un zemes darbos sastrādātu raupju roku. Vienu rotā smalks zelta zīmoggredzens. Arī pirmais acumirklīgais iespaids liecina - dzīve šim cilvēkam nav dāvājusi smagus pārbaudījumus. Un tā arī ir. Kārlis sevi nesauc ne par neveiksminieku, ne nelaimīgu cilvēku.
Kādreizējais Latvijas čempions airēšanā, Krievijas olimpiskās izlases dalībnieks miera ostu Virešu pusē atradis jau sen, bet pirms desmit gadiem tā pa īstam pārcēlies uz dzīvi laukos. Viņš smejas, ka ir bijis ilgdzīvotājs rīdzinieks, bet nu kļuvis par "pāķi". "Ja nebūtu mednieks, laikam nezinātu, kur ir Alūksne, Gaujiena un Vireši. 1972.gadā iestājos medniekos, bet mūsu objekts bija Virešos, uz turieni medību vadītāji atveda arī mani. Tagad pats esmu mednieku kluba "Vidagas pūces" prezidents," stāsta Kārlis Iesalnieks.
Ir kā atpūtnieks
Dzīvodams laukos, Kārlis nekādus lielus kalnus negāžot. Drīzāk pretendē uz atpūtnieka statusu. Dzīvo savam priekam un izklaidei, kādu vēlas sirds. Iekopis sakņu dārzu un "Zvejniekos" jau piecus gadus saimnieko viens kā brīvais demokrāts ar suņuku Reksi un balto kaķi Mikuku, ko noklīdušu paņēmis Smiltenē. Viņš smejas, ka viņam esot kā teicienā: "pats dzīvojot uz laukiem mazā pirtiņā, bet sieva - Rīgā". Kārlis esot reālists un saprot, ka kārtīgu saimnieci "Zvejniekos" būtu grūti atrast. Arī senās Rīgas draudzenes Gaujas krastu burvība nemaz nevilinot. Par pāris dienām ilgāk laukos viņas nevēlas uzkavēties.
"Nopietnam cilvēkam, kam ir mājas un dzīves bagāža, ir grūti ko mainīt. Jaunībā ir citādāk, tad neviens īpaši nepēta, cik liels otram cilvēkam ir koferis. Tad mīlestība ir vispirms, bet pēc tam - domāšana," spriež Kārlis.
Tad, kad dzīvojis lielpilsētā, Kārlis gaidījis, kad nedēļas nogalēs varēs doties projām no galvaspilsētas. Viņam nemaz negribējies sēdēt dzīvoklī četrās sienās. Tad, kad pavisam pārcēlies uz dzīvi "Zvejniekos", viss bijis nolaists, to atjaunojis saviem spēkiem.
"Es nekad nekļūtu par laucinieku, ja vajadzētu dzīvot pagasta centrā. Mani saista tas, ka te var ielēkt Gaujā un baudīt dabu, iet pirtī. Tā ir mana ikdiena, citam varbūt tā būtu eksotika, vēl kāds nemaz te labi nejustos," secina Kārlis.
Kopā ar savu stihiju
Padomju gados Kārlis strādājis Rīgas autoremonta rūpnīcā par metāllējēju. Par darbu kaitīgos apstākļos izpelnījies ātrāk doties atpūtā un saņemt pieklājīgu pensiju.
"Cilvēka dabā vienmēr ir tā, ka gribas, lai būtu vēl labāk. Ir taču tāds olimpiskais princips - ātrāk un augstāk," saka kādreizējais sportists, kas to nav aizmirsis un ņem vērā arī tagad.
Taujāts par sportiskajām gaitām, teic, ka ar fizkultūru aizrāvies kopš pamatskolas. Pēc horoskopa ir Ūdensvīrs, tāpēc ūdens esot viņa stihija. Sākotnēji nodarbojies ar "gludo" airēšanu, vēlāk - ar airēšanas slalomu. Tad, kad bijis Latvijas airētāju izlasē, mudināts iestāties Fizkultūras institūtā.
"Būdams jauns un dumjš, aizgāju pie rektora, kurš man lika mācīties slēpošanas katedrā, jo airēšanas katedras nebija. Es, protams, mācīties negāju, jo man slēpošanu nevajadzēja," atceras Kārlis.
Uz olimpiādi netika
Metāllējēja darbs padomju gados bijis pietiekami labi atalgots, taču smags. Tad neesot bijis problēmu to savienot ar sportiskajām gaitām. Braucot uz treniņiem, vidējā darba alga saglabājusies. Pārsvarā trenējušies Gruzijā, pa Gagras upi, arī Abhāzijā un Ukrainā. Parasti aktīva sportošana sākusies agrā pavasarī un ilgusi līdz rudenim.
1972.gadā ar Krievijas izlasi gatavojies startēt olimpiskajās spēlēs, taču komanda bijusi vāja un uz spēlēm nav aizbraukusi.
"Tajā laikā ļoti skatījās, vai ir cerība iegūt kādu medaļu. Ja tās nebija, tad arī uz olimpiādi nebija lemts braukt. Par to gan sirds sāpēja," atceras bijušais sportists, kurš bijis arī Krievijas čempions airēšanā. Šā sporta veida dēļ iemīļojis arī brāzmaino Amatas upi. "Šogad bija pasākums "Amatai - 40". Nav jau vairs daudz tādu, kas palikuši no pirmajiem braucējiem. Pirmos desmit gadus biju aktīvs braucējs," apstiprina K.Iesalnieks.
Viņš spriež, ka tagad vajadzētu sēdēt uz mūrīša, bet patīkot piedalīties dažādos pasākumos, sacensībās. "Ņemot vērā savu zaļoksnējo jaunību, šogad piedalījos arī plostnieku svētkos Strenčos un izcīnīju 1.vietu," uzsver Kārlis.
Joprojām ir nedzērājs
Viņš brīnās, kādas tagad jaunajai paaudzei ir intereses, ka viņi daudz laika pavada pie datora, lieto narkotikas, sevi tīšām dzen kapā. Trūkst fiziskās izturības.
"Tad, kad es biju gandrīz 20 gadu vecs, tikai piecdesmito gadu nogalē parādījās televizors. Dzīvoju Iļģuciemā, spēlēju futbolu, ziemā ar slidām slidoju pa ielām. Tā bija mūsu puiku dzīve. Nebiju jau es arī nekāds paipuisītis, neviens mēs neesam eņģelis. Tagad uz medībām atnāk jauns puisis, pa mežu nostaigā vienu, divus kilometrus un jūtas piekusis," secina Kārlis.
Astoņpadsmit gados sapņojis, ka būs stalts un spēcīgs. Izmēģinājis, kā garšo alkohols, taču sapratis, ka tas dzīves laimi nedod. "Vienmēr man likās smieklīga bērnišķīgā īpašība - uzsmēķēt un tad justies kā lielam vīram. Es joprojām nesmēķēju, arī mani draugi to nedara," apgalvo viņš.
Kārlis joprojām ir nedzērājs, kam nepatīk skaudīgi cilvēki. Viņi esot nelaimīgi. Kārlis prot būt kritisks ne tikai pret citiem, bet arī pret sevi, neesot sevišķi labs vectētiņš. Viņš ir pārliecināts, ka bezdarbnieka pabalsts sabojā cilvēku, jo pēc tam nav vēlēšanās strādāt par mazāku atalgojumu nekā pabalsts.
"Nevienam neko sliktu nedaru. Ar savu labvēlību neuzbāžos. Ko es labu esmu izdarījis? Kaut vai to, ka būšu šeit iekopis vienu skaistu stūrīti," saka K.Iesalnieks.

Citu datumu laikraksti

  • Viena taisnība visiem?

    Tāpat kā dabā, arī sabiedrībā iezīmējas rudens laiks. Latvijas politikā padziļinājusies plaisa starp valdību un sabiedrību. Šķiet, ka iedzīvotāji...

  • Divas skolas saņems uzņēmēju dāvinātos datorus

    Sikšņu un Bejas pamatskolā divu mēnešu laikā nogādās uzņēmēju ziedotos datorus. Tajās situācija datortehnoloģiju sagādē atzīta par īpaši kritisku,...

  • Piedāvā grāmatas un mācību materiālus

    Alūksnes rajona Izglītības pārvalde saņēmusi grāmatas un materiālus, kas atvieglos skolotāju un skolēnu mācību darbu.Alūksnes rajona Izglītības...

  • Speciālists informē

    Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai un mājas (istabas)...

  • Ziemeļu vējā bites nemedo

    Viņa ir kā dzirkstošs, līdz malām piepildīts vīna trauks. Pilna ar gaišām domām. Ar dvēselē uzplaucētu saules dārzu.Viņa ir kā dzirkstošs, līdz malām...

  • Fotoservisa centrs svin desmit gadu jubileju

    Alūksnieša Jāņa Podnieka “Fotoservisa centrs” ceturtdien svinēja 10 gadu jubileju. Svētku dienā Fotoservisa centra darbinieki mielojās ar īpašu...