Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Kalmē” – vadības maiņa

Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studijā “Kalme” būs pārmaiņas – no janvāra “Kalmes” vadītāja būs tās ilggadējā dalībniece Ineta Leja. Savukārt esošā vadītāja Renāte Pilipa arī turpmāk būs studijas dalībniece un vairāk laika veltīs savai radošajai darbībai.

Alūksnes Kultūras centra direktore Sanita Bērziņa uzsver, ka pārmaiņas ne vienmēr nozīmē kaut ko sliktu, bet arī labu. “Esam bezgala pateicīgi “Kalmes” vadītājai Renātei Pilipai par ieguldīto laiku, darbu, sirdi un dvēseli šajā amatā! R.Pilipa ir pieņēmusi lēmumu vairāk pievērsties savai radošajai darbībai un atiet no administratīvās vadības. Tika izsludināta pretendentu pieteikšanās uz “Kalmes” vadītāja amatu. Pozitīvi pārsteidza tas, ka bija pieteikušās vairāk nekā piecas pretendentes ar 70-80 procentiem vakancei atbilstošu izglītību – tas nozīmē, ka mums ir vēl neatklātie talanti, kas noteikti varētu kuplināt “Kalmes” dalībnieku skaitu. Viena pretendente bija no Gulbenes novada, pārējās – no mūsu novada, galvenokārt ar studiju līdz šim nesaistīti cilvēki. Par piemērotāko pretendentu atzina I.Leju. Viņa “Kalmē” turpinās R.Pilipas iesākto, bet pati Renāte nekur neaizbrauc un turpinās darboties “Kalmē”. Kopā ar Inetu viņas būs labs tandēms,” ir pārliecināta S.Bērziņa.

Pārdomāts lēmums
R.Pilipa atzīst, ka tas ir pārdomāts lēmums, kas briedis jau sen. Viņa aiziet gribējusi jau pavasarī, bet pierunāta vēl sarīkot 50 gadu jubilejas izstādi. “Es palieku tepat, mūsu pilsētā un studijā, bet kā dalībniece. Katram, kas pieņem šādu lēmumu, kaut kā pietrūkst. Man pietrūkst radošā darba, jo man nemitīgi patīk radīt kaut ko jaunu. Vadītājs ir arī sociālais darbinieks, jo nepārtraukti risina arī citu cilvēku lietas. Jo vairāk savu sirdi ieliec vadītāja darbā, jo vairāk saproti, ka emocionāli kļūsti tukšāks. Ja nevari mainīt kaut kādas lietas kolektīvā un tev “nepavelkas” līdzi, tev kļūst neinteresanti, jo gribi virzīties tālāk, bet sanāk, ka buksē. Tāpēc atlūgums. Strādāšu radoši. Kā strādās Ineta – to rādīs laiks. Manuprāt, viņa veiksmīgi pārņems iesākto un ieceres. Kad pirms 18 gadiem stājos “Kalmes” vadītājas amatā, man nebija augstu diplomu. Tagad ir jāorganizē konkurss vadītāja amatam, tomēr šajā darbā ir svarīgi, lai cilvēks “saprot to drēbi”,” stāsta R.Pilipa.

Punkts uz “i” – jubilejas izstāde
“Kalmes” 50 gadu jubileja, ko tikko nosvinējām, un izstāde bija labs punkts maniem 18 gadiem, vadot “Kalmi”. Nekad dzīvē neesmu tik daudz paldies saņēmusi, kā jubilejas izstādes laikā… Kopdarbs, kas izdarīts, nav vienas dienas darbs, bet ilgstošs. “Kalmei” izstādes ir tāpat kā māksliniekam gleznas vai rakstniekam romāns – tās ir jāizdzīvo. Tas nebija viegli. Liels paldies Inetai, ka viņa jau vairākus mēnešus kā labā roka šajā procesā pieslēdzās un palīdzēja. Paldies visiem “Kalmes” dalībniekiem par izpratni un redzējumu, kādai šai izstādei jābūt. Katrs, kas izstādi redzēja, atrada sev kaut ko saistošu un nekautrējās pateikt paldies,” saka R.Pilipa.
Jāuzsver, ka “Kalmes” jubilejas izstāde šobrīd jau ir skatāma Alsviķu kultūras namā, tiesa, ar nelielām izmaiņām, jo telpa ir cita. No 10.janvāra tā būs skatāma Apes kultūras namā.

Studijā gaida jaunus dalībniekus
I.Leja ir “Kalmes” dalībniece 18 gadus. Viņai “Kalmes” dalībnieki nav sveši – kopīgi iekārtotas izstādes, piedalījušies pasākumos gan Pļaujas svētkos Atē, gan citviet un izbraukuma tirdziņos. “Jau praktiski dzīvoju šeit, studijā,” viņa smaidot saka. I.Leja uzsver, ka negrasās “Kalmes” darbībā veikt radikālas pārmaiņas. “Turpināšu Renātes iesākto nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un tālāk nodošanā. Veidosim gan savas izstādes, gan piedalīsimies citās izstādēs un pasākumos. Sniegsim padomus tautas tērpa darināšanā, valkāšanā un komplektēšanā, darināsim tautas tērpus gan individuāli, gan kolektīviem. Esam studija, kas darina ļoti daudzpusīgus darbus – ir adīšana, tamborēšana, aušana, izšūšana, keramika, jo ir studijas, kas specializējas tikai uz vienu nozari. Protams, gribētos studijai piesaistīt un ieinteresēt arī jaunus dalībniekus,” saka I.Leja.
Kādēļ šobrīd studijā ir maz jaunu dalībnieku? R.Pilipa atzīst, ka daudzi ir nākuši un pamēģinājuši iesaistīties “Kalmes” darbā, bet palicis tikai retais. Šobrīd “Kalmē” ir 20 pastāvīgie dalībnieki. “Šodien cilvēku problēma ir, ka viņi visu grib tagad, tūlīt un ātri. “Kalmē” tā nenotiek. Visu cieņu cilvēkiem, kuri pēdējos gados gribējuši paši sev noaust brunci, jostu, izšūt kreklu. Turpināsim mācīt un dot iespēju. Savukārt esošajiem “Kalmes” dalībniekiem ir jāspēj pieņemt jaunos,” norāda R.Pilipa.
Kolektīva bagātība ir
dažādībā
S.Bērziņa uzsver, ka tautas lietišķās mākslas studijas vadītājam ir liela atbildība - gan par cilvēkiem, kas ir studijas dalībnieki, gan par izstrādājamajiem darbiem. Vadītājs ir arī kā starpnieks starp kolektīva domām, vēlmēm, darbiem un Kultūras centra un Latvijas Nacionālā kultūras centra administrāciju.
R.Pilipa norāda, ka Tautas lietišķās mākslas studijā visi dalībnieki ir radoši cilvēki. “Nekad neesmu gribējusi ierobežot šo radošumu, jo kolektīva bagātība ir dažādība. Zinu daudzus kolektīvus, kuros vadītājs nosaka, piemēram, ar kādām krāsām jāauž. Pie mums tā nenotiek, un tā ir bagātība. Labāk strādāt ar mazāku cilvēku loku, bet radošiem cilvēkiem un personībām – tas arī veido studijas rokrakstu,” ir pārliecināta R.Pilipa.

Piedalās segu izstādē-konkursā
3.decembrī Kuldīgā atklāja segu izstādi-konkursu, kurā piedalās arī trīs “Kalmes” dalībnieces ar savām segām – Elita Salaka, Ligita Pliena un I.Leja. Kopumā konkursam iesniegtas 295 segas no visas Latvijas, eksponēta 181, starp kurām ir arī L.Plienas un I.Lejas darbi.
Savukārt jauns izaicinājums “Kalmei” ir pasūtījums darināt Kurzemes tautas tērpu, konkrēti Bārtas tautas tērpu. “Kalmes” dalībnieces jau bijušas Liepājā, lai muzeja fondos izzinātu šī tautas tērpa nianses. S.Bērziņa piebilst, ka arvien biežāk “Kalmi” uzmeklē ļaudis no citām Latvijas vietām, jo ir dzirdējuši labus vārdus par “Kalmes” prasmēm un vēlas, lai tieši “Kalme” viņiem darina kādu no tautas lietišķās mākslas izstrādājumiem. ◆

◆ 7.janvārī Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studija “Kalme” sāks pilnveides kursus zīļu jostu darināšanā, kuru vadīs “Kalmes” dalībniece Māra Krieviņa. Papildus varēs apgūt arī prasmes galvas segu darināšanā. Ievadkursa lekcija par abām tēmām jau ir bijusi. Pērn “Kalme” pilnveides kursus organizēja šūšanā. To būtība - noteiktās dienās interesenti nāk uz “Kalmi” gūt zināšanas pie meistara, pēc tam strādā mājās, lai vēlāk atkal tiktos un konsultētos ar meistaru. Nākamgad oktobrī būs tapušo darbu izstāde.

Citu datumu laikraksti

  • Trauksme, kuras varēja nebūt... 2

    Trauksme, kuras varēja nebūt...  11

    “Man nav saprotams, kā var dienas vidū paņemt no bērnudārza kliedzošu bērnu un aizvest! Kā jutās bērnudārza bērni, audzinātājas un galu galā – kā...

  • Atzīmē Starptautisko invalīdu dienu

    Atzīmē Starptautisko invalīdu dienu

    Otrdien Alūksnē atzīmēja Starptautisko invalīdu dienu, uz kuru bija sapulcējušies ne tikai Alūksnes invalīdu biedrības biedri, bet arī pārstāvji no...

  • Svin Dimanta kāzas 4

    Svin Dimanta kāzas

    Kalncempieši Rita un Arvīds Āboltiņi 17.novembrī svinēja 60. kāzu gadadienu. Āboltiņi nodzīvojuši skaistu un saticīgu mūžu, kopā plecu pie pleca...