Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kam pieder bankas Latvijā?

- Cik banku darbojas Latvijā? Kam tās pieder?

- Cik banku darbojas Latvijā? Kam tās pieder?
- Latvijā banku pakalpojumus piedāvā 22 bankas un viena ārvalstu bankas filiāle (Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle). Rīgā darbojas arī Dresdner Bank AG (Vācija) un Nadra Bank (Ukraina) pārstāvniecības, kuras nav tiesīgas sniegt finanšu pakalpojumus. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem 2003.gada 2. ceturkšņa beigās 52,2 procenti no Latvijas banku apmaksātā pamatkapitāla piederēja ārvalstu akcionāriem. Ārvalstu akcionāru rokās deviņās bankās bija vairāk nekā 50 procenti no apmaksātā pamatkapitāla. Gandrīz visa banku nozare ir privatizēta (2003.gada jūnijā valsts īpašumā bija tikai 6,9 procenti no banku apmaksātā pamatkapitāla). Latvijas valstij pilnībā pieder tikai valsts a/s “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, kā arī 7,1 procents a/s “Latvijas Krājbanka” apmaksātā pamatkapitāla. Valsts daļa banku nozarē turpinās samazināties, jo a/s “Latvijas Krājbanka” ir plānots privatizēt.
- Cik lielā mērā noguldītāji ir aizsargāti bankas bankrota gadījumā?
- Cilvēki, kuri brīvos līdzekļus noguldījuši Latvijas bankās, var justies droši pat tajā gadījumā, ja kādai bankai rastos finanšu problēmas, viņi savu naudu nepazaudēs. Vienīgais nosacījums - jāņem vērā likumdošanā garantētās atlīdzības apmērs. Nepieciešamības gadījumā līdzekļi jānogulda vairākās bankās. “Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā” (spēkā ar 01.10.1998.) noteikts, ka no 2002.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 31.decembrim neatkarīgi no noguldījuma veikšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam vienā bankā ir noguldījuma pamatsummas apmērā, bet ne vairāk kā 3000 lati. No 2004.gada 1.janvāra šī summa pieaugs līdz 6000 latiem, bet piecu gadu laikā garantētās atlīdzības apjomu paaugstinās atbilstoši ES prasībām (līdz 13 000 latiem). Ar 2003.gadu garantē atlīdzību arī juridisko personu noguldījumiem.
- Kas uzrauga bankas?
- No 2001.gada 1.jūlija finanšu sektora uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Banku uzraudzības funkciju tā pārņēma no Latvijas Bankas. Banku nozare ir pakļauta efektīvai uzraudzībai, ko uzskata par vienu no stingrākajām Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs.
- Vai uzņēmumiem vajadzētu nodrošināties pret valūtas risku? Kādas ir iespējas?
- Ņemot vērā ievērojamās valūtu svārstības, uzņēmumiem, kuru ienākumi un izdevumi ir dažādās valūtās, būtu ieteicams doties uz banku, lai uzzinātu par iespējām nodrošināties pret valūtu svārstībām. Banku speciālisti atzīst, ka šobrīd vislielākā klientu interese ir par ārpusbiržas nākotnes darījumiem (forwards). Tā ir valūtas maiņa ar līgumā paredzētu veikšanas termiņu. Noslēdzot līgumu, klients ar banku vienojas par datumu, kurā par konkrētu kursu apmainīs noteiktu valūtas daudzumu. Bieži klienti vilcinās noslēgt līgumu par šādu pakalpojumu, jo nav pārliecināti, ka noteiktajā datumā viņu rīcībā būs nepieciešamie līdzekļi šī darījuma veikšanai. Pagaidām mazu popularitāti ir ieguvuši banku pakalpojumi valūtas riska ierobežošanai, kas ir sarežģītāki un dārgāki (options). Tomēr to iespējas ir lielākas, un tiem raksturīgas gandrīz apdrošināšanas funkcijas. Viņš dod sev iespēju nopelnīt, ja kurss attīstīsies viņam izdevīgi, un atteikties no darījuma, ja izrādīsies, ka tas viņam rada zaudējumus.

Citu datumu laikraksti

  • Rotaļas turpinās

    Pirms nepilna mēneša Latvija teica jāvārdu Eiropai. Var likties, ka atpakaļceļa nav, nenovēršama ir eiropeisko labumu un nesmukumu ienākšana mūsu...

  • Ir vērts iepazīt kaimiņzemes neparasto šarmu

    Gudri ļaudis saka, ka Igauniju vajag sākt aplūkot no paugurainās dienvidu puses. Tās daba un klimatiskie apstākļi ir gandrīz tādi paši kā pie mums -...

  • Kolekcionē krūzes un senlaicīgas lietas

    Trapeniešu Lanas un Zigurda Safranoviču vaļasprieks jau četrus gadus ir krūzīšu kolekcionēšana. Viņi lepojas ar vairāk nekā 70 dažāda izmēra un...

  • Piedāvā dažādus kultūras un atceres pasākumus

    Atpūtas pasākums.Atpūtas pasākums 11.oktobrī no pulksten 14.00 – 16.00 Gulbenes rajona Staru kultūras namā – rudens ziedu un kompozīciju izstāde,...

  • Es vēlos tavu foto zeltītā ietvarā!

    Fotogrāfija ir sastindzis dzīves mirklis, kas saglabājas gadiem ilgi. To var glabāt lielākā vai mazākā fotoalbumā.Fotogrāfija ir sastindzis dzīves...

  • Baudi rudens smaržu un garšu!

    Vasara jau aizgājusi, sev līdz aiznesdama saules siltumu. Bet tā tāpat kā augļu salduma bijis pavisam maz.Vasara jau aizgājusi, sev līdz aiznesdama...