Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kam tērēs ERAF naudu?

Alūksnes novada domē precizēti projektu apraksti par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējuma piesaisti jaunajā plānošanas periodā. Pašvaldība pieteikusi vēl vienu ideju: par multifunkcionālas servisa ēkas izbūvi Pilssalā, pārbūvējot aģentūras “Alja” ēku.

Jau rakstījām, ka, dalot jaunā plānošanas perioda finansējumu, kas būs pieejams no ERAF uzņēmējdarbības atbalstam, dome izvirzījusi trīs galvenos projektus: veselības veicināšanas pakalpojumu centra būvniecību Alūksnē, ieguldījumu veikšanu Alūksnes  Rūpniecības ielas teritorijā un infrastruktūras attīstību ražošanas teritorijas uzlabošanai Jaunlaicenē, kur SIA “IT tehnoloģijas” ierīko fibrolīta ražotni. Novadam ERAF kvota ir 7 152 062 eiro, kam jāparedz pašvaldības līdzfinansējums un iesaistīto uzņēmēju ieguldījumi. Tagad jautājumu skatīja tautsaimniecības komitejas sēdē. Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite informē, ka, salīdzinot ar iepriekš skatīto, būtisku izmaiņu projektos nav, bet finansējuma apmēros gan.

Sešus procentus – vēlāk
“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosinājusi no ERAF daļas noņemt 6 % finansējuma. Tas ir saistīts ar visām projektu idejām, kuras īstenos līdz 2019.gada 1.janvārim, jo līdz 2019.gadam Eiropa neļaus apgūt vairāk kā 94 % no sava finansējuma. Pēc tam izvērtēs sasniegto un tikai tad iedalīs atlikušos 6 %, tāpēc visos trīs projektos esam samazinājuši paredzēto ERAF finansējumu,” skaidroja A.Prižavoite. Savukārt atlikušo 6 % ERAF finansējums paredzēts ražošanas telpu izbūvei jau radītajā Rūpniecības ielas industriālajā teritorijā. “6 % finansējuma ir maz, tādēļ esam paredzējuši, ka jau pirms telpu izbūves piesaistīsim konkrētu komersantu, kam tas būs saistoši,” sacīja A.Prižavoite.
Projektā par Veselības veicināšanas pakalpojumu centru tagad paredzēti arī privātā investora līdzekļi. Šobrīd pašvaldībā izgatavota centra skice un iesniegta saskaņošanai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Pēc tam taps tehniskā dokumentācija. Deputāts Ainars Melders rosināja šajā projektā paredzēt, ka uzņēmējam pašam jaunajai būvei jāierīko inženierkomunikācijas. “Iepriekšējā dome akciju sabiedrībai “Simone” un pilsētas daudzdzīvokļu mājām jau uzdāvināja kredītu siltumtrasēm, ko tagad maksā visi novada iedzīvotāji – tas nav pareizi,” pauda A.Melders. A.Prižavoite atzina, ka inženierkomunikācijas jāierīko uzņēmējam, bet pašvaldībai jānodrošina ERAF finansējuma daļa.

Vajag “burkānu”
Deputāts Laimonis Sīpols interesējās, kāds centram būs juridiskais statuss, jo būs daudz risku, un saņēma atbildi, ka tā būs pašvaldības infrastruktūra piecus gadus. Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers skaidroja, ka risku kopumā šajā projektā ir daudz, sākot jau ar investora piesaisti. “Neviens investors nevēlas iesaistīties kopprojektā ar pašvaldību, ja viņš no tā neiegūst nekādu “burkānu”. Ja “burkāna” nav, tad viņš labāk būvē visu pats vai nenāk nemaz. Šobrīd pašvaldībā esam atbalstījuši “burkāna” piešķiršanu investoram, kurš iesaistīsies mūsu projektā. Lai šo “burkānu” ilgtermiņā varētu nodot uzņēmējam, mums skaidri jāpasaka juridiskā forma: pēc pieciem gadiem, kā to nosaka Eiropas regulas, būve pāries viņam vai viņš varēs to izpirkt,” sacīja Dz.Adlers.
Uzņēmēji, kas ar šo biznesu nodarbojas, nesaredz biznesu objektā, kas ir mazāks par 5000 kvadrātmetriem un 10 miljoniem eiro. “Šobrīd skice ir sagatavota gandrīz 7000 kvadrātmetru platībai, kas rada bažas, jo palielināsies izmaksas un uzņēmēja ieguldījumam būs jābūt nevis 50 %, bet līdz 70 % no kopējām izmaksām. Ir visādas nianses, tomēr kopumā ideja ir laba. Arī daudzi vietējie novada uzņēmēji atzinuši, ka šādam centram būs perspektīva novada attīstībai, tādēļ nevajadzētu šo ideju zaudēt,” sacīja Dz.Adlers.

Teritorijai un jaudas palielināšanai
Ir precizētas arī veicamās aktivitātes Jaunlaicenes industriālajā teritorijā: par ERAF finansējumu tur  iekārtos industriālo teritoriju un ierīkos elektroenerģijas pieslēgumu. Kopējā ERAF daļa šim projektam būs 399 500 eiro.
“Šobrīd paredzam, ka sākotnēji tur tiks iztērēti 73 procenti ERAF finansējuma. Šobrīd Jaunlaicenē vairāki uzņēmumi ir jau ieguldījuši diezgan lielas investīcijas, lai atvērtu fibrolīta ražotni. Pašvaldībā viņi vērsušies ar lūgumu palīdzēt ar strāvas jaudas palielināšanu, ko arī darīsim industriālajā zonā, pašvaldības īpašumā. Pēc tam izsoles kārtībā tās izsolīs uzņēmējiem. Uzņēmēji ir izrādījuši arī interesi par blakus esošo teritoriju ceļa malā, ko viņi būtu gatavi nomāt. Pašvaldība laukumu iekārtos, palielinās elektroenerģijas jaudas padevi, ierīkos tur apgaismojumu. Ir cerība, ka pusi jaudas palielināšanas izmaksu segs “Sadales tīkli”,” stāstīja Dz.Adlers.

Ir arī rezerves ideja
A.Prižavoite saka, ka atliks ERAF finansējums aptuveni 150 000 eiro apmērā, tāpēc pašvaldība pieteikusi vēl ceturto ideju: par multifunkcionālas servisa ēkas izbūvi Pilssalā, pārbūvējot “Aljas” ēku. Iepirkums jau izsludināts. Kopējās izmaksas “Aljas” ēkas pārbūvei gan tiek rēķinātas uz miljonu eiro. Iepirkums izsludināts arī industriālās teritorijas Rūpniecības ielā 1a, Alūksnē, būvprojektēšanai.
Ministrija prasa iesniegt arī rezerves projektu idejas. Pašvaldība iesniegusi ideju par ielu rekonstrukciju Merķeļa un Uzvaras ielu posmos, nedaudz Brīvības ielas posmā, kas norādīta kā ražošanas teritorijai būtiska un atbalsts uzņēmējdarbībai, jo ved uz kokapstrādes uzņēmumu “4 plus”. Tam kopumā vajadzētu apmēram 2 miljonus eiro.
Visas projektu idejas janvāra beigās tiks iesniegtas ministrijā pārskatīšanai, kas tās virzīs skatīšanai Koordinācijas padomē. Tālāk tās virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā, kas arī noteiks paredzētā ERAF finansējuma apjomu un sasniedzamos rādītājus. Tikai pēc tam pašvaldību aicinās iesniegt projekta iesniegumu. Dz.Adlers paredz, ka līdz tam daudzas detaļas vēl var mainīties. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Cerība mirst pēdējā 2

    Cerība mirst pēdējā

    Sabiedrībā plašāka diskusija par retajām slimībām izvērsās pirms pāris gadiem, kad pēc palīdzības sauca Zane, kurai tika diagnosticēta pulmonālā...

  • Rallijsprints “Alūksne” finišējis, uz starta - “Sarma”

    Rallijsprints “Alūksne” finišējis, uz starta - “Sarma”

    Alūksnes rallijsprinta sacensībās “Rally Alūksne 2016” pagākušajās brīvdienās uzvaras laurus plūca piecpadsmit gadus vecais somu sportists Kalle...

  • Basketbolisti izspēlē pirmo apli

    Pagājušās nedēļas nogalē “BJSS Alūksne” aizvadīja spēli izbraukumā ar komandu “Dārznieks/Cēsu sporta skola” un zaudēja ar rezultātu 72:58 (19:7,...

  • Barikāžu laika atmiņu ugunskurs 2

    Barikāžu laika atmiņu ugunskurs

    Janvārī aprit 25.gadskārta kopš 1991.gada barikādēm Rīgā – nevardarbīgo Latvijas iedzīvotāju pretošanās kustību. Starp barikāžu dalībnieku tūkstošiem...

  • Būs vairāki Igaunijas mākslinieku koncerti

    Būs vairāki Igaunijas mākslinieku koncerti

    Svētdien Alūksnes Kultūras centrā skanēs jaunā un talantīgā igauņu pianista Johana Randveres solokoncerts, kas būs viens no četriem augsta līmeņa...

  • Alūksnieši piedalās mācībās

    No 8. līdz 10.janvārim Burtnieku novada Multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centrā norisinājās jauniešu apmācības “ES pa VIDu ZEMEI”. Tajā...

  • Jaunais gads

    Astoto dienu dzīvojam jaunajā gadā. Kāds to noteikti sācis ar jaunu apņemšanos būt labākam vai mainīties, apgūt ko jaunu, izdarīt kaut ko sen...

  • Ar velosipēdu vairs nedrīkst braukt pa ietvi

    Ir stājušies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi ar mērķi uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes...

  • Zvaigznes dienā

    Ar katru bērniņu, kurš ienāk pasaulē, dzimst jauna zvaigzne gaismas planētā.Tā vada jauno dzīvību no zilā tālumaun vienmēr atrodas tā tuvumā:kā...