Kamēr vari, tikmēr dari

Jaunannieti Metu Vāveri sastopam viņas mājas pagalmā “Krastmalas”. Tāpat ir nosaukta arī zemnieku saimniecība. Meta smej, ka esot sīkzemniece, jo kūtī ir tikai divas govis. Abas esot slaucamas.

Jaunannieti Metu Vāveri sastopam viņas mājas pagalmā "Krastmalas". Tāpat ir nosaukta arī zemnieku saimniecība.
Meta smej, ka esot sīkzemniece, jo kūtī ir tikai divas govis. Abas esot slaucamas. Ir divi teliņi un gadu veca tele, kuru likvidēšot. Esot arī pāris sivēnmātes, no tām iegūstot divus trīs metienus gadā. Meta Vāvere pēc profesijas ir zootehniķe. Īstie spēka gadi pavadīti kolhozā "Pededze".
"Sāku strādāt ar 1959.gadu. Sākumā "Ievednē", 1961.gadā šī saimniecība apvienojās ar kolhozu "Pededze". Šī ir mana vienīgā darbavieta, kurā nostrādāju līdz pat privatizācijas sākumam 1993.gadā. Pēc diviem gadiem aizgāju pensijā. Tad jau bija sava saimniecība, reģistrēta uz vīra vārda. Bijām iecerējuši audzēt jaunlopus. Privatizējām vienu no bijušajām kolhoza fermām - "Zirnīšus", taču pēc diviem gadiem labā iecere pagaisa. Nevarējām pārdot gaļu," stāsta M.Vāvere.
Tagad viņas "Zirnīšos" saimniekojot kaimiņiene Ieva Maliņa. Viņa audzējot cūkas, trušus un putnus. M.Vāvere skaidro, ka kaimiņiene fermā saimniekojot kā īrniece pēc brīva līguma.
"Krastmalu" zemnieku saimniecībā kādreiz bijušas četras govis, jo vairāk šajās standarttipa kūtīs nevarot turēt. Saimnieki secinājuši, ka nav vērts pūlēties - izdevumi krietni pārsnieguši ieņēmumus. Taču laukos bez lopiem arī gluži nevarot, tāpēc izlēmuši saglabāt līdzšinējo govju skaitu. Piena pietiekot, pārdodot "Valmieras pienam", izbarojot teļiem, dzerot paši un vēl kaimiņiem iznākot.
Sarunu pārtrauc ņiprs "taksītis". Suņapuika Neris pieprasa savu daļu saimnieces mīlestības. Šis suns esot mājas draugs, bet parasti ar tiem viņai īpaši neveicoties, iepriekšējais mājas sargs saslimis ar suņu mēri.
Pie mājas saulē atkusušais tīrums liecina, ka zeme rudenī kārtīgi apstrādāta. Sākam runāt par pavasara darbiem.
"Maza jau tā platība sanāk. Mēs te dzīvojam kā pilsētnieki. Siltumnīcas ražas pietiek pašu vajadzībām. Tīrumā 0,8 hektāros stādām kartupeļus un saknes, lai tiek pašiem un lopiņiem. Pagājušajā gadā atjaunojām ganības. Šogad šis darbs atkrīt. Lielākā problēma ir zemes sagatavošana pavasara sējai. Agrāk pašiem bija tehnika, bet tagad vairs nav. Vajadzēja pārdot, jo rezerves daļas ir dārgas, tāpat degviela. Arī vīram nav tik laba veselība, lai uzņemtos remontdarbus. Tagad gan šo problēmu veiksmīgi risina mūsu bijušais agronoms, nu jau zemnieks - Viktors Avots. Viņam vajadzīga tehnika. Tad jau galā tiekam. Kopumā ņemot, sezona prasa daudz pūļu. Ziemā - tad var atpūsties," stāsta zemniece.
Vīram mantojumā esot 25,9 hektāri zemes. Aramzeme - tikai 5,8 hektāri. Pārējo aizņem krūmi un meži. Diemžēl zeme ir tālu no mājām.
Meta priecājas, ka pirms pāris gadiem no vietējiem izdevies iemainīt labas šķirnes kartupeļus, kuri ražīgi un labi uzglabājas prāvajā pagrabā. Saimniece stāsta, ka lielākā daļa malkas nākamajai ziemai jau sagatavota un sakrauta šķūnī. Vēl pirms lielajiem darbiem esot jāsakopj pagalms, jāpārskata govju aploki.
Kā bijušajai lopkopības speciālistei viņai visvairāk sāpot nebūtībā aizgājušās fermas. Taču Meta priecājas, ka bijušie lopkopības speciālisti atgriezušies savā nozarē un tādu, kuriem ar lopkopību gribas nodarboties, rodas arvien vairāk.
"Mūsu pusē zemnieki darbojas. Vienīgā nelaime, ka finansējuma maz. Mēs jau tāpat mīnusos turamies. Kad pieliekam klāt pensijas, tad jau galus kaut kā kopā savelkam. Manā skatījumā - ja mājās ir kāds pensionārs, tad vēl ir labi. Taču, ja ģimenē ir bezdarbnieki vai kāds no viņiem strādā un vēl jāskolo bērni, tad ir grūta iztikšana. Ļoti ceru, ka kaut kas mainīsies un lopkopībai būs nākotne.
Tagad visi cer uz Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem, tikai mūsu iespējas ir tik mazas, ka nespējam dot līdzfinansējumu. Ļoti patiktu, ja valsts par katru govi piešķirtu finansējumu. Tāpat par katru zemes hektāru, apstrādātu vai neapstrādātu, maksātu vairāk nekā līdz šim. Tad mums, zemniekiem, tiktu kaut kas," spriež M.Vāvere.
Tomēr viņa, kā pati saka, esot optimiste. "Kamēr vari, tikmēr dari! Pēc tāda principa es dzīvoju. Ticu, ka nākamajā pavasarī būsim daudz priecīgāki," atvadoties saka "Krastmalu" mājas saimniece.

Citu datumu laikraksti

  • Sāpes nespēj izdzēst sievietes dzīvotspēju

    Zeltiņu pagastā ne katrs zina stāstīt, kur sastapt Noru Arāju. Toties Ombas dzīvesvietu parādīs pat bērni.Zeltiņu pagastā ne katrs zina stāstīt, kur...

  • Deputāti paziņo par ienākumiem

    Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Grūbe ienākumu deklarācijā Valsts ieņēmumam dienestam norādījis, ka pērn domē nopelnījis algu...

  • Veic darījumus ar nekustamiem īpašumiem

    Alūksnē nesen sācis darbu SIA “Vidzemes īpašumi” birojs, kas veiks darījumus ar nekustamiem īpašumiem, sniegs juridiskus pakalpojumus un finanšu...

  • Pagasta tautas namam ir jauna vadītāja

    No aprīļa Ilzenes tautas namam ir jauna vadītāja - ilzeniete Linda Vērse. Viņa ir arī līnijdeju pasniedzēja.No aprīļa Ilzenes tautas namam ir jauna...

  • Apzinās piesārņotas vietas mežos

    Tradicionālajās Meža dienās šogad īpaša uzmanība veltīta mežu atjaunošanai un jaunaudžu kopšanai.Tradicionālajās Meža dienās šogad īpaša uzmanība...

  • Organizē profilaktisko reidu

    Alūksnes policija 7.aprīlī profilaktiskajā reidā pārbaudīja 30 automašīnas, informē Alūksnes kārtības policijas priekšnieks Zigurds...