Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kāpēc esam greizsirdīgi

Greizsirdību nekāda ziņā nevar uzskatīt par normālu emociju, kura saistīta ar mīlestību. Greizsirdība ir saistīta ar mazvērtības kompleksu, nepārliecinātību par sevi, trauksmi, bezpalīdzības sajūtu, neuzticību cilvēkiem vispār un partnerim ģimenē.

Greizsirdību nekāda ziņā nevar uzskatīt par normālu emociju, kura saistīta ar mīlestību. Greizsirdība ir saistīta ar mazvērtības kompleksu, nepārliecinātību par sevi, trauksmi, bezpalīdzības sajūtu, neuzticību cilvēkiem vispār un partnerim ģimenē.
Valda mīts, ka laulātajiem ir jābūt mazliet greizsirdīgiem. Tie ir diezgan plaši izplatīti maldi. Greizsirdība pastāv starp cilvēkiem, kuri dzīvo atkarībā. Tas nozīmē, ka viņu iekšējais emocionālais stāvoklis ir atkarīgs no otra cilvēka uzvedības, emocijām, manierēm un cita. Ja cilvēks ir emocionāli attīstīts un psiholoģiski neatkarīgs, greizsirdība neveidosies.
Saistība ar atkarību
Ja kāds uzskata, ka nevar bez otra dzīvot, tas liecina, ka šis indivīds mīlestības sajūtas aizvieto ar attiecību atkarību.
Filozofiski cilvēks vienmēr ir viens – vientulībā piedzimst, vientulībā dzīvo un vientulībā nomirst.
Iemīlēšanās periodā, kad jūtas ir sakāpinātas, normāla parādība ir saplūšana uz kādu laiku. Šī romantiskā fāze turpinās apmēram trīs gadus. Pēc tam veidojas stabila vienotība, abi partneri dzīvo zem viena jumta, taču "iet" viens otram paralēli, skatoties vienā virzienā. Un atskaites punkts katram indivīdam ir vienīgi viņš pats, nevis otrs cilvēks.
Ja saplūšana turpinās (ja partneris nevar iedomāties, kā dzīvot bez otra), tās ir neirotiska rakstura problēmas. Tādam cilvēkam vienmēr ir trauksmes, baiļu sajūta ("Kas es esmu bez viņas (viņa)?", "Ko es iesākšu, ja viņa (viņš) aizies?"), un veidojas greizsirdība.
Greizsirdībai mēdz būt akūta un hroniska forma. Visizteiktāk greizsirdība veidojas ģimenē, kurā ir primāra neuzticība partnerim. Tad cilvēki vienatnē mēdz veidot halucinācijas: "Kur mana sieva (vīrs) atrodas?..."
Cilvēka domāšanai ir trīs veidi – domāšana ar vīzijām (iztēlojas ainu, kurā sieva vai vīrs nodarbojas ar kādu citu), domāšana, runājot ar sevi, un domāšana caur ķermeņa iekšējām izjūtām (piemēram, spiediena sajūta pakrūtē). Šīs halucinācijas rada greizsirdību, kuras pamatā ir smaga, dziļa baiļu sajūta, ka mani var pamest, un satraukums – kā es dzīvošu tālāk.
Cēlonis – bērnībā
Greizsirdību izraisa negatīvās emocijas, kas saistītas ar mūsu personības izkropļojumiem bērnībā. Šādi cilvēki bērnībā ir bijuši atkarīgi no vecāku novērtējuma – tu esi labi vai slikti izdarījis. Pastiprināti vērtētām meitenēm un zēniem veidojas perfekcionisms, tas ir, uztvere, ka viss jādara perfekti (ja mācos skolā, tad man jābūt pirmajam un tamlīdzīgi). Šāds bērns nav pārliecināts par sevi, viņa vērtība ir atkarīga no cita cilvēka novērtējuma ("Tu esi labs, jo šodien esi izmācījies" vai pretēji "Tu esi stulbs, jo dabūji trijnieku.").
Indivīdi, kuriem bērnībā ir bijusi attiecību atkarība no vecākiem, parasti ir greizsirdīgi, jo viņiem nav iekšējās "serdes". Šādus cilvēkus parasti pavada bailes, viņiem pietrūkst iekšējā spēka un veidojas hroniska trauksmes sajūta. Viņi orientējas uz to, ko saka citi.
"Ragi"
Ir svarīgi, kur cilvēkam atrodas pārliecības akcents – sevī vai tas rodas no citu novērtējuma. Ja kāds sabiedrībā teiks: "Tu staigā ar ragiem!", šādam vīrietim uzreiz veidosies smaga pazemojuma sajūta, kura neizzudīs.
Neapšaubāmi, "ragi" partnerim nodara sāpes, taču runa ir par to, vai viņš jutīsies kā dzīves strupceļā vai spēs sāpes pārvarēt un izveidot savu dzīvi.
Ja cilvēkam ir iekšēja pārliecība, ka viņš ir vērtīgs, par sevi drošs, spēj dzīvi veidot neatkarīgi no citiem, viņam greizsirdība neveidosies.
Kļūdas
Cilvēki bieži domā, ka jūtu attīstīšana beidzas ar zīmogu pasē. Pēc tam vairs nekas nav jādara. Taču – par attiecību attīstību ir jādomā katru dienu. Pārsvarā sievietēm mērķis ir apprecēties, bet ģimenes kopīgais mērķis paliek neizveidots, un ģimenē rodas attiecību problēmas, tai skaitā mīlestības "trijstūri". Sievietēm bieži mērķis ir apprecēties, lai dzemdētu bērnus. Kad bērns piedzimis, viņai ģimene vairs nav vajadzīga. Tā ir aplama mērķa izpratne. Mērķim jābūt sevi attīstīt kā cilvēkam un ļaut attīstīties otram un ģimenei. Kopdzīve jāuztver kā savas attīstības dažādi posmi.
Otra raksturīgākā kļūda - cilvēki bieži domā, ka ar materiālo labklājību var nodrošināt stabilas attiecības. Materiālā dzīve ar emocijām nav saistīta. Biznesmeņi domā, ka ar naudu var iekarot sievu. Tādā veidā var iekarot mīļāko, bet sievu nē. Biznesmenis nostrādā 12 stundas, pārnāk mājās, iedod sievai tūkstoti latu un saka: "Lūdzu, aizej uz veikalu, nopērc, kas tev nepieciešams." Viņš domā, ka tādējādi ir nodrošinājis sievas uzticību, ka tagad viņa ar dzīvi būs apmierināta. Taču sieva ir izsalkusi pēc emocionālām attiecībām, viņai ir nepieciešama uzmanība. Vīrs uzskata, ka sievas uzticību jau ir nopelnījis, bet patiesībā emocionālās attiecības ir atstājis novārtā. Nodrošināt ģimeni nenozīmē attīstīt attiecības.
Greizsirdība uz darbu
Greizsirdība uz partnera darbu vai vaļasprieku maz atšķiras no greizsirdības, kuras pamatā ir trešā persona. Pēdējā gadījumā "nāk klāt" pazemojums.
Jebkurā gadījumā greizsirdīgajam cilvēkam ir mazvērtības komplekss (es esmu slikts, nevērtīgs, vientuļš, nevienam neesmu vajadzīgs). Tāds cilvēks pats sevi neattīsta, turklāt uzskata, ka visa dzīve abiem partneriem ir jāpavada ģimenē. Tas neatbilst patiesībai, jo katram cilvēkam ir nepieciešama individuālā dzīve. Šāds cilvēks ir egoists, grib, lai otrs viņam nepārtraukti pievērš uzmanību.
"Apburtais loks"
Greizsirži bieži prasa otram partnerim atskaitīties, kur pavadījis laiku. Tā ir partnera pazemošana, kas rada paradoksālu rezultātu – jo vairāk sieva prasīs atskaitīties, jo vēlāk vīrs nāks mājās. Veidosies negatīvais reflekss. Viņš daudz ko ir paveicis, pārnāk mājās noguris, bet sieva pārmetoši prasa: "Kur tu biji?" Vīram rodas frustrācija (griba un vienlaikus nespēja realizēt vēlmes) un vilšanās sajūta (viņš daudz ko izdarījis ģimenes labā, bet sieva pārmet). Un nākamajā vakarā viņš atnāks vēl vēlāk. Viņš domās par māju, un refleksa dēļ viņam raisīsies riebuma sajūta, līdz ar to viņš kavēsies nākt mājās. Tas pastiprinās sievas greizsirdību, viņa taisīs vēl lielāku skandālu, un rezultātā šis uzvedības modelis arvien vairāk nostiprināsies.
Ģimenes psihoterapeiti ieteic laulātajiem realizēt biheiviorālo uzvedības modeli. Tas ir, nostiprināt pozitīvo uzvedību un dzēst vai mazināt otra negatīvās emocijas ar savu uzvedību.
Ir jāpatur prātā, ka nav svarīgi noskaidrot taisnību, bet uzlabot attiecības.
Mīlestības trijstūris
Partnera sānsoļi ir signāls, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā. Šādās situācijās ir jādomā nevis, kā rīkoties, bet par savu pašsajūtu. Vajadzētu pārvarēt vainas un trauksmes sajūtu. Sievas bieži domā: "Es esmu vainīga, ka neesmu domājusi par emocionālo dzīvi..." vai arī pretēji: "Es esmu tik laba, bet viņš, nelietis, dara man pāri..." Patiesībā vainīgs īsti nav neviens, un tajā pašā laikā - abi ir vainīgi. Jebkura destruktīva uzvedība – skandāls, uzbrukums (arī verbāls (mutisks)), sekošana, piezīmju grāmatiņas pārbaudīšana, somas pārmeklēšana - ir pazemojoša. Partnerim vajadzētu sākt katram ar sevi – saprast savus trūkumus.
Ja gadījies kreisais solis, nekāda ziņā sievai (vīram) nevajag atzīties. Sevišķi smagi "ragus" pārdzīvo vīrieši – viņiem veidojas mazvērtības komplekss, un viņi sievām parasti nepiedod.
Ja sānsoli nav iespējams noslēpt (redzējuši kaimiņi, vīrs smaržo pēc franču smaržām), vienalga, vajag atstāt partnerim cerību, ka "nekas" nav bijis.
Ja abi partneri ir gatavi dialogam, tad, protams, vislabāk ir atklāti izrunāties. Taču – nelieciet vainu uz neuzticīgo partneri, bet atzīstieties it kā savā vainā. Pretējā gadījumā sekos partnera aizsardzība, kas izpaudīsies pretuzbrukumā. Otra vainošana ir attaisnojums tam, lai neko nemainītu sevī.
Greizsirdība izraisa ģimenes krīzi un katrā ziņā partnerus atsvešina. Ģimenes dzīvi var uzskatīt par jūtu attīstības procesu, ja tajā radīsies kropļojums, kurš netiks novērsts, attiecības lēnām sabruks.

Citu datumu laikraksti

  • Kokteiļi bērniem, sievietēm un vīriešiem

    Svētku reizēs vienmēr paceļam glāzi, lai uzsauktu tostu par mīlestību, saticību, veselību, mieru un draudzību.Svētku reizēs vienmēr paceļam glāzi,...

  • Aicina pieteikties jaunos rakstniekus

    Latvijas Rakstnieku savienība un Rīgas Jauno literātu apvienība no 14. līdz 18. aprīlim rīko Jauno autoru semināru. Tajā aicināti piedalīties...

  • Aicinājums

    Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju dome lūdz ziedot materiālus Cesvaines pils bojāto konstruktīvo elementu (pārsegumu, sienu, akmens mūra detaļu,...