Kāpēc sabiedrībā valda agresija?

Jūlija Hatilova no Alūksnes: Es nezinu. Varbūt tāpēc, ka cilvēki ir tik dažādi. Ja runā par agresiju skolās, tad tur liela nozīme ir tam, no kurienes tu nāc un kas esi.

Jūlija Hatilova no Alūksnes:
Es nezinu. Varbūt tāpēc, ka cilvēki ir tik dažādi. Ja runā par agresiju skolās, tad tur liela nozīme ir tam, no kurienes tu nāc un kas esi. Ja, piemēram, nāc no nelabvēlīgas ģimenes un neesi varbūt tik bagāts kā pārējie, tad tevi apsaukā un pazemo, jo tu tādā veidā atšķiries no pārējiem. Domāju, ka līdzīgi tas notiek arī citos gadījumos, kad atšķirīgais kļūst par agresijas iemeslu.
Elīna Cīrule no Alūksnes:
Cilvēki nekļūst agresīvi bez iemesla. Vairumā gadījumu tie ir cilvēki, kas spēj dusmoties par vismazāko sīkumu un cenšas radušos agresiju izgāzt uzreiz uz āru. Ir arī tādi, kas mēģina savaldīties, tomēr, ja tas notiek pastāvīgi, arī šajos gadījumos pienāk reiz brīdis, kad nevar vairs izturēt un pacietības kauss ir pilns. Manuprāt, vēlme atbrīvoties no negatīvajām emocijām visos gadījumos kļūst par galveno iemeslu, kāpēc kaut kas tāds vispār notiek.
Jānis Vanags no Zeltiņiem:
Es domāju, ka agresija veidojas no ikdienas problēmām – jo vairāk problēmu, jo spēcīgākas dusmas un lielāka nepieciešamība tās izgāzt uz āru. Tas arī varētu būt kritērijs. Ja ģimenē aug bērni, tad gadījumi, kad vecāki savas dusmas nepamatoti izliek uz āru, viņiem var kļūt par tādu negatīvu piemēru, ko vēlāk izmantot kā taktiku konfliktos ar saviem vienaudžiem. Protams, nevar nepieminēt internetu, kurā cilvēki ļaujas savām negācijām. Beigās tā negatīvisma ir tik daudz, ka cilvēks vairs nespēj tam pretoties un cenšas ar to tikt galā, izgāžot savas dusmas pār citiem.
Gatis Pētersons no Alūksnes:
Manuprāt, agresija vairāk radusies tieši televīzijas un interneta iespaidā. Tiek rādīts ļoti daudz filmu un raidījumu, kuros var redzēt vardarbības ainas, arī internetā ir pieejamas dažādas datorspēles ar vardarbīgiem sižetiem. Pamazām tas viss jau ir izgājis ārpus pieļaujamajām robežām, tāpēc domāju, ka ar steigu kaut kas ir jāmēģina darīt lietas labā. Es pat zinu konkrētus piemērus, kad kaut ko līdzīgu internetā redzētajam ir mēģināts atkārtot reālajā dzīvē. It kā jau valsts līmenī par to tiek domāts, taču man nešķiet, ka ar to vispār ir iespējams tikt galā.

Citu datumu laikraksti

  • Stipendiju konkurss vidusskolēniem

    Latvija. „Latvijas Krājbanka” organizē stipendiju konkursu „Aeroplāns” vidusskolu 11. un 12.klašu audzēkņiem. Lai piedalītos konkursā, jauniešiem...

  • Inspekcija rīko vairākus konkursus

    Latvija. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija izsludinājusi vairākus konkursus dažādu skolu skolēniem.Latvija. Valsts bērnu tiesību...

  • Būs pasākumi sociālā riska jauniešiem

    Alūksne. Pilsētas dome pieteikusi dalību Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izsludinātajā projektu konkursā „Atbalsts pašvaldību pasākumiem darbam ar...

  • Olimpiskās lāpas stafete sākusies

    Vai miljarda mēlē runājošā Ķīna piedzīvos olimpisko startu, garantēt nevar neviens. Taču simboliskā uguns ir iedegta.Vai miljarda mēlē runājošā Ķīna...

  • Simtnieka zīmē

    Tuvojoties sulu mēnesim, aiz loga vērojamie laika apstākļi gan it kā spītīgi aicināja nevis urbt bērzā, bet vēlreiz tvert pēc slēpēm un likt galvā...

  • Aizliedz lasīt grāmatas

    Lielbritānija. Kāda cietuma vadība nolēmusi aizliegt ieslodzījuma vietā ienest grāmatas par burvju trikiem.Lielbritānija. Kāda cietuma vadība...

  • Zem teātra jumta

    Režisore Māra Svārupe katram gribas kāpt uz skatuves un parādīt sevi.Režisore Māra Svārupe katram gribas kāpt uz skatuves un parādīt sevi Mūsdienās...

  • Piedzimt un aiziet

    Nāves klātbūtne liek apzināties, ka cilvēks pats ir savas dzīves autors,tā pastiprina atbildības izjūtu.Nāves klātbūtne liek apzināties, ka cilvēks...

  • Viesos pie partneriem Grieķijā

    Grupa Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas skolēnu un skolotāju no 5. līdz 11. martam viesojās pie projekta „Dzīve Eiropā” sadarbības partneriem...