Kartupeļu audzētājiem bija grūts gads

Vidzemes zonas zemnieki aizvadījuši 2004.gadu jau kā pilntiesīgi ES dalībnieki, ir saskārušies ar ES prasībām un solītajiem labumiem.

Vidzemes zonas zemnieki aizvadījuši 2004.gadu jau kā pilntiesīgi ES dalībnieki, ir saskārušies ar ES prasībām un solītajiem labumiem. Domāju, ka pagājušais gads lauksaimniekiem visumā bija labs. Laika apstākļi galveno lauksaimniecības kultūraugu audzēšanai arī bija diezgan labvēlīgi, lai gan bija arī periodi, kas kavēja augu attīstību.
Zemās gaisa temperatūras dēļ maija otrajā pusē stipri cieta augļu dārzi. Iegūtā raža bija ievērojami mazāka vai vispār netika iegūta.
Pagājušajā (2003./2004.gada) ziema raksturojās ar krasi mainīgām gaisa temperatūrām: no +10 līdz -20 grādiem, arī sniega segas biezums bija stipri mainīgs. Šādās ziemās kaitēkļiem ziemošanas apstākļi ir diezgan slikti. Zemā gaisa temperatūra maijā nelabvēlīgi ietekmēja kaitēkļu attīstību. Vidzemes zonā veiktā uzskaite parādīja, ka nozīmīgāko lauksaimniecības kultūraugu kaitēkļu skaits bija visumā līdzīgs ilggadējiem vidējiem rādītājiem. Slimību izplatību laika apstākļi ziemā būtiski neietekmēja. Noteicošais bija mitruma daudzums vasarā un tā, kā zināms, netrūka. Slimību attīstībai vasarā veidojās labvēlīgi apstākļi.
Ziemāji 2004.gada pavasarī veģetāciju uzsāka daudz labāk, nekā gadu iepriekš. Samērā neliels bija iznīkušo un slimību bojāto augu skaits. Ziemas kviešu sējumos nozīmīgākās slimības - miltrasa un dzeltenplankumainība. Pietiekamā mitruma daudzuma dēļ šīs slimības attīstījās strauji. Sējumos, kur netika pielietoti fungicīdi, vaska gatavības sākumā lapas bija pilnīgi sakaltušas. Turpretī laukos, kur pielietoti pietiekami efektīgi fungicīdi, tās bija zaļas, arī iegūtā raža lielāka.
Tritikāles laukos nozīmīgākā slimība bija lapu plankumainība un atsevišķos laukos melnie graudi. Vienā laukā vidēji uz 2 m2 - 1 melnais grauds, vietām laukā pat 5 melnie graudi uz 1m2. Ziemas rudzu sējumos būtisku problēmu nebija. No slimību viedokļa ir situācija līdzīga iepriekšējo gadu līmenim. Nedaudz lielāks kā iepriekšējā gadā bija rudzu tripšu bojāto vārpu skaits. Daļēji to varētu izskaidrot ar samērā zemo temperatūru vārpošanas laikā. Tripšiem bija iespēja ilgāku laiku baroties uz jaunajām vārpiņām. Vidzemes zonas miežu sējumos situācija līdzīga iepriekšējo gadu līmenim. No slimībām visplašāk izplatīta tīklplankumainība.
Jāatzīmē ļoti lielā atšķirība starp sējumiem, kur ievēro augu seku, un laukiem, kur miežus atkārtoti audzē jau trešo gadu pēc kārtas, tajos ievērojami palielinās sakņu puve un lapu plankumainība, iegūtā raža ir ievērojami mazāka. 2004.gadā miežu sējumos vairāk bija ievu - auzu laputu invadētu augu. Ražas zudumi - nebūtiski. Auzu sējumos izplatītākā slimība bija brūnplankumainība. Situācija līdzīga ilggadējo vidējo rādītāju līmenim. Tāpat kā miežu sējumos arī auzās bija lielāks ar ievu - auzu laputīm invadēto augu skaits.
Katru gadu palielinās ziemas un vasaras rapša sējumu platības, tikpat strauji palielinās arī ar slimībām inficēto augu skaits. Vidzemes zonas saimniecībās bija ziemas rapša lauki, kur gandrīz katrs otrais augs bija inficēts ar balto puvi. 2003.gadā tādu bija uz pusi mazāk. Domāju, ka turpmāk nopietni būs jālieto fungicīdi. Vasaras rapša sējumos pagaidām situācija ir ievērojami labāka. Zirņu sējumos arī pagājušajā gadā nopietns kaitēklis bija tumšais zirņu tinējs. Pārbaudītajos zirņu sējumos šis kaitēklis vidēji bija bojājis 34 procentus graudu. Tas ir augstākais rādītājs kopš 1978.gada.
Kartupeļu audzētājiem 2004.gads visumā bija grūts. Salīdzinoši zemā temperatūra maija 2. un 3. dekādē aizkavēja kartupeļu dīgšanu. Bagātīgie nokrišņi jūnija 2. un 3. dekādē bija ļoti labvēlīgi kartupeļu lakstu puves attīstībai. Kartupeļu audzētāji, kuri slimības ierobežošanai neizmantoja fungicīdus, zaudēja aptuveni pusi no iespējami iegūstamās ražas.
4 - 5 fungicīdu miglojumi nodrošināja, ka septembra sākumā kartupeļu stādījumos slimības izplatība bija niecīga. Bagātīgie nokrišņi augusta 2.dekādē veicināja bumbuļu inficēšanos ar lakstu puvi.
Apsekotajos āboliņa laukos nozīmīgākās slimības - āboliņa vēža - iznīcināto un bojāto augu skaits bija 10 procenti, tas ir nedaudz mazāk kā ilggadējie vidējie rādītāji. Āboliņa sēklu laukos āboliņa ziedu tumškāju smecernieka bojāto ziedgalviņu skaits -79 procenti - bija ievērojami lielāks par iepriekšējo gadu vidējiem rādītājiem.
Rudenī Vidzemes zonas saimniecībās veiktā ziemāju sējumu apsekošana liecināja, ka situācija ir sliktāka nekā pirms gada. Ziemāji tika iesēti vēlāk, to attīstība sasniegusi: rudziem 2 - 3 lapu stadiju, ziemas kviešiem 1 - 2 lapu vai dažviet tikai 1.lapas stadiju. 2003.gadā rudzi bija jau sacerojuši un ziemas kvieši ceroja. Lai šogad sasniegtu labu ziemāju ražu, būs nopietni jādomā par ziemāju mēslošanu pavasarī. Rudenī nesasalusī augsne un 2 reizes nokusušā sniega ūdeņi arī būs aiznesuši daļu no jau ne tā bagātā slāpekļa mēslojuma.
Ziemas rapša sējumi 2004. gada rudenī bija ļoti neizlīdzināti. Tīrumos vietas, kur augi sasnieguši ziemošanai optimālo lielumu, mijās ar vietām, kur augu attīstība ļoti traucēta. Arī slimību skarto augu skaits ir lielāks nekā pirms gada. Šajos sējumos mēslošana būtiski ietekmēs šāgada ražu. Mēslošana, cīņa ar nezālēm, fungicīdu un varbūt arī insekticīdu lietošana ievērojami ietekmēs ziemojošo kultūraugu ražu.

Citu datumu laikraksti