Kas aizstāvēs ārstu tiesības?

Gadījumi, kad pacienti nav apmierināti ar saņemtās veselības aprūpes kvalitāti, saskārušies ar pārkāpumiem ārstēšanā, vairs nav reta parādība.

Gadījumi, kad pacienti nav apmierināti ar saņemtās veselības aprūpes kvalitāti, saskārušies ar pārkāpumiem ārstēšanā, vairs nav reta parādība. Katrs šāds gadījums nav tipisks, bet individuāls, kuram rast objektīvu izvērtējumu, noteikt problēmas cēloņus un vaininieku nav viegli. Kam tad ir taisnība - pacientam vai mediķim, kas iesaistīti konfliktsituācijā?
Teorētiski katram ir savas tiesības - gan ārstam, gan pacientam. Tomēr praksē iznākums ir dažāds - vai nu ārsta vainu pierāda, vai arī pārmetumi viņam bijuši nepelnīti, bet sods ir jāsaņem tik un tā.
Viena no institūcijām, kas nodarbojas ar pacientu sūdzību un iesniegumu izskatīšanu un interešu aizstāvību, ir Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija (MADEKKI). 2003.gadā MADEKKI kopumā izskatījusi 486 iesniegumus (par 11 vairāk nekā 2002.gadā), no kuriem 17 gadījumos panākts mierizlīgums starp ārstu un pacientu.
Sūdzās arvien vairāk
Pāris sūdzībās pausta neapmierinātība ar Alūksnes rajona mediķu darbu, kurās par galvenajām problēmām minēta apgrūtināta traumatologa pieejamība ambulatoriskā posmā un dzemdību un ginekoloģijas speciālistu trūkums dzemdību palīdzības nodrošināšanai laukos. Inspekcijai rakstītās sūdzības kopumā lielākoties bijušas par primārās aprūpes un ģimenes ārstu darbu.
"Iesniegto pieteikumu un sūdzību skaits katru gadu palielinās. Pirms pieciem gadiem to skaits nebija lielāks par 200," laikrakstam atzīst MADEKKI vadītāja Rūta Bļodniece.
Pārsvarā ir pamatotas
Viņa norāda, ka iesniegumi mēdz būt dažādi - gan pamatoti, gan nepamatoti. Raksturīgi, ka ik gadu par pamatotiem inspekcija atzīst 70 procentus iesniegumu.
"Parasti mēs dodam attiecīgās ārstniecības iestādes vadītājam priekšlikumus, kā uzlabot situāciju," uzsver R.Bļodniece. Ārste - eksperte Silvija Kalēja skaidro, ka inspekcija mēneša laikā izvērtē katru iesniegumu.
"Pieprasām attiecīgām ārstniecības iestādēm dokumentāciju, sazināmies ar ārstiem un izvērtējam, cik lielā mērā pacienta slimība vai nāve atkarīga no paša slimnieka (ja viņš, piemēram, ir slims un vecs), vai arī bijuši trūkumi ārstnieciskajā aprūpē un tas ir sekmējis saslimstību. Nāves gadījumi parasti tik bieži nav saistīti ar ārsta kļūdām," skaidro S.Kalēja.
Stimulē labāk strādāt
Inspekcija par sūdzību gaitā konstatējamiem pārkāpumiem ārstiem var uzlikt līdz 100 latiem lielu naudas (tā nonāk valsts budžetā) sodu.
"Tas tiek darīts tādēļ, lai stimulētu ārstu labāk strādāt. Ņemam vērā arī vainu mīkstinošus apstākļus, to, vai ārsts nožēlo savu vainu un apņemas pacienta labā darīt ko labu, kāda ārstam ir alga un tamlīdzīgi," norāda R.Bļodniece. Naudas sods jāsamaksā desmit dienu laikā. Ja ārsts to nedara, tad šo summu viņam atvelk no algas. Ārstam, protams, ir tiesības sniegt prasību tiesā, ja viņš uzskata, ka naudas sods uzlikts nepamatoti. Paliek muļķa lomā
"Latvijā pacientiem ir iespēja sūdzēties vairākās institūcijās, taču ārstam gadījumos, ja pacients rupji uzvedas un aizskar ārsta pašcieņu, nav kur meklēt palīdzību. Iznāk, ka ārsts it kā paliek muļķa lomā. Ārsti diemžēl vēl nespēj sevi apdrošināt, tāpēc viņiem pašiem jācīnās, lai sevi aizstāvētu," uzskata Alūksnes slimnīcas uzņemšanas nodaļas vadītājs Ainārs Junkurs. Arī viņš savā praksē ir saskāries ar pacientu rakstītām sūdzībām.
"Ārstam jāatzīst sava vaina, ja viņš ir kļūdījies vai izdarījis paviršību, bet, ja tā nav un viņu nepatiesi apvaino, tā ir netaisnība. Kāpēc viņam būtu jānožēlo, ja viņš nav vainīgs? Nav māksla nosodīt. Jāprot profesionāli un koleģiāli izvērtēt, vai ārsts ir izdarījis pārkāpumu vai nav, un viņam paskaidrot, kāda bijusi kļūda," ir pārliecināts A.Junkurs.
Ārsts apzinās, ka pacienta tuviniekiem vai radiniekiem ir sāpīgi, ja tuvajam cilvēkam vairs nevar palīdzēt. "Viņiem tomēr vajadzētu izvērtēt, kāpēc iznākums ir bēdīgs, vai vienmēr vainojams ir tikai ārsts. Vai dažkārt virsroku neņem emocijas, ja tuvs cilvēks nomirst? Jāizvērtē arī, vai pacienti savas vainas dēļ nereti novēloti nedodas pie ārsta un apzināti kaitē savai veselībai?" jautā A.Junkurs.

Citu datumu laikraksti

  • Rīko Cepuru balli

    Veclaicenes pamatskolas skolēni un skolotāji šonedēļ rīkoja Cepuru balli “Kā tik visa tai cepurē nav”.Veclaicenes pamatskolas skolēni un skolotāji...

  • Noslēdzies rajona padomes rīkotais konkurss

    Ir apstiprināti Alūksnes rajona padomes pašvaldību kultūras projektu konkursa rezultāti, sadalot rajona padomes līdzfinansējumu 2000 latu apmērā.Ir...

  • Atzīmē desmit gadu jubileju

    Šodien Kolberģa tautas namā notiks vidējās paaudzes deju kopas “Kolberģis” desmit gadu jubilejas koncerts.Šodien Kolberģa tautas namā notiks vidējās...

  • Runās par veselību

    Alūksnes pilsētas pensionāru padomes sēde notiks 2.martā pulksten 11.00 Alūksnes Sociālās palīdzības centrā.Alūksnes pilsētas pensionāru padomes sēde...

  • Vieglatlēti kopvērtējumā izcīna 3.vietu

    Latvijas jaunieši, starp kuriem bija arī Alūksnes vieglatlēti, Baltijas valstu komandu sacensībās vieglatlētikā jauniešiem un pieaugušajiem...

  • Interese par Eiropas Savienību palielinās

    Eiropas Savienības informācijas centra darbinieks Rinalds Konovaļenko otrdien apmeklēja Alūksnes pilsētas bibliotēku, kur atrodas ES informācijas...

  • Premjera kandidāts ir, bet kārtības nav

    Pateicoties mūsu prezidentei Vairai Vīķei - Freibergai, šobrīd ir zināms potenciālā premjera Induļa Emša vārds. Jāpateicas Satversmei, kas prezidenta...

  • Iepazīsti Alūksnes rajonu!

    Šodien publicējam konkursa “Iepazīsti Alūksnes rajonu!” 6.kārtas jautājumus, ko sagatavojis Jaunannas pagasta tūrisma informācijas punkts. “Konkursa...

  • Biatlona distancē uzvar alūksnietis

    Divas dienas Alūksnē “Mežinieku” sporta bāzē meža darbinieki sacentās meža biatlonā. No 86 dalībniekiem distanci pabeidza 81.Divas dienas Alūksnē...