Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kas gan ir vētra ūdensglāzē?

Andris Tiļļa grāmatā "Krustot šķēpus" apkopojis interesantus faktus un versijas par zīmīgiem teicieniem.

Andris Tiļļa grāmatā "Krustot šķēpus" apkopojis interesantus faktus un versijas par zīmīgiem teicieniem. Par teicieniem plašākā nozīmē ir uzskatīti gan Homēra ieviestie "spārnotie vārdi", gan frazeoloģismi, gan parunas un sakāmvārdi.
Ne tikai senatnē, bet arī mūsdienās cilvēki "cīnās ar vējdzirnavām", "negrib dancot pēc citu stabules", "kaisa sev pelnus uz galvas". Reizēm pat ne citās zemēs, bet tepat blakus kāds pīpē "miera pīpi", cieš "Tantala mokas", "pāriet Rubikonu".
Daudziem ir gadījusies "cūkas laime" vai "vētra ūdensglāzē". Dažam netrūkst pat "putna piena", bet citam līdz "apsolītajai zemei" tāls ceļš ejams. Kādus tik teicienus savstarpējā saskarsmē ikdienā neesam lietojuši!
Bieži vien attopamies, ka ne visu teicienu un vārdkopu nozīme ir skaidra. Varbūt kādreiz rodas arī doma - nez, kā tas ir cēlies? Kurš gan to tik trāpīgi izdomājis?
Šī grāmata ļauj pārliecināties, ka arī latviešu valoda ir noslēpumu pilna, un piedāvā daudz aizraujošu faktu par šo teicienu izcelsmi.
Daži interesanti piemēri
Cilvēks nav vientuļa sala - šo sentenci esam guvuši no angļu renesanses laika dzejnieka Džona Donna. "Cilvēks ir radīts sabiedrībai"- atgādina vācu filozofs Herders.
Sestais prāts - to bieži sakām runājot par intuīciju, nojautu. Skaitlis 6 numeroloģijā tiek saistīts ar kosmiskajām enerģijām, tādējādi šis teiciens uzsver prāta kvalitāti. Skaitlis 6 simbolizē līdzsvaru, harmoniju, mīlestību (kristietībā) un pilnību.
Zelta vidusceļš - dzīvē ievērot zelta vidusceļu mudināja slavenais romiešu dzejnieks Horācijs savās "Odās". Antīkajā pasaulē daudzi meklēja zelta vidusceļu ētikā, estētikā, mākslā un citur. Zelta vidusceļa jēdziens aicina ieturēt līdzsvaru starp personisko un sabiedrisko, starp utilitārām un garīgām prasībām.
Labāk vēlu nekā nekad - šis teiciens radies jau Senajā Romā, kuras vēsturei Tits Līvijs veltījis monumentālu darbu "No pilsētas dibināšanas" 142 grāmatās. Ceturtajā grāmatā rakstīts: "Potius sero quam nunquam".
Devītais vilnis - kā apgalvo vairāku tautu jūrnieki, tieši katrs devītais vilnis ir visaugstākais, spēcīgākais un līdz ar to visbīstamākais kuģotājiem. (Senie grieķi par vislielāko uzskatīja katru trešo, romieši - desmito, amerikāņi - septīto vilni).
Bērt pērles cūkām - šā teiciena izcelsme meklējama Bībelē Mateja evaņģēlijā (7, 6): "Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā, ka tās ar savām kājām viņas nesamin un atgriežoties jūs nesaplosa".
Satiek kā suns ar kaķi - zinātniski pierādīts, ka starp šiem dzīvniekiem nepastāv nekāds ģenētisks vai bioloģisks naids, vienīgi katrs aizsargā sevi un savu teritoriju. Ko gan lai dara, ja suns paceļ priekšķepu un liek saprast: "Es gribu ar tevi spēlēties!", bet kaķim tas nozīmē ko citu: "Vācies prom!"
Meklējiet sievieti! - jau senās Romas dzejnieks Juvenāls savos darbos "meklējis sievieti". Vēlāk sieviešu psiholoģiju centies izprast Aleksandrs Dimā, kas 1864.gadā šo teicienu iemūžinājis drāmā "Parīzes mohikāņi".
Meklēju cilvēku - "Hominem quaero"- šis teiciens iemūžināts romiešu fabulu rakstnieka Fēdra "Ēzopa fabulās", kur iekļauts arī stāsts par sengrieķu filozofu Diogenu, kurš gudrības un asprātības dēļ bijis ļoti populārs tautā. Diogens bieži uzturējies vietās, kam nav laba slava. Kad godīgie atēnieši viņam to pārmetuši, filozofs atcirtis: "Arī saule staigā pa netīrumiem, bet vai tāpēc tā top netīra?" Diogenu daudzi uzskatījuši par īpatni, jo dažreiz viņš dzīvojis mucā un dienas laikā staigājis ar lukturi rokā, lai atrastu cilvēku...
Turēt azotē čūsku - šo parunu lietojis Ēzops, kas savā fabulā "Ceļinieks un odze" atstāsta skumju, bet pamācošu gadījumu. Reiz ziemā kāds ceļinieks, iežēlodamies par odzi, to pacēlis un saudzīgi paņēmis padusē, lai sasildītu. Kad odze pamodusies no ziemas miega, tā iedzēlusi vīram vēderā...
Moris savu padarījis, moris var iet - šo skumjo atziņu pirmoreiz paudis moris (melnādaino Āfrikas iedzīvotāju apzīmējums) vācu dramaturga F.Šillera 1783.gadā sarakstītajā lugā "Fiesko sazvērestība Dženovā". Teiciens raksturo cinisku attieksmi pret cilvēku, kura pakalpojumi izmantoti, bet kurš pats nav ticis atalgots un novērtēts.
Svētie meli - minēti jau romiešu dzejnieka Ovīdija "Metamorfozēs". Viduslaikos uzskatīja, ka nav pieļaujami tikai tie meli, ar kuriem apzināti tiek kādam kaitēts, arī sabiedrībai. Toties pieļaujams, ka cilvēks melo, ja nav izvēles.
Vētra ūdensglāzē - pārspīlēts satraukums bez iemesla. To lietojis franču filozofs, rakstnieks Monteskjē, runājot par politisku nesaprašanos mazajā Sanmarīno republikā. Taču tā pirmssākumi meklējami jau sengrieķu, romiešu literatūrā - Cicerona darbā "Par likumiem".
Pāriet Rubikonu - pārvarēt šaubas un spert izšķirošo soli, darboties droši un izlēmīgi, iespējams, riskēt. Rīkoties, nevis nogaidīt. Jūlijs Cēzars nebija pārliecināts, vai vajadzētu pāriet Rubikonu - robežupi starp Galliju un Itāliju, tomēr to šķērsoja, sākdams pilsoņu karu.
Kauliņi ir mesti! - tā esot iesaucies Jūlijs Cēzars 49.gadā pirms mūsu ēras. Nonācis pie Rubikonas, karavadonis apsvēris, cik bīstama var būt šī upes pāriešana, un izlēmīgi iesaucies: "Kauliņi ir mesti!"
Mūžīgais žīds - šis teiciens izsaka cilvēka traģisko vientulību, likteņa nolemtību. Leģenda stāsta, ka Pestītājs, ejot Golgātas ceļu, esot gribējis atpūsties Ahasvēra nama priekšā, bet Ahasvērs nav ļāvis to darīt. Tāpēc viņam liegts miers pat kapā un viņš nolemts mūžīgai klejošanai.
Strīda ābols - sengrieķu mīts vēsta, ka Pēlejs svinēja kāzas ar jūras dievieti Tetīdu, kad negaidīti ieradās nelūgtā nesaticības dieve Erīda, kas dzīru galdā uzmeta zelta ābolu ar uzrakstu "Visskaistākajai". Dievietes sastrīdējās. Beidzot par visskaistāko tika atzīta Afrodīte, bet šāds strīda atrisinājums izraisīja Trojas karu.
Prokrusta gulta - šī baisā mēbele tiek piesaukta tad, kad kaut kas- ideja, pasākums, darbs - tiek ierobežots, sašaurinot ieceres vērienu vai materiālās iespējas. Prokrusts, grieķu mitoloģijā slavens laupītājs, uzglūnēja ceļiniekiem. Viņam bija divas īpašas gultas: Lielajā Prokrusts guldīja neliela auguma ceļiniekus un sita viņus ar āmuru, lai izstieptu viņu ķermeņus; savukārt mazajā gultā nonāca liela auguma ceļotāji - laupītājs nozāģēja viņiem tās ķermeņa daļas, kas neietilpa gultā.
Pasaules naba - parasti šo raksturojumu piešķiram tādam cilvēkam, kurš dižodamies sevi uzskata par pašu galveno, vērtīgāko. Jau senajā Grieķijā naba simbolizēja pasaules centru - toreiz uzskatīja, ka no nabas sākusies visa radīšana. Grieķu mitoloģijā dievs Zevs par pasaules nabu bija izraudzījies Delfus, vietu, kur priesterienes nodarbojās ar pareģošanu.
Liet ūdeni - senajā Grieķijā tiesas prāvās debatēm atvēlēto laiku mēroja ar ūdens pulksteņiem, kuros laiku rādīja izplūstošā ūdens daudzums. Tātad runa bija jāpagūst pateikt ūdens pulksteņa darbības laikā. Papildināt ūdeni nedrīkstēja, lai runas nekļūtu ūdeņainas.
Nauda nesmird - šis izteiciens radies 1.gs.Romā, kad tur valdīja imperators Vespasiāns. Būdams paskops un naudaskārs, viņš bija īpaši atjautīgs dažādu jaunu nodokļu ieviešanā. Reiz imperators izdomājis ieviest nodokli sabiedriskajām tualetēm. Kad dēls apšaubījis šāda nodokļa lietderību, tēvs pabāzis dēlam pie deguna monētu, sacīdams: "Nauda taču nesmird, kaut arī nāk no turienes."
Kā septītajās debesīs - ar šo teicienu izsakām augstāko prieka, laimes izjūtu. Domājams, ka tā izcelsme saistāma ar Aristoteli, kas skaidrojis, ka debesis sastāv no septiņām nekustīgām sfērām, kurās ietvertas zvaigznes un planētas. Senajā pasaulē septiņas planētas tika uzskatītas par kosmiskās kārtības un dievišķības pilnību, arī pašu skaitli septiņi vērtēja kā pabeigtības simbolu.
Medusmēnesis - teiciena izcelsmei ir divi skaidrojumi. Viens vēsta, kas tas radies no vikingiem. Senos laikos viņi nozaga skaistas meitenes, paslēpa tās mežā uzceltās būdās vai klinšu plaisās, un, lai uzturētu meičas un arī savus spēkus, veselu mēnesi pārtika no medalus krājumiem. Ja mēneša laikā daiļavas radinieki nozagto meiteni nespēja atrast, bēgļi atgriezās apmetnē un uzsāka ģimenes dzīvi. Otrs skaidrojums sakņojas Austrumu folklorā. Voltērs savā pasakā "Zadigs jeb liktenis" raksta: "Zadigs pārliecinājās, ka pirmais laulību mēnesis, kā jau tas rakstīts Zenda grāmatā (Zaratustras dibinātās reliģijas svētie raksti), ir medus mēnesis, bet otrs ir vērmeļu mēnesis..."
Mazgāt galvu - izteikt rājienu. Izteiciens ieviesies Krievijā, kur zemnieks varēja tikt atdots karadienestā uz visu mūžu (vēlāk uz 25 gadiem). Pēc 1721.gada Nīstades miera līguma tā notika arī Latvijas teritorijā. Toreiz tika pieprasīts noteikts rekrūšu skaits. Ja neveicās lozēšanā, nākamajam rekrūtim mazgāja galvu un noskuva matus.
Apsolītā zeme - gan ironiski, gan skumīgi reizēm kāds par to ierunājas. Par vietu, kur beidzot varētu gūt mieru un laimi, just harmoniju. Bībelē apsolītā zeme ir Kanaāna, kuru Dievs Izraēļa tautai apsolījis pēc tās klejojumiem tuksnesī, kad tā bija aizgājusi no Ēģiptes. Apsolītā zeme ir līdzīga Debesīm. Paradīzei. Tā ir "zeme, kur tek piens un medus". Zīmīgi, ka piens un medus ir dabas produkti, tos nevajag ne sēt, ne pļaut; nevajag nevienu nogalināt. Tātad - apsolītajā zemē nevienu negaida nogurdinošs darbs, apnicīgi pienākumi, raizes un rūpes.
***
Grāmatas noslēgumā apkopoti arī bieži lietoti citvalodu teicieni, īsie koncentrēto domu paudēji, kā arī nedaudz tādu teicienu, kas tautā radušies nedaudz pārveidojot jau labi zināmos:
Dāvinātai naudai ūdenszīmēs neskatās.
Kā vējš skrien, kā miets arī aizskrien.
Nekad nedari šodien to, ko vispār var nedarīt.
Dari ko darīdams, - domā par galu.
Ciemos labi, bet māju nojauca.
Ko pasēsi, to neatradīsi.
Baro vīru cik gribi, viņš vienalga uz citām skatās.
Parādi man savu sievu (vīru), un es pateikšu, vai tev ir mīļākā (mīļākais).
Klusēšana - vienīgā zelta lieta, ko sievietes neatzīst.
Labi smejas tas, kurš smejas megafonā.
Kas neriskē, tas neiekrīt aizā.
Kas citam bedri rok, tas pats arī izrok.
Skopais maksā divreiz - vispirms policijai, pēc tam - bandītiem.
Kurš putniņš agri ceļas, tas pirmais dabū pa muti no tiem, kas vēlu gājuši gulēt.
Tas kurš smejas pēdējais, smejas vienatnē.
Draugus iepazīst nelaimē, protams, ja izdodas viņus tad atrast.
Labi smejas tas, kurš smejas no kutināšanas.
Kurš putniņš agri ceļas, tam visu dienu miegs nāk.
Kas smejas pēdējais, tam pielec vislēnāk.
Tas, kurš redz sievietei cauri, ļoti daudz zaudē.
Bagāts dara kā grib, nabags - kā bagātais grib.
Visi nevar dabūt visu, jo - visu ir daudz, bet visa - maz.
Ņem no dzīves visu, bet pēc tam atliec atpakaļ.

Citu datumu laikraksti

  • Klients un viņa taisnība

    Patērētāju tiesību aizsardzība Latvijā ir viena no tām jomām, kurā jau tagad ES likumdošana darbojas gandrīz pilnā apjomā, tādēļ nebūs jāpiemēro...

  • ES patērētāji kļūs informētāki

    Jums liekas, ka kļūstat resnāks? Jums liekas, ka ikdienā lietotā pārtika nevis nodrošina veselīgu uzturu, bet gan padara jūs grūtsirdīgākus?...

  • Patēriņa džungļos

    Jau ilgāku laiku Rietumu sabiedrībā dominē patēriņa kultūra, jo tieši patēriņš dažādās izpausmes formās kļuvis par vienu no sabiedrības attīstības...

  • Tauriņam pa pēdām

    Izmeklētājs pavirši pārskatīja kladi.3. Izmeklētājs pavirši pārskatīja kladi. Visur viens un tas pats - vardes, puķes, zivis, nokrišņi. - Es...

  • Polijas pilsētas - tuvas, bet svešas

    Polija nav ekskursantu un tūristu iecienītākajos atpūtas braucienu maršrutos. Parasti tie traucas šai valstij cauri uz Slovākiju ar Augstajiem...

  • Zemnieku zupa

    Nepieciešams: puse dzeltenās paprikas, 2 mazi tomāti, 1 vidējs gurķis, 80 grami zemnieku gaļas.Nepieciešams: puse dzeltenās paprikas, 2 mazi tomāti,...