Kas ir laba pārvaldība?

“Izskaidrojiet, lūdzu, “Alūksnes Ziņās”, kas ir labas pārvaldības principi, ko iestādēm jāievēro? Šo terminu - labas pārvaldības principi - arvien biežāk daudz kur piesauc, bet kas tad ir tās labās lietas, ko iestādēm jāievēro? Cik daudz ir šo labās pārvaldības principu? Galu galā, lai tos izlasa arī tie, kuriem tos ir jāievēro - Alūksnes novada pašvaldības amatpersonas!” saka alūksnietis Ojārs.

Jēdziena daudzpusība
Precīzu definīciju, kas ir laba pārvaldība, nevar atrast. Šo jēdzienu patiešām lieto un pielāgo dažādām situācijām. Ir pat pētnieki, kas norāda uz to, ka labas pārvaldības jēdzienam ir tik daudz definīciju, cik ir tā lietotāju, vai arī - laba pārvaldība ir absolūti nedefinējams mērķis. Vēlēšanos nošķirt un izprast labas pārvaldības būtību vēl vairāk var samulsināt apstāklis, ka vārdu lieto, lai runātu par pārvaldību dažādos līmeņos - globālā, nacionālā, korporatīvā -, kā arī min ar atsevišķu nozaru pārvaldību, piemēram, IT, medicīnas, nodokļu administrēšanas u.c. jomas.
Kopīgs ir tas, ka jēdzienu lieto, lai raksturotu procesu, kādā tiek pieņemti lēmumi, un to, vai mērķi - veicināt attīstību un cilvēktiesību ievērošanu, tiek vai netiek īstenoti.
Arvien vairāk dominē uzskats, ka laba pārvaldība ir teju vienīgais efektīvais ierocis cīņā ar nabadzību. Šodien būs grūti atrast kādu starptautisku organizāciju vai banku, kas grūtībās nonākušai valstij vai uzņēmumam piešķirs finansiālu atbalstu vai aizdevumu bez prasības īstenot reformas, ievērojot labas pārvaldības principus. Ekonomiskās krīzes laikā arī Latvijas valdība saskārās ar tādām prasībām, vēršoties pie starptautiskajiem aizdevējiem. Būtiski ir uzsvērt, ka laba pārvaldība un cilvēktiesības ir savstarpēji papildinošas vērtības.

Deviņi principi
Sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos, Iveta Kažoka norāda, ka laba pārvaldība ir salīdzinoši jauns koncepts un tādēļ nav brīnums, ka katrs to definē nedaudz atšķirīgi. Vienu no daudzām labas pārvaldības principu shematiskajām definīcijām ir devusi Apvienoto Nāciju Organizācija, nosakot astoņas pazīmes, kuras raksturo labu pārvaldību (skatīt infografiku).
Laba pārvaldība sevī ietver tiesiskuma principu ievērošanu, cieņu pret likumu un cilvēktiesībām, tāpat tā ir efektīva un tiecas pakalpojumu kvalitāti uzlabot, ir atsaucīga ierosinājumiem, kā to labāk paveikt. Varas nesēji ir gatavi par saviem lēmumiem atskaitīties, un lēmumu pieņemšanas process ir caurskatāms un labi saprotams.
Runājot par labu administratīvo pārvaldi, jāpiemin Eiropas Savienības Ministru padomes rekomendācija dalībvalstīm par labu pārvaldību, kas tika akceptēta 2007.gada 20.jūnijā. Ņemot vērā, ka valsts institūcijas spēlē galveno lomu demokrātiskas sabiedrības organizācijā un to darbs vistiešākajā veidā ietekmē privātpersonu tiesības un intereses, šī rekomendācija definē noteiktus principus, kuri būtu tām jāievēro attiecībās ar fiziskām vai juridiskām personām ar mērķi sasniegt labu administratīvo pārvaldi. Šie principi ir: tiesiskums, vienlīdzība, objektivitāte, samērīgums, tiesiskā paļāvība, saprātīga termiņa ievērošana, līdzdalība, privātuma ievērošana (datu aizsardzība), caurskatāmība.

Labas pārvaldības princips valsts pārvaldē
Labas pārvaldības principi kļuva īpaši aktuāli šā gadsimta sākumā līdz ar diskusijām par nepieciešamību veidot jaunu, neatkarīgu institūciju - tiesībsargu. Lai gan 1995.gadā bija nodibināts Valsts cilvēktiesību birojs, tā kompetence labas pārvaldības principa ievērošanas kontrolē nebija pietiekama un nebija neviena neatkarīga valsts institūcija, kurai būtu īpašas pilnvaras izskatīt sūdzības par sliktu valsts pārvaldi.
2006.gada 6.aprīlī Saeima pieņēma Tiesībsarga likumu. Līdz ar šī likuma stāšanos spēkā 2007.gada 1.janvārī Latvijā par to, lai tiktu veicināta cilvēktiesību aizsardzība un lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldes principam, rūpējas tiesībsargs. Tiesībsarga likuma 11.pants paredz to, ka tiesībsarga ziņā ir izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē un jautājumos, kas skar šo principu ievērošanu, atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā, kā arī veicināt šo trūkumu novēršanu.
Tiesībsargs iedzīvotājiem sagatavotā materiālā “Kas ir tiesībsargs?” ir definējis, ka laba pārvaldība “plašākā nozīmē aptver visus vispārējo tiesību principus, uz kuriem balstās valsts pārvalde un kurus sabiedrība atpazīst kā administratīvā procesa principus”.

Labas pārvaldības principa dimensijas
Laba pārvaldība ir vispārējs tiesību princips, kam ir ārējā un iekšējā dimensija. Ārējā - tās ir attiecības starp valsti un indivīdu. Plašākā nozīmē tā aptver visus vispārējo tiesību principus, kurus atpazīstam kā administratīvā procesa principus, kas ir definēti Administratīvā procesa likumā. Tajā iekļautas norādes uz vispārējiem tiesību principiem, kas jāievēro, pieņemot privātpersonai saistošus lēmumus, tādējādi nodrošinot likumā noteikto mērķi - demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu un cilvēktiesību ievērošanu. Šie vispārējie tiesību principi ir:
• privātpersonas tiesību ievērošanas princips (5.pants);
• vienlīdzības princips (6.pants);
• tiesiskuma princips (7.pants);
• tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips (8.pants);
• patvaļas aizlieguma princips (9.pants);
• tiesiskās paļāvības princips (10.pants);
• likuma atrunas princips (11.pants);
• demokrātiskās iekārtas princips (12.pants);
• samērīguma princips (13.pants);
• likuma prioritātes princips (14.pants);
• procesuālā taisnīguma princips (14.1pants).
Labas pārvaldības iekšējā dimensija - ar to saprot valsts pārvaldes iekšējo organizāciju. Tā ir nostiprināta, piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likumā.
Šī likuma 10.pants noteic valsts pārvaldes principus, un 10.panta 5.daļā atrodama skaidra labas pārvaldības principa definīcija - tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Kopumā šie principi paredz valsts pārvaldes pretimnākšanu privātpersonai.

Dialogs ar iedzīvotājiem
Labas pārvaldības principa saturs un īstenošanas mehānismi ir tikpat daudzšķautņaini kā sabiedrības vajadzības, kuru nodrošināšanā ir iesaistīta valsts. Lai arī likumā ir minēti labas pārvaldības saturiskie elementi, labas pārvaldības principi nav nemainīgi. Tie mainās atkarībā no tā, kā mainās privātpersonu tiesību ietvars un tas, ko sabiedrība sagaida no valsts pārvaldes, lai tā varētu nodrošināt sava pamatuzdevuma izpildi - kalpot sabiedrībai.
Tādējādi labas pārvaldes princips ir valsts pārvaldes pastāvīgs uzdevums pilnveidoties un kļūt efektīvākai gan attiecībā uz pakalpojumu nodrošināšanu indivīdiem, gan attiecībā uz institūciju savstarpējo darbību. Būtībā laba pārvaldība ir pakalpojumu sniegšanas kultūras attīstība, nodrošinot to, ka publiskā pārvalde spēj iedzīvotājiem būt uzticams partneris, kas ne tikai apzinās problēmu, bet spēj arī rast tās risinājumu. Būtisks ir dialogs starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi. Turklāt svarīgi ir nodrošināt atgriezenisko saiti, kas izpaužas noteiktā rīcībā, palīdzot iedzīvotājiem izprast un izmantot savas tiesības.

Labas pārvaldības piemēri
Piemēru, kā valsts pārvalde ievieš jaunas tradīcijas un pakalpojumus, kas palīdz uzlabot labas pārvaldes principu īstenošanu Latvijā, netrūkst. Pateicoties tehnoloģiju un sociālo tīklu popularitātei un veiksmīgai integrācijai komunikācijā starp valsts institūcijām un sabiedrību, labās prakses piemēru ir ļoti daudz. Arvien vairāk valsts iestāžu atbild uz iedzīvotāju jautājumiem un risina viņu problēmas ātri un efektīvi ar sociālo tīklu starpniecību. 
Arī Valsts kanceleja var lepoties ar iniciatīvām, kas palielina sabiedrības iesaisti un izpratni par valsts pārvaldes darbu. Piemēram, Latvija ir viena no retajām pasaules valstīm, kurās Ministru kabineta sēdēm tiek nodrošināta tiešraide. Ir gadījumi, kad valsts iestādes sekmīgi mazinājušas administratīvo slogu. Kā viens no tiem jāizceļ Lauku atbalsta dienests (LAD), kas 2012.gadā tika atzīts par gada efektīvāko valsts pārvaldes iestādi. Pateicoties dienesta lēmumam, tika atvieglota pieteikuma Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumam procedūra, kas skar vairākus tūkstošus pieteikumu iesniedzēju. Tāpat Valsts kanceleja uzteic Valsts zemes dienesta aktivitātes, nosakot atvieglotu kārtību dabā neesošu būvju izņemšanai no Valsts kadastra reģistra.
* Materiāls tapis, izmantojot Edītes Brikmanes rakstu “Labas pārvaldības principi” no “LV portāls”

Citu datumu laikraksti