Kas ir programma “Eiropa pilsoņiem”?

Jaunā programma „Eiropa pilsoņiem”, kas darbojas kopš janvāra, sniedz pilsoņiem iespēju ietekmēt Eiropas iniciatīvas un projektus, lai veicinātu pilsoņu iesaisti.

Jaunā programma "Eiropa pilsoņiem", kas darbojas kopš janvāra, sniedz pilsoņiem iespēju ietekmēt Eiropas iniciatīvas un projektus, lai veicinātu pilsoņu iesaisti, viņu Eiropas identitātes attīstību un piederības izjūtu Eiropas projektiem, kā arī nostiprinātu toleranci un savstarpējo sapratni.
Programma 10.maijā oficiāli uzsākta Briselē.
Kāpēc vajadzīga šāda programma?
Ar šo programmu īsteno tiesisko regulējumu, lai atbalstītu plašu pasākumus un tās organizācijas, kas veicina "aktīva Eiropas pilsoniskuma" veidošanu, tas ir, pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti Eiropas integrācijas procesos. Šāda aktīva pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības iesaiste mazinātu plaisu starp pilsoņiem un Eiropas projektu.
Kāda ir ES darbība pilsoniskuma jomā? Vai Komisija ir nākusi klajā arī ar citām iniciatīvām ar tādu pašu mērķi?
"Eiropa pilsoņiem" ir viena no šādām iniciatīvām. Ārpus Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta programma "Pamattiesības un pilsoniskums", ko vada Tieslietu, brīvības un drošības ģenerāldirektorāts, izveidota ar mērķi, lai pilsoņi apzinātos savas eiropieša pilsoņtiesības, un Komunikāciju ģenerāldirektorāts sācis jaunu komunikācijas stratēģiju. Abas iniciatīvas liecina par Komisijas pūliņiem labāk iepazīstināt pilsoņus ar Eiropas projektu.
Kam programma paredzēta?
Programmas "Eiropa pilsoņiem" mērķgrupa ir "Eiropa pilsoņi", tas ir, gandrīz 500 miljoni eiropiešu (ES dalībvalstu pilsoņi un likumīgie pastāvīgie iedzīvotāji).
Atbalsta tiešie saņēmēji ir visas ieinteresētās aprindas, kas veicina aktīva Eiropas pilsoniskuma veidošanos, piemēram, vietējās iestādes un organizācijas, Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijas, pilsoņu grupas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, NVO, arodapvienības, izglītības iestādes…
Kuras valstis piedalās programmā?
Visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis. Programmā "Eiropa pilsoņiem" var piedalīties arī tās Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma dalībnieces, kandidātvalstis un Rietumbalkānu valstis, ja vien tās ievēro noteiktas tiesiskās un finansiālās prasības. Horvātija un Serbija jau formāli izteikušas savu nodomu piedalīties programmā ar 2008.gadu.
Kas jādara organizācijai vai pilsoņu grupai, ja tā vēlas piedalīties programmā?
Tai jāiepazīstas ar programmas "Eiropa pilsoņiem" ceļvedi tīmekļa vietnē "http://ec.europa.eu/citizenship/guide_en.html". Šis dokuments ir pastāvīgs uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, un tas ir pieejams visu programmas darbības laiku. Potenciālie dalībnieki atradīs tur praktiska rakstura informāciju par dažādām darbībām un pasākumiem, kādus tie var veikt, iesniedzot savus projektus, termiņiem, programmas tematiskajām prioritātēm, sīku kontaktinformāciju, kā arī padomus par to, kā sagatavot iesniegšanai labu projektu.
Kas īsteno programmu?
Tieši atbildīga par programmas "Eiropa pilsoņiem" veiksmīgu norisi ir Eiropas Komisija, bet par attiecīgo projektu darbību un pārvaldības īstenošanu atbild Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA), ko Komisija izveidoja 2006.gada janvārī. Plašāka informācija atrodama šādā tīmekļa vietnē: "http://eacea.ec.europa.eu/citizenship/index_en.htm".
Programma "Eiropa pilsoņiem" līdztekus citām lietām piedāvā pasākumu pilsētu sadraudzībai. Kas tajā ir jauns salīdzinājumā ar plaši pazīstamo tradicionālo sadraudzību?
Pilsētu sadraudzības kustība tika sākta jau ilgi pirms Eiropas Savienības atbalsta saņemšanas 1989.gadā. Šodien Eiropas pilsētas saista unikāls un biezs sadraudzības saišu tīkls, kura mērķis ir veicināt sadarbību starp pilsētām un stiprināt šo pilsētu iedzīvotāju savstarpējo sapratni. Šim sadraudzības tīklam ir liels potenciāls pārvarēt mūsdienu Eiropai raksturīgās grūtības. Atbalstot sadraudzības pilsētu pilsoņu tikšanos un tematisku sakaru tīklu izveidi strukturētā veidā, programma "Eiropa pilsoņiem" izmanto šo potenciālu pēc iespējas lietderīgāk.
Ir vēl kāds cits pasākums, ko sauc par "Aktīvu piemiņas saglabāšanu Eiropas līmenī", kas paredzēts tādu galveno piemiņas vietu un arhīvu saglabāšanai, kas saistīti ar deportācijām, kā arī nacisma un staļinisma upuru piemiņas saglabāšanai. Kāpēc šis pasākums neattiecas uz pārējiem Eiropas diktatoriskajiem režīmiem?
Šai programmai veltīto sarunu laikā Eiropas Parlaments nolēma ņemt vērā tikai nacismu un staļinismu, jo tās pastāvēja pašos Eiropas Savienības dibināšanas pirmsākumos. Ar šo pasākumu atbalsta darbības, kas vērstas uz jauniešu iesaistīšanu pārdomās par Eiropas Savienības sākotni pirms piecdesmit gadiem, par Eiropas integrācijas vēsturi un šodienas Eiropu, tādējādi pārvarot pagātnes sekas un veidojot nākotni.
Kādu ieguldījumu aktīvais Eiropas pilsoniskums dos Lisabonas stratēģijā?
Aktīvais pilsoniskums var būt līdzeklis sociālo stiprināšanai saišu un sociālo iemaņu uzlabošanai mūsu valstu sabiedrībā. Tas veicina savstarpējo sapratni, toleranci un starpkultūru dialogu, tātad labāku sociālo saskarsmi. Tā ir Eiropas ekonomiskās attīstības atslēga.
Plašāka informācija par programmu "Eiropa pilsoņiem" atrodama šādā tīmekļa vietnē: "http://ec.europa.eu/citizenship/index_en.html".

Citu datumu laikraksti

  • Lai bērni pasaulē un Latvijā neciestu badu!

    Svētdien, 13.maijā, Apvienoto Nāciju Pasaules Pārtikas programma sadarbībā ar starptautisko kurjerpasta kompāniju TNT aicina simtiem tūkstošu cilvēku...

  • Apdraud kartupeļu gaišā gredzenpuve

    Pēdējos gados starp aktuālākajām problēmām kartupeļu audzētājiem ir kartupeļu gaišā gredzenpuve.Pēdējos gados starp aktuālākajām problēmām kartupeļu...

  • Zināmi konkursa uzvarētāji

    ES krustvārdu mīklu konkurss, veltīts Romas līgumu 50.gadadienas atzīmēšanai Latvijā, ir beidzies.ES krustvārdu mīklu konkurss, veltīts Romas līgumu...

  • Svētki ir tad, kas visi ir kopā

    Man vislabāk patīk Ziemassvētki, 18.novembra svētki un dzimšanas dienas.Man vislabāk patīk Ziemassvētki, 18.novembra svētki un dzimšanas dienas....

  • Vispirms darbs, tad - svētki

    Domājot par svētku nozīmi ģimenes dzīvē, prātā nāk Reiņa Kaudzītes savulaik izteiktais apgalvojums: „Kam nav darba dienu, nav arī svētdienu.”.Domājot...

  • Kādus svētkus jūs vislabprātāk svinat ģimenē? Kāpēc?

    Aigars Aizups, deputāts un AS “SEB Latvijas Unibanka” filiāles pārvaldnieks: Mūsu ģimene svin latviešu svētkus - Ziemassvētkus, jo tie ir klusi un...