Kas pienāksies mūsu novadiem?

Pirms 12.Saeimas vēlēšanām tika apstiprināts informatīvais ziņojums “Par pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju ieviešanas principiem Eiropas Savienības fondos 2014. līdz 2020.gadam”, kurā atrunāti atbalsta ieviešanas mehānismi ieguldījumiem pašvaldību infrastruktūrā uzņēmējdarbības, izglītības un labklājības jomās. Tajos atrunāts, kā Latvijā dalīs Eiropas Savienības fondu finansējumu jaunajā plānošanas periodā 2014.-2020.gadam. Kas no tā pienāksies Alūksnes un Apes novadiem?

Par visu būs jācīnās
Arita Prižavoite, Alūksnes novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja
Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā reģionālās nozīmes centros, kas ir 21 pašvaldība, tostarp Alūksnes novads, kopējais finansējuma apjoms uz visu periodu ir tikai 11,9 miljoni eiro. Par tiem savā starpā konkurēs 21 pašvaldība ar saviem projektiem. Projekti tiks apstiprināti tikai gadījumā, ja pretim pašvaldības ieguldījumam būt tikpat liels ieguldījums no privātā investora puses. Kā galvenie noteikti divi rādītāji – privāto investīciju apjoms un viena jaunradīta darbavieta, kas ir līdzvērtīga 41 000 eiro. Tas nebūs vienkārši, tādēļ projektu idejām jābūt ļoti labām. Šobrīd nosacījumi pilsētvidei ir drakoniski, bet mums jāstrādā ar to, kas ir. Jā, mums, piemēram, jau ir gatavs projekts par Rūpniecības ielas rekonstrukciju industriālās teritorijas uzlabošanai, bet tad mums jābūt drošiem, ka šajā teritorijā esošie uzņēmēji, izmantojot ielu un pārējo infrastruktūru, četru gadu periodā pēc projekta realizācijas izveidos jaunas darbavietas un ieguldīs savu kapitālu uzņēmuma attīstībai. Uzņēmējdarbības attīstība tiks stimulēta ar vēl vienu specifisku atbalsta mērķi – degradēto teritoriju revitalizācija, kur 21 attīstības centrs un arī Alūksnes novads varēs pretendēt uz 92 miljoniem eiro, bet Alūksnes novads vēl papildus ar savām projektu idejām varēs piedalīties Latgales plānošanas reģionā, kam atsevišķi būs vēl 52 miljoni. Šī nauda nebūs kā iezīmēta kvota katrai teritorijai, bet – jo labāks projekts, perspektīvāka ideja, pretī ieinteresēts uzņēmums, jo lielākas iespējas projektam gūt atbalstu. Protams, būs arī līdzekļi energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem – uz visu plānošanas periodu un visām pašvaldībām, izņemot 9 nacionālas nozīmes centrus, tie būs tikai 15,7 miljoni eiro. Jau šobrīd skaidrs, ka konkurence būs ļoti sīva. Iepriekš ministrija solīja, ka katrai pašvaldībai piešķirs zināmu summu, lai tā īstenotu projektu, kas pašiem visvairāk nepieciešams – par to šobrīd neviens vairs nerunā un tas informatīvajā ziņojumā nav paredzēts. Par visu būs jācīnās un jāmāk gudri pamatot, bet to nevarēs panākt bez sadarbības ar uzņēmējiem. Pašvaldībai jāsaredz uzņēmēju ieceres un attīstība – sākotnēji vismaz nodomu protokola veidā. Projektu iesniegumus varēs iesniegt ar nākamo gadu. Projektus līdzekļu piesaistei varēs sniegt arī par vispārējām izglītības iestādēm mācību vides uzlabošanai – atsevišķs atbalsts būs Valsts ģimnāzijām 45,9 miljonu apmērā, pārējām izglītības iestādēm būs atklāts konkurss, sadalot 62,5 miljonus eiro. Finansējums paredzēts arī profesionālajām izglītības iestādēm – mums tā ir Alsviķu arodskola. Būs arī vēl citas programmas finansējuma piesaistei, piemēram, informāciju tehnoloģijām. Tagad līdz gada beigām Alūksnes novada domē jābūt apstiprinātam investīciju plānam, lai janvārī varam to iesniegt ministrijā. Jāiesniedz arī savas idejas Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas investīciju plānā, ko plānojam apgūt. ◆

No “ēdienkartes” nav izsvītrots
Astrīda Harju, Apes novada domes priekšsēdētāja
Šobrīd vēl skaidrības īsti nav, jo nav apstiprināts valsts budžets 2015.gadam. Līdz šim ir runāts, ka mazie novadi (tādi Latvijā kopā ir 89, kas nav maz) varēs pretendēt uz valsts investīcijām, bet tām jābūt paredzētām nākamā gada budžetā. Mums būs iespējas piesaistīt finansējumu caur Lauku atbalsta dienestu,
LEADER programmu infrastruktūras uzlabošanai. Uz visu Latviju ļoti mazs finansējums paredzēts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Teritorijās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000 kā Apes pilsēta nav paredzēti ūdenssaimniecības projekti par Eiropas līdzekļiem – finansējumu šim mērķim sola no valsts budžeta, bet arī to zināsim tikai pēc tā apstiprināšanas. Uz mums attieksies valsts atbalsta programma uzņēmējdarbībai, kas būs segmentēta uz visu Latviju. To Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir paredzējusi – paldies esošajam ministram Romānam Naudiņam. Pašvaldībai ar uzņēmējiem jāslēdz nodomu protokols, lai pretendētu uz valsts mērķdotāciju, ko ieguldīs konkrētā projektā, sekmējot uzņēmējdarbību. Šobrīd diskutē par to, ka tie varētu būt 10 miljoni eiro, kur valsts mērķdotācijas apmērs pašvaldībai tiek iezīmēts, ņemot vērā visas Latvijas uzņēmēju maksātā  iedzīvotāju ienākuma nodokļa noteiktu procentuālo daļu un pašvaldības attīstības indeksu. Līdz ar to Apes novadam šajā programmā tad būtu 85 procenti valsts mērķdotācijas finansējuma un 15 procenti Apes novada domes. Eiropas Savienības komisija nosaka regulas, kā dalībvalstis var apgūt lielo fondu finansējumu, izejot uz nacionālajiem un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Mēs nezinām, kāds ir iekšējais uzstādījums Latvijā, kā šo finansējumu sadalīt. Tāpat mēs arī šobrīd nezinām, kādu valsts budžetu beigās apstiprinās, ņemot vērā pasaules finanšu krīzi, ģeopolitisko situāciju Krievijā un Ukrainā, jo viss ir savstarpēji saistīts. Viss vēl ir procesā. Nesaku, ka Apes novads pilnībā ir izsvītrots no “ēdienkartes” – mēs tur esam, bet samērā maz, jo nebūs ERAF apjomīgo līdzekļu infrastruktūrai. ◆

Aicina uzņēmējus sadarboties
Arturs Dukulis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs
Neesmu pārliecināts, ka tas, kas tagad forši ir uzrakstīts informatīvajā ziņojumā, tā arī notiks, jo šo dokumentu apstiprināja un „izgrūda” pēdējā dienā pirms 12.Saeimas vēlēšanām. Tikpat labi katram punktam pretī var vēl uzrakstīt kaut ko tādu, kas pilnībā mainīs būtību. Ar Eiropas Savienību visi kritēriji naudas sadalei jau ir saskaņoti – šobrīd tikai mēs te plēšamies pa leju Latvijā. Lai stāstītu par šīm iespējām un nākotnes sadarbību, 28.oktobrī pulksten 10.00 Alūksnes Jaunajā pilī Alūksnes novada dome aicina uzņēmējus uz tikšanos. Ļoti liela nozīme būs uzņēmēju izpratnei par šādu sadarbību, jo liela daļa uzņēmēju uzskata, ka ko gan viņiem pašvaldība var iedot vai ka līdz šim nav devusi neko. Tādēļ kopīgi centīsimies atrast saskarsmes punktus sadarbībai nākotnē. Mums jāiedrošina uzņēmēji par saviem plāniem pastāstīt pašvaldībai, lai varam palīdzēt attīstīties caur sadarbību, bet viņi baidās izlielīties, jo beigās kaut kas var nesanākt vai arī kāds cits jau no ieceres vien radīs tik lielu ažiotāžu, ka viss izgāzīsies jau ieceres punktā. Tas pats attiecas uz lauku attīstības programmu, kam arī paredzēti līdzekļi nākamajā plānošanas periodā – arī šeit viss būs atkarīgs no tā, cik būs gatavi sadarboties un vienoties zemnieki, uzņēmēji par to, kuru no ceļiem rekonstruēt. Turklāt jāņem vērā, ka lielākās naudas summas vēl bez šīm sadalīs arī ministrijas – piemēram, Ekonomikas ministrijai ir iedalīti 764 miljoni eiro, kurus tā ļaus apgūt “padsmit” dažādās programmās. Uz daļu no tām varēs pretendēt arī Alūksnes novads. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Zeltā vīta mīlestība un sirds 4

    Zeltā vīta mīlestība un sirds

    Saka, ka zeltam ir nezūdoša vērtība un līdz Zelta kāzu jubilejai nodzīvo tie, kam ir zelta sirds, dvēsele un prāts. Starp šiem cilvēkiem ir arī...

  • Balso par stabilitāti, bet vēlas pārmaiņas

    Par spīti priekšvēlēšanu kaislībām un sakultajām emocijām 12.Saeimas vēlēšanas lielus pārsteigumus nav sagādājušas. 100 krēslus Saeimā ir ieguvuši...

  • Kurš būs Gada cilvēks?

    Iedzīvotāji aicināti iesniegt ierosinājumus personu apbalvošanai ar Apes novada domes apbalvojumu – “Apes novada Gada cilvēks 2014”.“Aicinām iesniegt...

  • Paldies, skolotāj!

    Paldies, skolotāj!

    Meta Lerha ir bioloģijas skolotāja Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā. Viņa ir starp tiem skolotājiem, kuri šodien pulksten 18.00 Māriņkalna...

  • Dāvanā – izstāde

    Dāvanā – izstāde

    Jaunalūksnes pagasta Bejas novadpētniecības centrs saņēmis nozīmīgu dāvinājumu – izstādi par novadnieku, gleznotāju Leo Kokli. Tā tagad ir pastāvīga...

  • Kabaču pīrāgs

    Kabaču pīrāgs

    Nepieciešams: 3 glāzes rupji rīvētu vai smalki sagrieztu kabaču; 1 glāze miltu; 4 olas; pusglāze saceptu sīpolu vai lociņu, vai apceptu puravu;...