Kas rakstīts skolu tīkla darba grupas ziņojumā?

Turpinot tēmu par Alūksnes novada skolu tīklā iecerētajām skarbajām izmaiņām no 2021. gada, līdz šim esam izzinājuši dažādu iesaistīto personu un iestāžu vadītāju viedokļus, tādēļ šoreiz niansētāk aplūkosim darba grupas ziņojumā pausto. Ziņojuma darba grupas uzdevums bija izstrādāt kritērijus ilgtspējīga izglītības iestāžu tīkla izveidei un priekšlikumus tā finansēšanai. Lai to paveiktu, darba grupa izvirzīja sev piecus galvenos mērķus, kurus arī aplūkosim.
Darba grupā strādāja Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins (vadītājs) un grupas locekļi: Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova, sociālās, izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja vietnieks Druvis Mucenieks, Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite, Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis, Finanšu nodaļas vadītāja Evita Ņedaivodina, Alūksnes Bērnu un jaunatnes centra jaunatnes lietu speciāliste Inga Grizāne un Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča.

8 gados – par 38 procentiem mazāk
Veikta situācijas analīze par izglītības iestāžu un izglītojamo skaitu novadā, izglītības iestāžu piepildījumu un izglītības kvalitāti. Alūksnes novadā laika posmā no 2010. līdz 2018. gadam palicis par vienu vidējās izglītības iestādi mazāk – 2011. gadā Alūksnes novada vidusskolai pievienota vakarskola. Likvidētas četras pamatskolas: 2016. gadā - Mārkalnē, 2017. gadā - Mālupē, 2018. gadā – Jaunlaicenē un Ilzenē, bet Liepnā – internātpamatskola. Šobrīd novadā ir septiņas pamatskolas. Arī pirmsskolu skārušas izmaiņas – 2015. gadā Strautiņu bērnudārzs “Zemenīte” pievienots Strautiņu pamatskolai, šobrīd novadā ir seši bērnudārzi. Savukārt 2012. gadā Jaunannas mūzikas un mākslas skola tika apvienota ar Jaunannas pamatskolu.
Kopējais izglītojamo skaits Alūksnes novadā pēdējo astoņu gadu laikā samazinājies par 38 procentiem. Alūksnes pilsētā izglītojamo skaita samazinājums ir mazāks – 28 procenti, bet pagastos tas ir lielāks – 51 procents. Izglītojamo skaits pirmsskolas izglītības programmās nav būtiski samazinājies, salīdzinot ar 2010. gadu.
Apvienoto klašu komplektu uz šā gada 1. septembri nebija Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā, Alūksnes novada vidusskolā, Alūksnes pilsētas sākumskolā, Bejas un Strautiņu pamatskolās.
Izglītojamo skaits vienā klasē/komplektā ir no 7,9 skolēniem (Bejas pamatskolā) līdz 19,8
(Alūksnes pilsētas sākumskolā). 

Olimpiādēs – tikpat liels skaits
Darba grupa secinājusi - lai gan izglītojamo skaits 1. līdz 12. klasē novadā ir samazinājies, kopējais dalībnieku skaits mācību priekšmetu olimpiādēs nav samazinājies. 2015./2016. mācību gadā bija 204 dalībnieki, 2016./ 2017. gadā - 194 dalībnieki (jo mazāk bija arī Valsts izglītības satura centra organizēto olimpiāžu), 2017./2018. mācību gadā - 235 dalībnieki. Lielākais dalībnieku skaits valsts mācību priekšmetu olimpiādēs ir no E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas, Alūksnes pilsētas sākumskolas, Alūksnes novada vidusskolas un Strautiņu pamatskolas.
Ir atzīstami sasniegumi arī interešu izglītības programmu skatēs un konkursos. Vislielākais skolēnu skaits iesaistījies tautas dejas kolektīvos, bet secināts, ka novadā jāgatavo jauni deju pedagogi, jo esošie noveco.
Ir palielinājies izglītojamo skaits speciālās izglītības programmās, kā arī izglītojamo skaits, kuriem nepieciešami atbalsta pasākumi. Secināts, ka skolotāja logopēda atbalsts izglītojamajiem ar valodas traucējumiem ir nepietiekams ierobežotā finansējuma dēļ.

Klibo eksaktie priekšmeti
Darba grupa secinājusi - kopumā ikdienas mācību darba vidējais vērtējums, noslēdzot mācību gadu, 2.-9. klašu grupā ar katru gadu nedaudz pieaug. Arī 9. un 12. klašu absolventu vērtējumi ir uzlabojušies. Joprojām zemākie vērtējumi ir ķīmijā, fizikā un matemātikā, bet 10. līdz 12. klašu grupā zemākie vērtējumi ir matemātikā, dabaszinībās, fizikā un ķīmijā.
Uzsvērts arī, ka lielākā daļa izglītojamo novadā mācās pietiekamā līmenī. Viens no iemesliem – mācību darbs apvienotajās klasēs. Samazinās izglītojamo skaits, kuri neiegūst vērtējumu, nedaudz palielinās izglītojamo skaits, kuri mācās optimālā un augstā līmenī.
Ieteikums - lai uzlabotu mācību sasniegumus gan valsts pārbaudes darbos, gan noslēdzot mācību gadu, jāturpina iesāktais darbs pie stundu kavējumu samazināšanas. Visās klašu grupās pēdējos trīs gados gandrīz uz pusi ir samazinājies neattaisnoto kavējumu skaits. Papildus jāturpina strādāt ar izglītojamajiem, kuru mācību sasniegumi ir nepietiekami.

Kādi ir eksāmenu rezultāti?
Analizēti arī eksāmenu rezultāti. 12. klašu centralizēto eksāmenu rezultāti obligātajos centralizētajos eksāmenos Alūksnes novadā ir zemāki nekā vidējie rezultāti valstī. Vidējo līmeni valstī pārsniedz latviešu valodas eksāmena rezultāti (2017. un 2018. gadā) un angļu valodā (2017. gadā). Procentuāli zemāki rezultāti ir vakarskolas programmu izglītojamajiem.
Savukārt izvēles centralizētajos eksāmenos (bioloģija, ķīmija, fizika, vēsture) vidējais sasniegums visos priekšmetos ir augstāks nekā valstī, izņemot fizikas eksāmenu 2018. gadā (par 1,3 % zemāks nekā valstī). Valstī eksāmenus nenokārtojušo skolēnu skaits turpina pieaugt, bet Alūksnes novadā visi 12. klases izglītojamie eksāmenus nokārto.
Pēdējos trīs gados izvērtējot 9. klašu sasniegumus valsts pārbaudes darbos, var secināt, ka 2017. gadā vidējais vērtējums visos eksāmenos ir bijis augstāks nekā 2016. gadā. Vidējais vērtējums turpina paaugstināties latviešu valodas eksāmenā. Salīdzinot ar 6. klasi, valstī vidējais rezultāts ir nedaudz augstāks latviešu valodā (+4,86 %), zemāks matemātikā (-3,35 %), novadā rezultāts latviešu valodā augstāks (+4,03 %), bet matemātikā zemāks (-10,06 %).
Latviešu valodas eksāmena vidējais rezultāts novadā 2018. gadā ir ļoti tuvs valsts vidējam rezultātam. Svešvalodu eksāmenos zemāks rezultāts ir rakstītprasmē.

Skolēniem trūkst motivācijas
Iemesli? Uzsvērts, ka daļai skolēnu ir logopēdiskas problēmas skaņu saklausīšanā un izrunā. 2018. gada svešvalodu eksāmenu klausīšanās daļas ir ar zemāku vidējo rezultātu gan valstī, gan novadā. Vēstures eksāmenā salīdzinoši sliktākie 3. daļas rezultāti varētu būt skaidrojami ar vēl joprojām pastāvošajām grūtībām daļai 9. klašu absolventu strukturēt saturu, izmantot atbilstošus vēstures faktus, lietot vēstures jēdzienus un izdarīt secinājumus.
Sasniegumu samazināšanās skaidrojama ar tendenci eksāmena darbu veidot, ietverot visiem apguves līmeņiem atbilstošus uzdevumus, kuros nepieciešama ne tikai algoritmiska risināšana, bet arī radoša un analītiska domāšana. Joprojām arī vērojams skolēnu motivācijas trūkums mācīties, koncentrēšanās un uzmanības noturīguma samazināšanās, vieglprātīgas attieksmes pret skolas apmeklētību un nepietiekama regulāra darba ikdienā palielināšanās.

Infrastruktūra prasa
uzlabojumus
Ziņojumā liela sadaļa veltīta tam, lai atspoguļotu izglītības iestāžu infrastruktūras un materiāli tehniskā nodrošinājuma izvērtējumu 2018. gadā un apkopotu nepieciešamos darbus infrastruktūras uzlabošanā līdz 2023. gadam.
Uzsvērts, ka no 20. marta līdz 28. maijam darba grupa apmeklēja novada izglītības iestādes un kopā ar izglītības iestāžu administrāciju, skolas padomes pārstāvjiem, pagastu pārvalžu vadītājiem izvērtēja infrastruktūru un esošo materiāli tehnisko nodrošinājumu iestādes funkciju un uzdevumu realizēšanai. Vērtēšana veikta no nulles līdz trīs punktiem, pieņemot, ka trīs punkti ir ļoti labs vērtējums, atbilst prasībām, uzlabojumi tuvākajā laikā nav nepieciešami; divi punkti - vērtējums ir labs, daži būtiski uzlabojumi ir nepieciešami; viens punkts – vērtējums ir viduvējs, nepieciešami vairāki būtiski uzlabojumi; nulle - vērtējums ir nepietiekams, nepieciešami daudzi uzlabojumi, jautājums iestādē nav risināts. Skolu infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums kopumā novērtēts no 62 līdz 77 %.  Darba grupa atzīst, ka kopumā šis rādītājs ir ļoti zems un vērtējams kā neapmierinošs skolu darbības nodrošināšanai.
Apkopojuma tabulā redzams, ka visaugstākais procentuālais vērtējums pret maksimāli iegūstamo punktu skaitu - 77 % - ir Malienas pamatskolai, 69 % - Bejas un Ziemeru pamatskolām, 68 % - Liepnas vidusskolai, 67 % - Pededzes pamatskolai un Alūksnes pilsētas sākumskolai, 62 % - Strautiņu pamatskolai, 56 % - Jaunannas mūzikas un mākslas pamatskolai. 

Nav mūsdienīgas vides
Darba grupa atzīst, ka izglītības iestādēs nav risināti vides pieejamības jautājumi. Ļoti aktuāla ir ventilācijas sistēmas sakārtošana. Mācību un koplietošanas telpās daudzviet nav veikti remonti mūsdienīgas vides nodrošināšanai. Daļā izglītības iestāžu nav atbilstošas sporta zāles.
Dabaszinātņu priekšmetu (ķīmija, fizika, bioloģija, dabaszinības, ģeogrāfija) apguvei trūkst mūsdienīgu mācību līdzekļu. Daudzviet nav iespējams veikt paredzētos laboratorijas darbus šajos priekšmetos. Mēbeles un inventārs ir nolietojies. Informācijas tehnoloģiju vienību skaits pret izglītojamo un pedagogu skaitu ir apmierinošs, bet tikai 13 % datoru ir trīs gadus veci un jaunāki.

Labāka situācija bērnudārzos
Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūra un materiāli tehniskais nodrošinājums novērtēts no 61 līdz 83 % - mazliet augstāk nekā skolām. Tas tiek skaidrots ar to, ka pirmsskolas izglītības iestāžu ēkas ir jaunākas, mazākas, to uzturēšanai nepieciešami salīdzinoši mazāki ieguldījumi. Zemākie vērtējumi ir nodrošinājumā ar informācijas tehnoloģijām, vides pieejamību. Pirmsskolas izglītības iestādēs ne visās ir iekārtotas bērnu ratiņu un velosipēdu novietnes. Aktuāla ir mēbeļu, inventāra, aprīkojuma nolietošanās, kā arī apkures sistēmas nomaiņa.
Infrastruktūras un materiāli tehniskā nodrošinājuma novērtējums ir labs Alūksnes mūzikas skolā un Alūksnes mākslas skolā. Kritiski vērtējami šie aspekti Alūksnes pilsētas bērnu un jaunatnes sporta skolā.
Katrai no izglītības iestādēm uzskaitīti arī svarīgākie darbi izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai un materiāltehniskā nodrošinājuma pilnveidei no 2019. līdz 2023. gadam. Visgarākais darbu saraksts ir bērnudārziem “Pūcīte” Jaunalūksnē, “Pienenīte” Alūksnē, Liepnas vidusskolai un Ziemeru pamatskolai.

Autobusā –
no pulksten 6.50
Ziņojumā izvērtētas arī izglītojamo iespējas nokļūt uz izglītības iestādi šajā mācību gadā un atpakaļ uz mājām, sagatavoti priekšlikumi skolēnu pārvadājumu izmaiņām. Darba grupa uzsver - tā kā pēdējos gados slēgtas vairākas izglītības iestādes, ir veikts ievērojams darbs sabiedriskā transporta maršrutu izmainīšanai, lai izglītojamie nokļūtu Alūksnes pilsētā uz stundu sākumu pulksten 8.30, pat paredzot pieturas pie pilsētas izglītības iestādēm. Šobrīd ar sabiedrisko transportu Alūksnes pilsētā no dažādām apdzīvotām vietām (vienā virzienā) var nokļūt dažādā laikā - no 10 minūtēm līdz 1 stundai.
Šā mācību gada sākumā ar pašvaldības organizētu sabiedrisko transportu uz skolām braukuši 377 bērni: 61 bērns no Jaunalūksnes pagasta, 59 - no Alsviķu, 49 – no Pededzes, 41 - no Veclaicenes, 38 – no Ziemera, 27 – no Mārkalnes, 24 – no Zeltiņiem, 21 – no Mālupes,  15 – no Jaunlaicenes, 14 – no Liepnas, 10 – no Annas, 9 – no Malienas, 8 – no Ilzenes, 1 – no Kalncempjiem. Vēl 147 bērni izmantojuši pašvaldības transportu. Visagrāk pirmais bērns autobusā iekāpis Jaunannas pagastā – jau pulksten 6.50.
Tā kā ne visi izglītojamie dzīvo autobusa pieturas tuvumā pagasta centrā, tad pagasta pārvaldes organizē to izglītojamo atvešanu līdz autobusa pieturai, kuri dzīvo tālāk par trīs kilometriem, kā arī nodrošina izglītojamo nokļūšanu uz skolu vietās, kur nav pieejams sabiedriskais transports. Uz pilsētas izglītības iestādēm uz mācību stundu sākumu (līdz pulksten 8.30) šobrīd nav iespējams nokļūt no Karvas, Alsviķiem, Jaunannas un Pededzes. No Kalncempjiem un Annas autobuss pienāk pulksten 7.38.
Izglītojamo nokļūšanai uz skolu un atpakaļ dzīvesvietā 2017. gadā no pašvaldības budžeta iztērēti 164 967 eiro, bet 2018. gada budžetā šim mērķim plānoti 199 789 eiro.
Vajag gados jaunus
pedagogus
Ziņojumā aplūkots arī jautājums par izglītības iestāžu nodrošinājumu ar pedagogiem – šobrīd un prognoze 2021. gadā. Pedagogu sastāvu analizējot pēc vecuma, norādīts, ka 50 % no kopējā pedagogu skaita ir vecumā no 50 gadiem un vecāki. Izglītības iestādēs neienāk jaunie pedagogi.  
Pedagogu pensionēšanās rezultātā varētu pietrūkt pedagogu vairāku mācību priekšmetu pasniegšanai: latviešu valodā Bejas pamatskolā (21 stunda), Malienas pamatskolā (29), Alūksnes pilsētas sākumskolā (6); matemātikā E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā (45), Alūksnes pilsētas sākumskolā (26); vācu valodā ģimnāzijā (30), Alūksnes pilsētas sākumskolā (2); mūzikā ģimnāzijā (14), Malienas pamatskolā (9), Strautiņu pamatskolā (13); krievu valodā Malienas pamatskolā (11), Pededzes pamatskolā (14); angļu valodā Malienas pamatskolā (23), sākumskolas skolotāja Alūksnes pilsētas sākumskolā (19), Bejas pamatskolā (30), dabaszinātņu mācību priekšmetos Strautiņu pamatskolā (18), Malienas pamatskolā (18); sportā ģimnāzijā (17).
Alūksnes novada izglītības iestādēs šā gada 1. septembrī 77 pedagogi strādājuši blakusdarbā.
Malienas pamatskolā no 10 pamatdarbā esošajiem pedagogiem 5 pedagogi ir vecāki par 60 gadiem un 2 pedagogi ir vecumā no 50 līdz 54 gadiem, kas var būtiski ietekmēt nodrošinājumu ar kadriem.
Novadā profesionālās ievirzes izglītības iestādēs 17 pedagogi ir vecāki par 60 gadiem.

Secinājumi – skaudri
Tā visa rezultātā darba grupa izdarījusi secinājumus un izvirzījusi priekšlikumus. Pēc Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „Alūksnes novada vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošana” īstenošanas  pamata un vidējās izglītības iegūšanu no 2021./2022. mācību gada nodrošināt Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā, Alūksnes novada vidusskolā, Liepnas pamatskolā un Ziemeru pamatskolā.
Pirmsskolas izglītības pieejamību nodrošināt Ziemeru pamatskolā, Liepnas pamatskolā, Alūksnes novada vidusskolā, Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādēs „Pienenīte” un ,,Sprīdītis”, Alsviķu pirmsskolas izglītības iestādē ,,Saulīte”, Jaunalūksnes pirmsskolas izglītības iestādē ,,Pūcīte”, Malienas pirmsskolas izglītības iestādē ,,Mazputniņš”, Strautiņu pirmsskolas izglītības iestādē ,,Zemenīte” un Jaunannas pirmsskolas izglītības iestādē.
Profesionālās ievirzes izglītības programmu pieejamību nodrošināt Alūksnes mūzikas skolā, Alūksnes mākslas skolā, Alūksnes pilsētas bērnu un jaunatnes sporta skolā.
Interešu izglītības programmu pieejamību nodrošināt Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā, visās pamata un vispārējās vidējās izglītības, un atbilstoši pieprasījumam profesionālās ievirzes izglītības iestādēs.
Plānveidīgi nodrošināt finansējumu nepieciešamajiem kapitālieguldījumiem un mācību vides mūsdienīgam nodrošinājumam paredzēts izglītības iestādēs, kas izglītības funkciju nodrošinās no 2021./2022. mācību gada.
No ziņojumā paustā izriet, ka pēdējos 8 gados Alūksnes novadā likvidētas vai reorganizētas 8 izglītības iestādes, bet pēc trim gadiem šobrīd iecerēts uzreiz slēgt 5 skolas! Skolās un sabiedrībā ir sākušās diskusijas, tiek gatavoti priekšlikumi, lai tik skaudra skolu tīkla reforma tomēr netiktu īstenota dzīvē.

— Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti

  • Karstais temats

    Alūksnes novadā šobrīd viena no aktuālākajām sarunu tēmām ir par gaidāmo skolu tīkla reformu. Paredzamās izmaiņas ir ļoti skarbas – par to “Alūksnes...

  • Laiks labdarībai

    Svētdien būs pirmā advente, kad sākam gaidīt Ziemassvētkus. Šis parasti ir laiks, kad cilvēki vairāk atver savas sirdis, nododas pārdomām un sniedz...

  • Skolu liktenis vēl nav skaidrs

    Laikraksts “Alūksnes Ziņas” jau rakstīja par Alūksnes novada pašvaldības ziņojumu, kas paredz izmaiņas novada skolām. Nelielā skolēnu skaita dēļ ir...

  • Sociālo lietu pārvaldei atkal jāmeklē vadītājs

    Sociālo lietu pārvaldei atkal jāmeklē vadītājs

    Alūksnes novada pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Evija Švalbe pašvaldībā vērsusies ar iesniegumu par darba attiecību izbeigšanu....

  • Godina pagasta iedzīvotājus 6

    Godina pagasta iedzīvotājus

    Latvijas simtgadē Alūksnes un Apes pilsētās un pagastos norisinājās dažādi svinīgi pasākumi. Arī Jaunalūksnes pagastā, Kolberģī, tika ieskandināti...

  • Liepnā lepojas  ar saviem cilvēkiem 3

    Liepnā lepojas ar saviem cilvēkiem

    Ar skanīgām dziesmām, siltiem vārdiem un patīkamu atmosfēru arī Liepnā izskanēja Latvijas simtgades svētki. Pasākumā “Manai Latvijai 100” Liepnas...

  • Svinēsim Latvijas simtgadi!

    Svinēsim Latvijas simtgadi!

    Latvijas simtajā gadadienā nedēļas nogalē Alūksnes un Apes novados notiks daudzveidīgi pasākumi, kuros aicināts piedalīties ikviens novada...

  • Vienmēr goda vietā –  Alūksnē cepta maizīte 2

    Vienmēr goda vietā – Alūksnē cepta maizīte

    Šis gads mūsu tautai un valstij ir īpaši nozīmīgs – Latvijas simtā dzimšanas diena ir tepat aiz durvīm. Lai kādi laiki un vara piedzīvota, latvietis...

  • Ar ļoti strauju uzrāvienu

    Ar ļoti strauju uzrāvienu

    Pirms pusotra gada Jaunlaicenē atklāja SIA “Cewood” cementētu koka ēveļskaidu plātņu ražotni – modernu Eiropas līmeņa uzņēmumu. Valsts simtgades...