Kas tā pandēmija ir?

Kas tā pandēmija ir? No putniem visas kaites un nelabumi, to vien dzird! Jau mana vecmāmiņa jaunībā mēdza manu tēvu piekodināt: “Ja neuzmanīsies, norausi putnu slimību!”.

Kas tā pandēmija ir?
No putniem visas kaites un nelabumi, to vien dzird! Jau mana vecmāmiņa jaunībā mēdza manu tēvu piekodināt: "Ja neuzmanīsies, norausi putnu slimību!" Tā ka tā baidīšana ar putniem un gripas pandēmiju mums, ziniet, nav nekas jauns. Es, ziniet, šitādām runām uzspļauju. Es droši ļaujos visiem vējiem un, ja man uz galvas gadās kāda putna pļeka, uzlūkoju to ar svētību. Mēs taču dzīvojam vispārējā globalizācijas laikmetā. Gluži kā tādi gājputni. Un no putnu barības arī neatsakos. He, gan svaigā, gan termiskā veidā uzreiz varu notiesāt duci olu. Un vistu stilbiņu skrubināšana man allaž bijusi viserotiskākā nodarbe.
Mana mīļotā sieviete Anniņa, re, līdz pusmūžam bija dzīvojusi un varonīgi strādājusi par pastnieci šajā miestā. Pirms pusgada viņa, saprazdama, ka nekas nemainīsies ne viņas materiālajā stāvoklī, ne personiskajā dzīvē (es, pardon, negrasos pamest lauleni Antoniju; bet nesasniedzams skaistums - es, protams, - Anniņai neizsakāmi sāpēja), Anniņa pameta dzimteni un mani - savu mīļoto
vīrieti -, lai dotos peļņā uz "Šampinjonu derības" zemi. Nu i kas tur ir slikts? Pēc pusgada prombūtnes mana Anniņa ciemos uz mājām atbrauca tā nocirtusies, ka i nepazīt. Kā tāda Bridžita Bardo. I pat sejas krāsa viņai uzlabojusies - piens un asinis. Laikam beidzot bija dabūjusi kārtīgi paēst, nevis tikai pa svaigu gaisu cilpot (kā viņdien pastnieces gaitās). Viens gan man sāp. Anniņa atzinās, ka kļuvusi man neuzticīga. Te, dzimtenē, ziniet 20 gadus bija uzticīga, es biju viņas pirmais un ar lepnumu atzīšos, ka arī vienīgais vīrelis - mūža mīlestība. Bet tur, ziniet, pusgada laikā Anniņa samaitājās, globalizējās, kļuva man neuzticīga... ar vienu latvieti, diviem slāviem, vienu poli un diviem īriem. Nu vai ziniet! Es tā arī viņai pateicu: "Tu putnu slimību noraut nebaidies?!" Nē, šī man atcērt, nebaidoties vis! Un ķircina mani, vai es pats tagad baidoties Anniņai pirkstu piedurt. Skaidrs, ka nebaidījos. Neesmu jau vakarējais. Ir man zināmi pašaizsardzības līdzekļi. Un es pat nekautrējos pats tos pirkt vairumā par lētu cenu supermārketā. He!
Anniņa jau pošas atpakaļ uz savu globālo sādžu - sēņu zemi. Ak, aicina jau arī mani līdzi. Lai tikai es iepriekš sapotējoties tepat pret gripu. Pati sapotējās. Vai tas viņai līdzēs? Ne velti saka, ka savu lodi nedzird... Eh! Anniņa sauca mani līdzi. Bet nē, nebraukšu. Palikšu uzticams pie Antonijas sāniem. Kad sievuks man nesen pārmeta kārtējās partizāna gaitas kopā ar Anniņu, es Antonijai tā arī pateicu: "Es taču vienmēr aizeju atgriežoties. Kā novadnieks Roberts Eidemanis reiz sacīja. Antonij, es mūžam tavs!"

Citu datumu laikraksti

  • Vai atgriezušies Melderlaiki?

    “Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs, tas nenāks, ja ļaudis to nevedīs,” teica mūsu tautas dzejnieks Jānis Rainis."Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs,...

  • Ai dzīve, dzīve dzīvīte...

    Liktenis lēma, ka šīs mājas es redzēju vēl tad, kad tur dzīvoja saimnieki. Apkārt ēkai bija glīta sēta. No istabas uz aku veda taciņa.Liktenis lēma,...

  • Bez ticības labajam nevar doties uz priekšu

    Viktors Litaunieks, Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs (partija “Jaunais laiks”): “Latvijā ir piemērs, kad partija “Jaunais laiks” un partija...

  • Četrdesmit gados jūtas kā īsta sieviete

    Varu iedomāties, ar kādu mīļumu apeniete Līvija Sekača vada stundas skolā, kā viņa skolēniem stāsta par pasauli, ko katrs mēģinām skatīt ar citādākām...

  • Modernizē bērnu literatūras nodaļu

    Lai uzlabotu informācijas ieguves iespējas bērniem, Alūksnes pilsētas bibliotēka sadarbībā ar Alūksnes sākumskolas un vidusskolas bibliotēku īstenoja...

  • Pagasta centrā atjaunos apgaismojumu

    Malienas pagasta padomes sēdē deputāti apstiprināja pagasta teritoriālo plānojumu kā saistošos noteikumus.Malienas pagasta padomes sēdē deputāti...