Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kas vainīgs – nervi vai asinsrite?

Kad ir sūdzības par roku vai kāju tirpšanu, salšanu, svīšanu vai sejas bālēšanu un sarkšanu, cilvēki savu diagnozi bieži vien meklē interneta avotos un nolemj, ka tas ir simptoms kādai asinsrites problēmai. Ārste terapeite Iveta Šime šo stereotipu noraida. “Patiesībā pie tā vainojama nervu sistēmas darbība, uz ko reaģē asinsvadi,” skaidro ārste. “Savukārt asinsrites problēmas ir saistītas ar vēnu un artēriju darbību un stāvokli,” paskaidro daktere.

Viens sarkst, cits bālē
“Ja cilvēkam svīst, salst vai tirpst kāds ķermeņa loceklis, viņš pie kādas konkrētas situācijas paliek sarkans vai ģībst, pārklājas aukstiem sviedriem, tas nav nekāds rādītājs tam, lai sāktu meklēt kādu asinsrites sistēmas simptomu, lielāku problēmu vai vēl slimību. Tās patiesībā ir nervu sistēmas problēmas,” norāda I. Šime. Vienlaikus viņa arī piemetina, ka asinsvadi, protams, reaģē uz nervu sistēmas impulsiem. “Asinsvadi sašaurinās vai paplašinās,” papildina daktere, norādot, ka, iespējams, tādēļ cilvēkiem rodas priekšstats un nepamatotas aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā ar asinsriti.
Lai cilvēki lieki neuztrauktos, ārste uzskata, ka vispareizākais ir viņiem izskaidrot. Cilvēkam ir veģetatīvā nervu sistēma, kas sastāv no parasimpātiskās un simpātiskās daļas. Simpātiskā daļa stimulē orgāna darbību, aktīvās enerģijas izlietošanu, bet parasimpātiskā daļa palēnina orgāna darbību, veicina potenciālās enerģijas uzkrāšanu. “Simpātiskā nervu sistēma atbild par to, ja cilvēks, piemēram, kādā stresa situācijā kļūst nosvīdis, paliek sarkans, jo asinsvadi paplašinās. Bet parasimpātiskā – cilvēks kļūst bāls, ir auksti sviedri un cilvēks ģībst, jo asinsvadi reaģējuši sašaurinoties un smadzenēm tādēļ pietrūkst skābekļa,” paskaidro ārste.
Lai noģībušam cilvēkam palīdzētu, sniedzot pirmo palīdzību, viņš parasti tiek noguldīts uz zemes, kājas piepaceltas. Tas ļauj normalizēt asinsvadu stāvokli: asinis, kas īslaicīgi sašaurināto asinsvadu dēļ tikušas kavētas, plūst uz galvu, var turpināt savu ritēšanu. Kā novērots, bieži mājas apstākļos noģībušajam tiek veikta, piemēram, skausta, pēdu vai apakšstilbu masāža. “Protams, jo tas tonizē nervu sistēmu, uz ko atkal reaģē asinsvadi,” likumsakarību paskaidro I. Šime.

Nemeklēt cēloni internetā
“Visbiežāk asinsvadi veģetatīvās sistēmas impulsu dēļ sašaurinās vai paplašinās un izraisa sarkšanas vai ģībšanas gados jaunākiem cilvēkiem, bet pārāk izplatīti tas nav,” saka daktere. Visbiežāk tas notiek, cilvēkam neapzinoties, jo nervu sistēmas reakcijas nevar kontrolēt.
Daktere piekodina, ka nevajag slimību diagnozi meklēt internetā. No tā rodas kļūdaini uzskati par slimībām un veselības problēmām. “Patiesība ir pavisam cita, kad to meklē pie ārsta!”
“Cilvēkam, protams, vislabāk visu ir pārrunāt ar ģimenes ārstu. Lai atrastu cēloņus, kas pacientam rada šādas veģetatīvās nervu sistēmas reakcijas un kādās situācijās, visticamāk būtu jāpārrunā ar psihoterapeitu,” risinājumu iesaka speciāliste, uzsverot, ka ar šādām sūdzībām pacientam ir svarīgi izanalizēt savas organisma reakcijas. Ārste zina stāstīt, ka bieži ar šādu vizīti pie speciālista ir pilnīgi pietiekami un medikamenti visbiežāk nav vajadzīgi.

Ar nopietnām sekām
Ja cilvēks pamanījis, ka viņam kāda ķermeņa zona vai loceklis – roka, kāja, plauksta, pēda – ilgstoši ir nosalusi, auksta un nejutīga, tad gan pastāv aizdomas par asinsrites traucējumiem. I. Šime vairākkārtīgi uzsver, ka asinsrites traucējumi, problēmas un slimības gan ir vairāk izplatītas un novērojamas gados vecākiem cilvēkiem. Taču arī jauniem cilvēkiem šāda lieta jāuztver nopietni, īpaši, ja ir kāda iedzimta problēma. Visvienkāršākais piemērs – ja paplašinātas vēnas ir bijušas gan vecmāmiņai, gan mammai, tad arī nākamajai paaudzei ir risks tikt pie šādām vēnām. “Ir jāpārbauda, vai nav izveidojušies un izspiedušies uz āru kādi vēnu mezgli. Vīriešiem ar asinsrites problēmām sāk sāpēt apakšstilbu muskulatūra,” skaidro daktere.
Asinsrites traucējumi var būt arī citviet un izraisīt saslimšanas ar nopietnām sekām. Piemēram, ja ir traucējumi sirds apvidū, veidojas trombi, var rasties infarkts; ja galvas apvidū – insults. Tāpat pie asinsrites slimībām pievienojams paaugstināts asinsspiediens. Šādos gadījumos nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un pēc tās – rehabilitācija. I. Šime norāda, ka risku saslimt ar asinsrites slimībām palielina un rada neveselīgs dzīvesveids un viens no nopietnākajiem faktoriem – regulāra smēķēšana.
Ja ilgstoši netiek pamanīti un ārstēti asinsrites traucējumi, piemēram, kāju pēdās vai pirkstos, var sākt atmirt audi un izveidoties pat gangrēna, jo asinsvadi ir nospiesti, bet asinsrite – ilgstoši nosprostojusies. “Ja pie ārsta vēršas laikus kā jebkurā gadījumā un tiek veikti izmeklējumi, ar zāļu un citu medicīnisko manipulāciju palīdzību problēmu var atrisināt, asinsrite normalizējas un atjaunojas,” mierina daktere.

Jāpārbauda pulss
Ļoti būtiski gan slimniekiem, gan viņu tuviniekiem būtu sekot līdzi jebkādām pārmaiņām ķermenī un organisma procesiem kopumā un prast tās novērtēt. To vislabāk ir izdarīt, rūpējoties par sevi, apskatot sevi no galvas līdz kājām. “Lai novērstu asinsrites problēmas, cilvēkam pašam daudz vairāk ir jāpievērš uzmanība savam ķermenim, organismam, kā arī jābūt viselementārākajām zināšanām par veselību kopumā,” pauž viedokli I. Šime.
Vienkāršākais veids, kā sevi pārbaudīt – izmērīt pulsu. Cilvēkam pulss ir kaklā, pie plaukstas locītavas, cirkšņos, pacelē un pēdas virspusē. “Ja visur pulss ir, tas nozīmē, ka asinsvadi strādā, asinsrite nav traucēta, asiņu nosprostojumi neveidojas, tad par asinsrites traucējumiem vai plašākām problēmām nebūtu jāuztraucas,” mierina daktere. Bet, ja ir pretējais vai pulsam ir traucējumi un ir sūdzības par kāda apvidus nejutīgumu, jādodas pie speciālistiem, kas izmeklēs asinsvadus.

PIEREDZE
ZITA, 65 gadi, pensionāre
No pavasara līdz vasaras beigām staigāju slēgtos apavos un visbiežāk, dzīvojot laukos un visu dienu strādājot un esot uz kājām, kurpes novelku tikai vakarā. Ilgstošā laika posmā labās kājas īkšķi apavos biju iespiedusi tā, ka bija nosprostojusies asinsrite: pirksts likās tāds kā nejutīgs, bet apkārt āda – tāda pabāla. Slodzes dēļ tai pašai kājai man ir radušās arī varikozas vēnas, taču īpašu uzmanību nepievērsu, kamēr viens no mezgliem nebija kļuvis aizdomīgi liels. Devos pie ģimenes ārstes, kura uzreiz konstatēja, ka nepieciešami papildu izmeklējumi. Slimnīcā man izmeklēja kāju asinsvadus, iedeva rekomendāciju turpmāk lietot gan ārīgi, gan iekšķīgi lietojamus medikamentus. Teica, ka tagad gan vēnas, gan pirksts jānovēro.

Citu datumu laikraksti

  • Dažās sekundēs paliek bez mājām 3

    Dažās sekundēs paliek bez mājām  6

    3.septembra vakaru Torņa ielas 15.nama iedzīvotāji Alūksnē neaizmirsīs ilgi, jo gāzes eksplozija dažu sekunžu laikā bez mājām atstāja 15 dzīvokļu...

  • Lepojas ar  gardām kūkām 2

    Lepojas ar gardām kūkām

    Linda Barkovska: “Galvenais noslēpums kūku gatavošanā – patīk pašai un prieks, ja citiem garšo!”Apes novada kūku cepējas savas prasmes nesen izrādīja...

  • Mīlošs vīrs sievai un tēvs  divām meitām 2

    Mīlošs vīrs sievai un tēvs divām meitām

    Būt par vecākiem, iespējams, ir grūtākais, taču arī vislabāk atalgotais darbs pasaulē. Un, tikai nomainoties paaudzēm, varēs novērtēt, kā šis darbs...

  • Paši savas laimes kalēji

    Paši savas laimes kalēji

    Alūksnes Kultūras centrā noritējušas divu dienu mācības “Mazo un vidējo uzņēmumu darbības uzsākšana, investīciju piesaiste, tirgus segmenta...

  • Būs atvieglojumi nekustamā īpašuma nodoklim

    Alūksnes novada pašvaldība izdos jaunus saistošos noteikumus, kas noteic atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem Alūksnes novadā....

  • Apē atgriežas  Elīnas Zālītes skulptūra

    Apē atgriežas Elīnas Zālītes skulptūra

    Rakstnieces, dzejnieces, prozaiķes un tulkotājas Elīnas Zālītes skulptūra atgriezusies savā vietā pie Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas – pateicoties...