Katrā aizgājējā meklē labās īpašības

Pagājušā gada nogalē apritēja desmit gadi, kopš alūksniete Ilga Drozdova vada bēru ceremonijas. Viņa devusi bēru ceremonijas vadītājas zvērestu un ieguvusi attiecīgu sertifikātu.

Pagājušā gada nogalē apritēja desmit gadi, kopš alūksniete Ilga Drozdova vada bēru ceremonijas. Viņa devusi bēru ceremonijas vadītājas zvērestu un ieguvusi attiecīgu sertifikātu.
Ilga uzskata, ka tā esot viņas sūtība - palīdzēt citiem brīdī, kad mūžībā aizgājis tuvs un mīļš cilvēks. Desmit gados viņa aizsaulē palīdzējusi aizvadīt 171 cilvēku. Viņa rūpīgi glabā ierakstus par katru no šiem cilvēkiem, jo uzskata, ka tiem ir paliekoša vērtība. "Tas ir lielisks vēsturisks materiāls par laiku, kurā mēs dzīvojam. Ja pēc gadiem nākamās paaudzes vēlēsies veidot dzimtas koku, tad pie manis būs grāmata par daudzām skaistām dzīvēm," laikrakstam stāsta Ilga Drozdova.
Ceļš līdz bēru ceremonijas izvadītājas darbam bijis pakāpenisks, pamazām izzinot senās ģimenes, sadzīves un bēru tradīcijas. Vadot bēru ceremonijas, lieti noder savulaik konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātē iegūtās zināšanas par šo tēmu un pieredze kultūras darbā. 14 gadus Ilga dzīvojusi Kazahijā, ciematā bijusi sadzīves tradīciju komisijas priekšsēdētāja un piedalījusies arī kāzu ceremoniju organizēšanā. Uz turieni aizvedusi daudzas latviešu tradīcijas, jo ar tām centusies ieinteresēt arī tālā novada iedzīvotājus.
Bija mācīta neatteikt
Atgriežoties Latvijā, negaidīti nācies uzņemties pienākumu - izvadīt mūžībā cilvēku. ""Tā kā tas bija manā dzimtajā Malienas pagastā un biju mācīta, ka nedrīkst atteikt, piekritu. Pamazām cits pēc cita sekoja šādi uzaicinājumi un es sapratu, ka man ir jāpapildina zināšanas," stāsta Ilga Drozdova. Ilga atzīst, ka vadīt bēru ceremoniju ir psiholoģiski un emocionāli grūts darbs.
"Ja varu pateikt par cilvēku visu to labāko, spēju palīdzēt un mierināt viņa piederīgos, tad tā ir labākā dāvana, ko varu atstāt aizgājējam un arī palicējiem. Man tā ir jādara, ja cilvēkiem tas ir vajadzīgs," uzskata Ilga. Darot šo darbu, Ilgai esot mainījusies attieksme pret dzīvi un daudzām lietām.
Aizgājējam jāpiedod
Viņa rūpīgi gatavojas ikvienam bēru procesam un uzskata, ka tajās teksti nedrīkst atkārtoties. Stingri jāņem vērā aizgājēja piederīgo ģimenes tradīcijas un vēlmes. Arī tas, kāda ir cilvēka tautība, vai viņš ir ticīgs vai nav, un daudzas citas nianses. Katram aizgājējam bērēs ir jāvelta īpaši vārdi, jāizstaigā viņa dzīves gājums, jo tas ir atšķirīgs no citiem, un jāmierina tuvinieki. "Mans uzdevums nav raudināt, bet stiprināt palicējus," bilst Ilga. Ir būtiski, ja tuvinieki atnes mirušā fotogrāfijas, iepazīstina ar viņa biogrāfiju, tad ir vieglāk sagatavoties brīdim, kad cilvēku gulda zemes klēpī.
Iepriekšējā naktī pirms bērēm viņa apkopo materiālu par mirušo un izanalizē, ko vajadzētu teikt ceremonijā. Tas esot pats grūtākais. Viņai veidot bēru runu palīdz tas, ka pati raksta miniatūras. Ceremonijā izmanto dzeju - Kornēlijas Apškrūmas, Vēsmas Kokles-Līviņas, Imanta Auziņa, Māras Zālītes, Ārijas Elksnes, Ināras Druvas un citu autoru darbus. Viņa ir neizpratnē, ka dažkārt piederīgie mudina izvadītāju bērēs runāt pēc iespējas īsāk. "Tad pievēršu uzmanību tam, lai pārējie aizdomājas par aizgājēju. Varbūt viņš ir kādam nodarījis pāri, taču jāprot viņam piedot," atklāj Ilga.
Nedala kategorijās
Vissmagāk esot, ja nomirst bērni un gados jauni cilvēki. Arī tad, ja cilvēks no dzīves aiziet labprātīgi. "Bieži šādos gadījumos iemesls ir slimība. Veci cilvēki nevēlas tuviniekiem kļūt par smagu nastu, taču viņi neapzinās, kas būs jāpārdzīvo palicējiem," saka Ilga.
Arī pazīstamus cilvēkus nav viegli pavadīt uz mūža mājām, tad Ilga to dara tā, kā liek viņas iekšējā balss. Nereti cilvēks, kuram aizgājis tuvinieks, bieži satraukuma brīdī izstāsta lietas, ko citreiz noklusētu. "Es atgādinu, ka viņiem nav jāuztraucas - iegūtā informācija paliks pie manis. Esmu devusi šādu zvērestu," uzsver izvadītāja.
Sabiedrība parasti izvērtē, kāds kurš cilvēks ir. Savukārt par mirušajiem nemēdz teikt neko sliktu. "Mēs nevaram sadalīt cilvēkus divās kategorijas - sliktais un labais. Katrā cilvēkā "sēž" gan Dievs, gan velns. Izvadītāja uzdevums ir atrast cilvēkā labās īpašības," apgalvo Ilga.
Viņa stāsta gadījumu, ka māte atteikusies no meitas, kad tā bijusi maza. Viņu ceļi krustojās bērēs, kurās viena no viņām jau devusies pēdējā gaitā. Šādos gadījumos bēru ceremonijas vadītājai noder iegūtās zināšanas psiholoģijā, viņa cenšas rast attaisnojumu notikušajam. Palīdz filozofija, ka dzīve izšķir un saved cilvēkus kopā, liek viņiem maldīties. Viņa teiktajā izmanto arī alegorijas.
Sāpi vajag izraudāt
Ilga jūtas gandarīta, ja pēc bērēm kāds no tuviniekiem saka, ka kļuvis nedaudz vieglāk. "Tad es saprotu, ka daļu no sāpēm esmu palīdzējusi mazināt un atvieglot ciešanas. Ja tuvinieks pie aizgājēja kapa vēlas ilgāk paraudāt, tas ir jāļauj. Nedrīkst, ka sāpe paliek neizraudāta. Tad ir grūti," saka Ilga. Viņa uzskata, ka katrs izvadītājs ir spēcīga rakstura cilvēks, kam ir trausla un emocionāla dvēsele. Viņa esot optimiste, arī tas palīdz veikt bēru ceremonijas vadītājas pienākumus. Viņa neslēpj, ka mācot bailes, lai darbā neiestājas rutīna. "Ja izvadītājs bērēs runā vienus un tos pašus vārdus ievadā un nobeigumā, tas ir zem viņa goda. Tad viņš nav profesionālis," apgalvo Ilga Drozdova.
Atgadījumi no bēru ceremonijām
- Piederīgie stāsta aizgājēja dzīvesstāstu, bet Ilga to ātri pieraksta. Viena no frāzēm skan: "Aizgājējam ļoti patika lopi". Ilga tā arī pieraksta, taču izrādās, ka kāds piederīgais cītīgi seko rakstītajam līdzi. Viņš norāda, ka varbūt vārdu "lopi" vajadzētu aizstāt ar vārdu "dzīvnieki", lai skanētu literārāk. Tuvinieks bija iedomājies, ka piemiņas brīdī izvadītājs runās tieši tā, kā pierakstījis.
- Kādās bērēs, šķirstu laižot kapā, kapracim no krūšu kabatas izkrita maks, kurā atradās dokumenti, autovadītāja apliecība un atslēgas. Finālā ar lāpstu palīdzību maks tika izvilkts no bedres. Vēlāk pie bēru cienasta galda kāds attālāks viesis secināja: "Redz, kā kaprači reizēm par šauru kapa vietu izrok, ka tā ar lāpstām jāpaplašina".
- Pie bēru mielasta galda aizgājējas 25 gadus vecais mazdēls pēkšņi aizsvilstas dusmās: "Kāpēc vispirms jāapēd tortes gabaliņš, kas to ir izdomājis?" Izrādījās, ka viņš neko nav dzirdējis par "aizgājēja ceļamaizi" un par piemiņas brīža tradīcijām.
- Dēls neierodas uz mātes bērēm, kurās viņš ir vienīgais piederīgais.
- Cilvēks izstāsta visu savu dzīvesstāstu, bet nākamajā dienā aiziet mūžībā.
* Iznācis braukt uz bēru ceremoniju ar kādu steidzīgu bēru viesi, kurš atklāti pajautājis: "Cik ilgi kapličā runāsiet?" I.Drozdova, daudz nedomādama, atbildējusi: "Pusstundu". Pēc ceremonijas viesis pienācis klāt, paspiedis roku un teicis: "Lieliski. Es uzņēmu laiku - tieši 30 minūtes".
***
- Nāve ir nenovēršams dabas likums, ar tādu pašu pazemību, ar kādu baudījām dzīves smaržaino skaistumu, ir jāpieņem nāve. Cilvēks nav izņēmums dabas radījumu ķēdē. Ķīvīte ir viņa māsa, rožu zars ir viņa brālis. Kā puķe un putns pieņem nāvi, tā arī cilvēkam tā jāpieņem...
Zenta Mauriņa
- Sēru ceremonijas vadītāja divpakāpju amata zīmes:
* zemākā pakāpe - krūšu nozīme taisnstūra veidā, uz kuras uzrakstīts: "Sēru ceremonijas vadītāja (vārds, uzvārds)".
* augstākā pakāpe - melnbaltā vilnas lentā iekārts noapaļots rombs, kura centrā - mūžīgās piemiņas uguns liesmiņa.
- Kas atrodams bēru ceremonijas vadītājas somā?
* Sēru ceremonijas norises grāmata, kurā ir runa un dzeja.
* Sēru ceremonijas vadītājas apliecība un pase.
* Sērkociņi, lai aizdegtu sveces.
* Pirmās palīdzības aptieka, ja kādam no bēru ceremonijas dalībniekiem vajadzīga pēkšņa palīdzība.
* Lūgšanu grāmatiņas, psalmi, Tēvreize.
- Sēru ceremonijas vadītāju ētikas kodekss
To izstrādājusi Ilga Drozdova. Viņa plāno šo projektu iesniegt Latvijas Apbedītāju asociācijai, kas ir izstrādājusi ētikas kodeksu.
1.Katram gadalaikam sēru ceremonijas vadītājam jābūt atbilstošam tērpam, kuru uzvelk, vadot tikai sēru ceremoniju.
2. Ja mani uzaicina vadīt bēru ceremoniju, tad es nedrīkstu atteikt.
3. Izvadītāja uzdevums ir bēres padarīt vieglākas, nevis smagākas. Izvadītājs ir mierinātājs palicējiem un nav tiesīgs kādu tiesāt.
4. Jāprot uzklausīt tuviniekus.
5. Jāpiedalās sēru ceremonijas visās norisēs - baznīcā (ja notiek aizlūgšana), kapsētā un pie bēru mielasta galda.
6. Sēru telpā izvadītājs drīkst ieiet tikai vienu reizi.
7. Izvadītājam stingri jāievēro aizgājēja piederīgo ģimenes tradīcijas.
8. Sveces nedrīkst nopūst, bet tās jānodzēš.

Citu datumu laikraksti

  • Rīkos filozofisku diskusiju

    Bejas interešu klubiņa “Pīlādzis” dalībnieces 22.janvārī pulksten 12.00 filozofiskā diskusijā dalīsies pārdomās par tēmu “Logs”.Bejas interešu...

  • Rosinās pārcelt darbdienas

    Lai efektīvāk izmantotu darba laiku, šodien valdība lems par vairāku 2004.gada darbdienu pārcelšanu.Lai efektīvāk izmantotu darba laiku, šodien...

  • Vēlas zināt iedzīvotāju viedokli

    Ministru kabineta komitejas sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas projekts “Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes”.Ministru kabineta...