Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Katrā darbā ieliek mīlestību

Alūksnietim metālkalējam Laimonim Bāliņam lielāko gandarījumu sniedz tas, ka vakarā var apskatīties, ko dienā esot izdarījis.

Alūksnietim metālkalējam Laimonim Bāliņam lielāko gandarījumu sniedz tas, ka vakarā var apskatīties, ko dienā esot izdarījis. Viņam laimējies, ka darbu un hobiju var apvienot sev tīkamā un interesantā nodarbē. Pašam patīk vietu, kur rodas metāla darbi, dēvēt senatnīgi - par smēdi, nevis kalēja darbnīcu.
"Man ir svarīgi, ka katrā darbā, ko veicu ar rokām, varu ielikt daļu no sevis. Tad tas ir daudz mīļāks nekā tādi, kas top sērijveidā, " laikrakstam stāsta Laimonis Bāliņš. Tad, kad gribas atpūsties un nedomāt par darbu, Laimonis veldzējas pie dabas un makšķerē.
Viņš apgalvo, ka sākums metālkalšanai esot meklējams tālākā pagātnē, kad Laimonis vēl bijis puika. "Mans tēvs bija labs galdniekmeistars. Dzīvojām lauku mājā Cēsu rajonā un priekšrocība bija tā, ka virtuvē mums bija arī ēveļsols, kur tēvs strādāja. Mācoties apmēram 5. vai 6.klasē, man jau patika kaut ko veidot no koka," atceras L.Bāliņš. Pirmie darbi bijuši visdažādākie. Putnu dienām skolām gatavojis sarežģītākas lietas, nevis tikai vienkāršus putnu būrīšus. Tad, kad vajadzējis lemt par profesiju, galdniecību nav izvēlējies, jo sapratis, ka tā nav viņa aicinājums. Par prioritāti izvēlējies tehniskas lietas un ilgu laiku nostrādājis par autoceltņa vadītāju.
Izveidoja pulciņu
"Cēsīs manam draugam tēvs bijis kalējs, arī viņam interesēja metālapstrāde, un mums radās iespēja noorganizēt kalēju pulciņu. Tā mēs darbojāmies piecus gadus, vadīja Jānis Sika no studijas "Auseklis" Rīgā. Arī mēs skaitījāmies studijas dalībnieki. Darbojoties pulciņā, bija jānoorganizē četras izstādes un jāprezentē desmit darbi. Tad varēja pretendēt uz daiļamata meistara goda nosaukumu," stāsta L.Bāliņš.
Tajā laikā bijis daudz kalēju, taču maz tādu, kas nodarbojās ar māksliniecisku novirzienu, vairāk gatavojuši praktiskas lietas. "Mākslas darbus galvenokārt veidoja tikai studijās Rīgā, tāpēc šāds pulciņš Cēsīs bija liels ieguvums," skaidro L.Bāliņš. Sešus gadus (no 1980. līdz 1986.gadam) metālapstrāde viņam bijusi tikai hobijs, tad viņš pārcēlies dzīvot uz Alūksni un sācis ar to nodarboties pamatīgāk un nopietnāk.
Neķērās pie nopietna
Svečturis bijis pirmais Laimoņa gatavotais darbs. Svečturi viņam arī tagad esot vieni no vismīļākajiem. Kalēja darbā esot nepieciešamas virpotāja, metinātāja un frēzētāja darba iemaņas. Strādājot ar pneimatisko āmuru, svečtura pagatavošanai esot vajadzīga puse dienas, bet, ja tāda nebūtu, tad tas prasītu četras dienas.
"Tagad ir tehnikas laikmets, bet Ulmaņa laikā kalējs kala ar dūšīgu uzsitienu," skaidro amata meistars. No sākuma viņš nemaz neesot ķēries pie nopietnām lietām - mēbeļu komplekta vai kāpņu margu izgatavošanas. "Neviens arī to man nebūtu ļāvis darīt," atzīst L.Bāliņš. Kalēja pieredze veidojusies pakāpeniski, pamazām apgūstot prasmes un mēģinot gatavot atšķirīgus darbus.
Ir vajadzīga pacietība
L.Bāliņš piederot pie tiem, kam darbdiena neilgstot ilgāk par ierasto astoņu stundu ritmu. Darbos izmantojot visdažādāko metālu atkarībā no pasūtījuma. Esot pieprasījums pēc tādiem, kas noderīgi celtniecībā un mežizstrādē. Viņam patīkot strādāt ar cilvēkiem un ielāgojis patiesību, ka klientiem vienmēr esot taisnība. Metālkalējs apstiprina, ka šajā amatā vajadzīga pacietība un iedvesma. "Citādāk nav interesanti. Darīt vien tā, kā redzi, ka citi izdarījuši, man nepatīk. Visi mani darbi ir paša izdomāti," atklāj alūksnietis. Pirms katra darba topot zīmējums, kamēr finālā iznākot tas, ko autors vēlas. Daudz kas veidojoties darba tapšanas gaitā.
Nestrādā naudas dēļ
"Daudzmaz ir jājūt, kā dzelzs vēlas liekties. Es tam ļauju to darīt," saka L.Bāliņš. Kā top Laimoņa Bāliņa darbi? "Tas nav mans izgudrojums, ka jebkurš darbs ir jādara ar mīlestību. Ja tajā ir mīlestība, tad viss ir kārtībā. Strādāt tikai naudas dēļ nevar," domā L.Bāliņš. Ja gadoties slikts noskaņojums, tad viņš pie darba neķeras. Arī viņa praksē esot gadījumi, ka veidotais darbs neapmierina un to vēloties pārstrādāt.
"Veidojot skici, priecājos, cik labi izskatās. Kad sāku strādāt, redzu, ka reāli tā nav," saka meistars. Kalējam esot daudz skaistu sapņu. "Man ir tādas ieceres - skices, kuras nav atlicis laika īstenot," saka viņš.
Ir tikai viena sieviete
Reizi gadā L.Bāliņš dodas uz Brīvdabas muzeju, kur notiek lietišķās mākslas izstrādājumu gadatirgus. "Tur es vedu savus kalumus - svečturus, arī praktiskākas lietas, piemēram, velosipēdu iebraucamos. Ja vienreiz aizbrauc uz šādu gadatirgu, tad var redzēt, kāds ir pieprasījums. Tur gūstu pieredzi no citiem amata meistariem, lai gan špikot jau nevar," saka L.Bāliņš.
L.Bāliņš secina, ka kalēja darbs neesot smags, grūtāk to būtu strādāt sievietei. Viņš zina stāstīt, ka Latvijā ir tikai viena sieviete - kalēja. "Krievu laikā katrā saimniecībā vai kolhozā bija kalējs, tikai reti kurš no viņiem veidoja mākslas darbus," komentē L.Bāliņš. Tagad esot otrādi - laukos palicis maz kalēju, bet galvaspilsētā vairums ir metālapstrādātāju. "Galvaspilsētā daudzi viņu pakalpojumus izmanto, lai nosargātu savus īpašumus," saka L.Bāliņš.
Tradīcijas turpinās
Laimoņa darba tradīcijas turpina jaunākais dēls Pēteris, kas apzināti iet tēva pēdās. Viņi jau tagad strādā kopā.
"Patlaban viņš oficiāli pie manis strādā pa mācekli. Mācekļus apmācu pēc Amatniecības kameras izstrādātas programmas. Pirmajā gadā iepazīstinu ar darba instrumentiem un smēdi," saka meistars. Viens māceklis pirms tam divus gadus mācījies pie L.Bāliņa, bet nav izturējis. "Es jau redzēju, ka darbs viņam gandarījumu nedeva," vērtē viņš. L.Bāliņš priecājas, ka nākotnē dēls būšot kārtīgs palīgs smēdē.

Citu datumu laikraksti

  • Annijas bode

    Viņa jau pati labi zināja, pēc kā Krišs nācis. Viņam kredīts bija parasta lieta, bet algas dienās tas tika nokārtots nekavējoties, labi zinot, ka jau...

  • Kalnu velosipēdisti atklāj jauno sezonu

    "Mežinieku" sporta bāzē pirms nedēļas pirmo "Alūksnes rajona kausa izcīņas 2003" posmu aizvadīja kalnu velosipēdisti."Mežinieku" sporta bāzē pirms...

  • Noslēdzas sacensību pirmais posms galda tenisā

    Ar ceturtās kārtas sacensībām galda tenisā 18.aprīlī Staros noslēdzās pirmais posms Jura Kravaļa piemiņas balvas izcīņā.Ar ceturtās kārtas sacensībām...

  • Annijas bode

    Tikai pēc laba brīža Annijai izdevās atminēt, ka Uģis sarunājas ar koka kluci, kas mazpamazām viņa rokās pārtop par vīriņu.2. Tikai pēc laba brīža...

  • Plūdu gadījumā jāsauc komunālais dienests

    Laikraksta "Alūksnes Ziņās" birojā saņēmām lasītāju jautājumu, ko darīt nelaimes gadījumā, ja applūst dzīvojamā platība, tādēļ lūdzām skaidrojumu...

  • Zemnieks tirgo augļu koku stādus

    Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecība "Sprogas" 25. aprīlī atvēra dārzu centru Alūksnē. Tur var iegādāties augļu koku un puķu stādus plašākā...

  • Salāti “Rīts” un bumbieri alus mīklā

    Ir pavasaris, dabas atmodas laiks, kad visi gribam izskatīties skaisti un slaidi. Lai ēdienkartē samazinātu kaloriju daudzumu, piedāvāju gatavot...

  • Bumbieris karameles mērcē

    Bumbieris.Bumbieris 1 bumbieris 200 g ūdens 100 g cukura 2 anīsi Karamele 200 g cukura 50 g glukozes 75 g ūdens Cepums "Kokosriekstu...

  • Katrai puķei savs niķis

    Dīfenbahija. Dīfenbahiju dzimtene ir Vidusamerikas un Dienvidamerikas tropi. Dīfenbahijas ir izplatīts košumaugs, taču nozīmīgas ir tikai dažas no 30...