Katrai lietai savs laiks

Lasu masu saziņas līdzekļos, ka vairs tikai mēnesis palicis līdz brīdim, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā.

Lasu masu saziņas līdzekļos, ka vairs tikai mēnesis palicis līdz brīdim, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā.
Lasu arī, ka kanibālismā savu vainu atzinušajam vācietim Meivesam nākamie astoņarpus gadi būs jāpavada cietumā par kāda internetā iepazīta cilvēka nogalināšanu pēc viņa paša vēlēšanās. Sāku pārdomāt laiku un tā vērtību mūsu dzīvē.
Būtībā laiks ir viens no faktoriem, kas ierobežo mūsu dzīvi. Tas nepieder mums pašiem, bet valdnieks tam ir Jēzus. Laika skaitīšana arī sākās ar Jēzus piedzimšanu. Lai ko mēs darītu, viss saistīts ar laiku. Visbiežāk mums nav laika. Nav laika paēst, nav laika apstāties, nav laika apsēsties. Nav laika parunāties. Tā nemitīgi griežamies laika karuselī. Taču laiks ir iedalīts tā, lai mēs to gudri sadalītu, ievērotu. Ja autobuss kavējas, draud netikšana kādā citā vietā. Ja kavējam kādu sapulci vai citu satikšanos - mēs zogam laiku citiem, izrādām necieņu tiem, kas mūs gaida. Mans pirmais garīgais līderis vienmēr atgādināja, ka laikus jāierodas uz dievkalpojumu, bet pašam dievkalpojumam jāsākas precīzi norādītajā laikā, jo tad to godinās visi eņģeļi. Visam ir savs laiks. Neko nedrīkst nokavēt, ne arī pasteidzināt. Viss ir gudri iekārtots jau no mūžības, kad Dievs radīja šo pasauli.
Domāju par laika vērtību. Laiku nevar pagriezt atpakaļ, nevar ne pirkt, ne pārdot, ne ieķīlāt, ne aizņemties. Ja laiku varētu ņemt uz kredīta, tad droši vien tas būtu vairāk pieprasīts kā nauda. Domājot par to, pakavējos pie Salamana mācītāja teiktā: "Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. Visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis, pat arī mūžību. Viņš ir licis cilvēku sirdīs, žēl tikai, ka cilvēks nevar izprast Dieva darbu - ne tā iesākumu, nedz galu."
No tā, cik mēs ievērojam laika secību, varam kļūt par uzvarētājiem un zaudētājiem šajā dzīvē.
Uzvarētāji pareizi izmanto sarunu laiku. Viņi zina, ka viss notiek secībā un katrai darbībai ir savs laiks. Uzvarētāji augstu vērtē savu laiku. Viņi nenosit laiku, bet dzīvo pēc principa "šeit un tagad". Dzīvot tagadnē nenozīmē nesaprātīgi nerēķināties ar pagātni vai neprasmi sagatavoties nākotnei. Drīzāk otrādi - tā visu noliekot "pa plauktiņiem", kad pienāks laiks, ne ātrāk.
"Laiks stādīt un laiks novākt iestādīto", "laiks raudāt un laiks smieties", "laiks apskaut un laiks izvairīties no apskāvieniem". Visu darīt savā laikā, vietā un ar mēru.
Parasti mēs skrienam kā vēji cauri dzīvei un, trakās steigas nogurdināti, dažreiz pat neredzam, ka no mums kā sabaidīts putnēns aizskrien rīts. Lampa veltīgi lej gaismu. Īgnumā aizmirstam pat labdienu pasacīt. Tikai dzīves nozīmīgākajos brīžos atviegloti nopūšamies, ka mūža svecē vēl plīvo liesmiņa.
Laiks. Mūža ritējums. Katram savs, cik nu ilgi no Dieva nolikts. Dāvana, kura iedota uz kredīta, prātīgi jāizlieto. Racionāli izlietojot laiku, nodrošinām psihisko veselību. Psihologi iesaka izmantot laiku atpūtai, vaļaspriekam, izklaidei, meditācijai - darbībām, kuras ļauj saglabāt kontaktu pašam ar sevi.
Arī tad, ja esam zaudējuši kontroli pār situāciju, vairs nevaram valdīt pār jūtām, domās jāpārceļas nākotnē, lai varētu paskatīties uz to, kas notiek šeit un tagad no malas un ar laika distanci. Arī no jauna pārdzīvot sāpīgās situācijas nevajag - jo tā ir pagātne, kuru nevar atgriezt.
"Viss nāk un aiziet tālumā, un sākas viss no gala," tā dziesmā dzied. Taču tas ir laika aplis, pār kuru mums nav varas. Es nezinu, kurā ceļā man kritīs matos pārslas un kādas miglas tās apsegs. Taču es zinu, ka savā laikā tas notiks. Tāpat kā uzlec saule, tā savā laikā pienāks pavasaris, arī maijs, kad valsts iestāsies Eiropas Savienībā.
Visam savs laiks. Tikai izniekotais laiks sāpēs, jo pietrūka laika uzsmaidīt, bija jāskrien. Pietrūka laika mīļi parunāties, jo valodas veltīgi aiztecēja strīdoties. Pietrūka laika pateikt paldies mīļotajiem, sev, Dievam.
Taču paliek cerība, ka vēl varam laboties. Galu galā - katram nolūkam, arī mūsu labajai gribai - ir laiks, Dieva dots - ne pašu atvēlēts. Izmantosim to!

Citu datumu laikraksti

  • Konkurss “Iepazīsti Alūksnes rajonu”

    Šodien publicējam konkursa “Iepazīsti Alūksnes rajonu” septītās kārtas jautājumus, ko sagatavojis Kalncempju tūrisma informācijas punkts, kā arī...

  • Dzīvo viss, kas mīlestībā dots

    Acīmredzot nav jābrīnās, ka steigas un stresa nomāktie cilvēki veldzi un atelpu meklē dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas sirsnības un mīlestības...

  • Popularizēs lietišķās mākslas mantojumu

    Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studija “Kalme” kopā ar rajona mājturības skolotājiem vēlas apzināt rajona lietišķās mākslas mantojumu.Alūksnes...