Katrai valstij ir savs skaistums un lepnums

Turpinot ceļu pa Franciju, garām bieži aiztrauc pasaulē ātrākais ātrvilciens TGV, kura maksimālais ātrums ir 515 kilometru stundā.

(Sākums - 24.jūlija numurā)
Turpinot ceļu pa Franciju, garām bieži aiztrauc pasaulē ātrākais ātrvilciens TGV, kura maksimālais ātrums ir 515 kilometru stundā. Ar to Franciju var šķērsot četrās, piecās stundās.
Maršrutā ir ieplānots apmeklēt vairākas Luāras ielejas pilis. Luāras upes krastos karaļi uzcēluši 25 pilis. Mēs dodamies apskatīt Šenonso (Dāmu pili) - Diānas de Puatjē un Katrīnas Mediči pili uz tilta pār Šēras upi.
Gide stāsta par Diānas de Puatjē kvēlo mīlestību uz karali Henriju II. Šenonso pils ir karaļa dāvana Diānai. Pils gan bija kroņa īpašums, bet Diāna veikli nopirka šīs zemes savā īpašumā, neko nesamaksājot par tām valsts kasē. 1551.gadā viņa izveidoja ap pili vīnogu laukus, karaliskais arhitekts sāka celt piecu arku tiltu pār Šēras upi.
Karstasinīgā Diāna
Romantiskās mīlestības vēsturē dīvainākais ir tas, ka šī sieviete ilgus gadus spēja piesaistīt karali - skaistu, gudru un 20 gadus jaunāku vīrieti. Pie tam viņš bija milzīgas Eiropas valsts valdnieks, viņu lenca daudz jaunākas pielūdzējas.
Diāna de Puatjē piedzima 1499.gadā senā muižnieku ģimenē Doginā. Kad viņai bija 16 gadu, viņu izprecināja 40 gadus vecākam vīram - Luī de Brežē - grāfam, karaļa vietvaldim Normandijā. Pēc 16 gadiem viņa kļuva atraitne. Laulībā piedzimušas divas meitas.
Diezgan agri Diāna iekļuva karaļa Franciska I galmā, kur pievērsa sev uzmanību. Viņa bija gara auguma, stalta, ar klasiskiem sejas vaibstiem, vienmēr svaigu sejas ādu. Daudzi pielūdzēji grozījās viņas sabiedrībā, Diāna bija labvēlīga, bet auksta un nepieejama, neapmeklēja balles un citas galma izklaides, daudz lasīja, muzicēja, nodarbojās ar rokdarbiem.
Šajā izlaidīgajā gadsimtā daudzi bija neizpratnē: "Ko viņa grib? Vai gaida kādu princi?" Diāna tiešām gaidīja savu princi. Tiesa, viņa vēl neapjauta, ka viņš jau ir blakus.
Drīz notika gadījums, kurš radīja pikantus nostāstus par lepno skaistuli. Tajā laikā risinājās cīņas ar Svētās Romas impēriju. Diānas tēvs bija iesaistīts sazvērestībā ar mērķi pārdot pretiniekam piederošo Provansas, Lionas, Šampaņas provinci Francijai. Sazvērestību atklāja, Žanam de Puatjē draudēja nāves sods. Diāna uz ceļiem lūdza karali Francisku I. Brīdī, kad bende jau grasījās nocirst Diānas tēvam galvu, tika saņemta karaļa apžēlošanas ziņa. Tenkotāji izdarīja secinājumu: karalis par meitas intīmo pakalpojumu piedeva tēvam. Bet vēsturnieki šo faktu noliedz... Jā, Francisks I mīlēja sievietes, to viņam bija vesels harēms. Karalim bija maigs raksturs, ne velti franči viņu sauca par Francisku Labsirdīgo.
Gāja laiks. Princis Henrijs auga un izveidojās par skaistu jaunekli. Ar ziņkārību uz viņu raudzījās arī Diāna de Puatjē. Viņa bija 20 gadus vecāka, bet sirds nez kāpēc smeldza... 1531. gadā notika bruņinieku turnīrs, kurā piedalījās Francisks I un jaunais princis Henrijs. Pirms cīņas bruņiniekiem bija jāsveic dāmas, kuru dēļ bruņinieki cīnījās. Henrijs savu karogu nolieca skaistās Diānas de Puatjē priekšā. Izbrīnījusies un glaimota viņa uzsmaidīja princim un saprata, ka tas ir viņas liktenis... Šajā dienā Diāna uzvarēja arī skaistumkonkursā.
Henriju izprecināja radiniecei, itālietei Katrīnai Mediči. Tas bija Francijas interesēs, kura tajā laikā cīnījās par ietekmi Itālijā. Katrīna Mediči nāca no bagātas, ievērojamas dzimtas. Francijā, svešā zemē, viņa jutās kā nejaukais pīlēns, jo nebija skaistule: neliela auguma, dūšīga, ar lelles seju. Viņa nepatika Henrijam. Katrīna bija satriekta par līgavaiņa vēso attieksmi un nolēma cīnīties par savu laimi, jo bija gudra, labestīga un sabiedriska. Toties vīratēvam - Franciskam I - viņa patika.
Galmā Katrīnu Mediči sauca pat "resno baņķieri", viņai nācās samierināties, ka Henrijs II pavada laiku ar Diānu de Puatjē, jo tā bija lielā mīlestība.
Henriju un Katrīnu kronēja Reimsā. Diāna audzināja karaļu pēctečus un palīdzēja pārvaldīt valsti. Henrijs II Diānai de Puatjē piešķīra hercogienes de Valantenuā vārdu, kas tai deva tiesības uz asinsradniecības statusu.
Ārzemju sūtņi gan reizēm žēlojās, ka nevar panākt audienci pie Viņa Augstības karaļa, jo diennakts trešo daļu viņš pavada kopā ar Diānu De Puatjē. Viņa arvien bija svaiga, jauna, brīnišķīga. Galma glaimotāji viņu salīdzināja ar citu Diānu - romiešu medību un mēness dievieti. Dzejnieki veltīja viņai dzeju, mākslinieki viņu gleznoja, skulptori darināja skulptūras. Viņa labprāt pozēja kaila. Vīrieši zināja, ka Diānas mīļākais ir karalis Henrijs II, tomēr centās iegūt viņas labvēlību, bet saņēma atraidījumu.
Nostradamusa pareģojums
Nostradamuss bija paredzējis: "Karalim Henrijam II vajadzētu izvairīties no bruņinieku turnīriem, jo 40 vai 41 gada vecumā viņam draud ievainojums galvā, kas var novest viņu pie akluma vai nāves." Henrijam II trīs mēnešus pirms liktenīgā turnīra palika 40 gadi.
Šajā dienā karalis Henrijs II savu meitu Elizabeti Valuā atdeva par sievu itāļu karalim Filipam II, bet māsu Margaritu - Savojas hercogam Emanuelam. Dzīres, balles, medības sekoja cita citai. Centrālais notikums bija bruņinieku turnīrs, kurā vajadzēja piedalīties hercogiem Gizi, Nemūri, Ferrari un arī pašam karalim. Henrijs II izskatījās skaists kā pasaku karalis. Tribīnēs viņam aplaudēja, kad viņš jāja garām, pie ķiveres plandījās garas spalvas baltā un sarkanā krāsā - viņa sirdsdāmas Diānas mīļākajās krāsās.
Ar šķēpa (vai pīķa) cirtienu karalis nogāza no zirga hercogu Gizu un apmierināts par uzvaru ar acīm meklēja kādu, ar ko vēl varētu cīnīties. Skatiens apstājās pie jaunā skotu gvardes kapteiņa Gabriela de Montgomeri. Kapteinim vajadzēja piekrist. Un, lūk, lielā ātrumā viņi tuvojās viens otram: pīķi saskārās, salūza, kapteinis Gabriels de Montgomeri nenometa pīķa lausku, kā tas bija paredzēts noteikumos, un netīšām aizķēra karaļa ķiveri. Ķiveres sejas aizsargs noslīdēja, salauztā pīķa asais gals ietriecās karalim Henrijam acī. Skatītāji tribīnēs novaidējās. Karalis, krītot no zirga, vēl paspēja pateikt: "Es mirstu. Montgomeri nav vainīgs. Es viņam piedodu."
Visasāk šausmas izjuta divas sievietes - Katrīna Mediči - karaļa Henrija II sieva un Diāna de Puatjē - viņa favorīte. Pirmā pēc vīra nāves nokļuva varas kalngalā (nodzīvoja vēl 30 gadus), bet otrā krita nežēlastībā un aizmirstībā.
Vispirms Diānai de Puatjē bija jāatdod Šenonso pils. Katrīna bija žēlsirdīga un atļāva Diānai atlikušo dzīvi (līdz 60 gadu vecumam) mierīgi pavadīt Anē pilī, nevis cietumā.
Šenonso pilī saņēmām pils plānu ar aprakstu un patstāvīgi visu apskatījām. Pilī ir zāles ar kamīniem, gobelēniem, gleznām. Henrija II guļamistaba, arī viņa mīļākās Diānas de Puatjē guļamistaba, no tās ir neliela pāreja uz galeriju, kura ir lieliska zāle 60 metru garumā, 6 metru platumā, ar 18 logiem, šaha galdiņa zīmējumā veidotu grīdu. Galeriju atklāja 1577.gadā svinību laikā, kuras organizēja Katrīna Mediči par godu savam dēlam Henrijam III. Arī Katrīnas Mediči guļamistabā ir skaistas 16.gadsimta mēbeles, flāmu gobelēni, gleznas, lādes. Virtuvē - misiņa trauki. Pils parkā ziedēja brīnišķīgas puķes.
Ambuāzas pilī dzīvojuši karaļi
Bijām ekskursijā arī Ambuāzas pilī Luāras upes krastā. Šī milzīgā celtne ir pirmā renesanses pils, kurā dzīvojuši Francijas karaļi, sākot ar Kārli VII līdz Franciskam I Puatjē. Kārlis VIII šeit pavadījis bērnību, pēc tam ieradies epizodiski - cēlis dzīvojamās telpas, ielūdzis itāļu māksliniekus, amatniekus, inženierus. Viņi strādāja pie pils cietokšņa celtniecības un krāšņā dārza izveides.
Kārļa VIII dzīve traģiski beidzās tieši šajā pilī. 1498.gadā Pūpolsvētdienas priekšvakarā 28 gadus vecais monarhs, dodoties ar karalieni skatīties spēli ar bumbu, sasita galvu pret pils durvju stenderi, zaudēja samaņu un pēc 10 stundām mira turpat uz salmu klēpja, jo neviens neuzdrošinājās karali pārvietot. Jaunais karalis Ludviķis XII šīs pils celtniecību apturēja.
Mūsdienās pils labi iekļaujas pilsētiņas ainavā.
Leonardo da Vinči pasaule
Ambuāzas pilsētā vēl apskatījām gleznotāja, tēlnieka, arhitekta, zinātnieka un izgudrotāja Leonardo da Vinči māju un parku. Ambuāzā viņš dzīvoja kā karaļa Fransuā I aicināts galma mākslinieks. Leonardo da Vinči bija ne vien gleznotājs, tēlnieks, arhitekts, bet arī zinātnieks. Māksla un zinātne viņā radīja neredzētu harmonisku apvienojumu. Par to pārliecinājāmies, izstaigājot "Leonardo pasauli" pie Ambuāzas pils - viņa trīsstāvu dzīvojamo māju - muzeju un parku. Muzejā dažas telpas veidotas Gustava Eifeļa stilā ar dzelzs sastatnēm. Pie sienām un logiem ir freskas, kuras gatavojuši Leonardo skolnieki; darbgaldi; hidrauliskās preses. Videofilmā redzējām viņa dzīves laikā izgatavotos projektus, zīmējumus, gigantisku mašīnu (apmēram 40) modeļus, zemūdenes un lidaparātus, gleznas, skulptūras, tiltus, rasējumus, manuskriptus. Parkā novietoti viņa projektētie mašīnu modeļi, maketi, tiltiņi, ģeometriskas figūras - pārsteidzoša atklājas "Leonardo pasaule". Daudzi zina, ka viņš gleznojis "Monu Lizu - Džokondu" ar noslēpumaino smaidu un "Svēto Vakarēdienu".
Žēl, ka viņa svarīgākie zinātniskie atklājumi neizprotamā kārtā nav atstājuši zinātnes attīstībā redzamu ietekmi. Leonardo da Vinči dzīvi vadīja nelabvēlīgs liktenis, jo arī mākslas laukā, par spīti lieliem nodomiem un pasākumiem, ceļā vienmēr stājās kāda cita griba, kas vai nu neļāva pabeigt uzsākto darbu, vai pabeigto iznīcināja. Zinātniskos pētījumus viņš mēdza bagātīgi ilustrēt ar zīmējumiem (saglabājušās apmēram 7000 lapas). Manuskripti pa daļai gāja bojā, pa daļai aizmirsti gan pie privātām personām, gan bibliotēkās.
Leonardo da Vinči dzīvojis no 1452. līdz 1519.gadam, dzimis Itālijā Vinči (Vinci) pilsētiņā, bijis notāra un vienkāršas zemnieces ārlaulības dēls. Savā dzīvē viņš bijis vientuļš un noslēgts. Vistuvāk viņam bijuši daži mācekļi. Tālaika politiskie un nacionālie jautājumi viņu nav nodarbinājuši. Kad apstākļi Itālijā viņam neļāva strādāt, Leonardo devās uz Franciju. Viņa kapa vieta nav īsti apstiprināta un zināma.
Itāļu profesors Aleksandrs Veccozi ir pārliecināts - pie Leonardo da Vinči lielā izgudrojumu saraksta nepieciešams pievienot arī plastmasu. Zinātnieks apstiprina, ka atradis itāļu ģēnija receptes mākslīgo materiālu izgatavošanai. Izpētot viņa rokrakstus Anglijā, Itālijā un Francijā, viņš atradis mūsdienu plastmasai līdzīgus sajaukumus, aprakstus un arī zīmējumus. Profesors A.Veccozi apstiprina, ka Leonardo da Vinči jau tad izmantojis dzīvnieku un augu izejvielu līmi, reizēm pievienojot organiskās šķiedras, kāpostu lapas, salātus, papīru. Viņš sintezējis vielu, līdzīgu acetonam, tā ieguvis bakelīta mastiku - 1900.gada sākuma plastmasu.
Pēc "Leonardo pasaules" brīnumu apskates gids mūs uzaicināja iegriezties nelielā vīna darītavā, degustēt vīnu par brīvu un, ja garšos, iegādāties kādu pudeli. Pudeles cena -
6 līdz 8 eiro. Lielā krāšņā kastē ar Ambuāzas pils attēlu mums iesaiņoja trīs dažādu vīnu šķirņu pudeles.
Pārnakšņojuši Puatjē, devāmies uz vietām, kur notikušas Francijas vēstures lielākās kaujas. Atrast nebija viegli, jo norādņu maz, bet saulespuķu lauki - ļoti plaši.
Arī Larošela Francijas vēsturē zināma kā sena ostas pilsēta un cietoksnis, kuru 1628.gadā nežēlīgi ieņēma kardināls Rišeljē, liekot badā nomirt 2300 cilvēkiem. Apskatām pilsētas pievilcīgāko daļu - veco ostu, kura mūsdienās pārveidota par lielu jahtu ostu.
Dzēriens bija dievīgs, bet cena - bezdievīga
Ja nobaudīts īsts šampanietis Šampaņā, tad jābrauc uz Konjakas pilsētu nobaudīt īstu konjaku. Iebraucot Konjakā, redzam, ka daudzu māju sienas klāj melna sēnīte. Tas liecina, ka šeit tiek glabāts konjaks un mājas iekšienē izgaro alkohols. Sākumprodukts konjakam ir vietējais baltvīns ar mazu alkohola saturu, kurš pēc dedzināšanas tiek turēts ozolkoka mucās 5 līdz 40 gadus.
Aplūkojam A.Konjaka dzīvojamo māju - pili. Viņš šeit uzsāka vīnogu audzēšanu, novākšanu, apstrādi un konjaka izgatavošanu. Viņa mazdēls no mātes puses kļuva par Francijas karali Francisku I, visa ražotne pārgāja viņa rokās. Gida pavadībā šajā celtnē izstaigājām gan zāli, kurā pie galda sēž manekeni: karalis, karaliene, gan zāli ar karaļa troni, gan cietumu, zirgu stalli, kur manekeni ir zirgs un zirgupuisis, gan pagrabus, kur +13 grādu temperatūrā glabājas ozolkoka mucas ar konjaku, dažās mucās ir pat 50 līdz 70 gadus vecs konjaks. Telpā ar melnu sēnīti klātām sienām un konjaka mucām (bijusī kapela pārvērsta par konjaka glabātavu) noskatāmies videofilmu par konjaka gatavošanu. Pēdējā apskates telpā gravīrās attēlota karaļa Franciska I dzīve, kurš mīlēja vīnu un sievietes.
Mēs degustējām divu šķirņu konjaku - viens bija ļoti stiprs, bet patīkams, otrs - vieglāks. "Dzēriens bija dievīgs, bet cena - bezdievīga," tā kādreiz teicis kāds priesteris, kurš ielūgts degustēt konjaku. Arī no mūsu grupas reti kurš atļāvās nopirkt pudeli dārgā dzēriena.
Te sākās Francijas atbrīvošana
Vēl pie Luāras pilīm pieskaitāma Šinonas pils, uz kuru ved tūristus, no tās palicis tornis un tilts. Karalis Kārlis VII Šinonas pili izvēlējās par galvaspilsētu savai karaļvalstij.
1429.gada 9.maija vakarā pilī ieradās Žanna d" Arka. Viņa iegāja karaļa apartamentu lielajā zālē un drosmīgi devās tieši pie Kārļa VII. Viņš jokoja, ka vēl nav karalis, bet Žanna atklāja noslēpumu, kuru zināja tikai viņš, nākamais karalis. Tas pārliecināja nākamo karali, kaut arī svīta protestēja. Francijas atbrīvošana sākās Šinonas pilī.
Arī karaļi Ludviķis XI, Kārlis VIII, Ludviķis XII bieži uzturējās Šinonā. Pēc dažādiem negodīgiem darījumiem pils nokļuva kardināla Rišeljē īpašumā. Pa serpentīnveida ceļu nogājām lejā uz pilsētu pie Luāras upes. Te Luāra ir ļoti plata. Krastā Žannas d" Arkas laukumā viņai uzcelts piemineklis, kas atgādina par jaunietes lielo misiju Francijas vēsturē.
Bordo gadsimtiem ilgi eksportē vīnu
Bordo pilsēta gadsimtiem ilgi bijusi tā, no kuras vīns eksportēts uz daudzām pasaules valstīm, tā ir arī lielākā franču ostas pilsēta Atlantijas okeāna krastā, slavenākā franču vīna reģiona galvaspilsēta. Vīnu degustēt braucām uz Senemiljonu - slavenu vīndaru ciematu Bordo tuvumā. To ieskauj pakalni ar vīnogu laukiem. Pats ciematiņš saglabāts kā īsta viduslaiku pilsētiņa ar romantiskām ieliņām, akmens divstāvu celtnēm, Svētā Emiliāna baznīcu un cietoksni.
Pēc tam devāmies uz Eiropas lielāko smilšu kāpu - Pilāta kāpu. Tā ir trīs kilometrus gara, 115 metru augsta un 500 metrus plata. Uzkāpām pa kāpnītēm līdz pašai augšai. Tur paveras skats uz Atlantijas okeānu, kura piekrastē redzama kūrortpilsēta Arkasona. Pilāta kāpa ir iespaidīga. Nav saprotams, kā tā veidojusies un saglabājusies tik augsta. Sajūsmināti nogājām visus trīs kilometrus kāpas garumā un atpakaļ pa siltām, baltām smiltīm, fotografējot neaizmirstamās ainavas.
***
Rūpniecība
Būdama starp pasaules vadošajām industriālajām valstīm, Francija ir izveidojusi attīstītu mašīnbūvi, metalurģiju, ķīmisko rūpniecību un ir viena no pirmajām jauno tehnoloģiju izveidē un ieviešanā. Šī valsts ir ievērojama automašīnu un lidmašīnu ražotāja, piemēram, Tulūzā tiek komplektētas pazīstamās firmas "Airbus" lidmašīnas.
Atomenerģētika nodrošina 75 procentus valsts elektroenerģijas patēriņa. Ik gadu Franciju apmeklē miljoniem tūristu, tāpēc tūrisms ir svarīgs valsts ekonomikas ienākumu avots.
Imigrācija
Francijā ir apmēram 4 miljoni imigrantu, lielākoties musulmaņi no Marokas, Tunisijas un Alžīrijas - bijušajām Francijas kolonijām Āfrikas ziemeļos. Daudzi cilvēki ierodas arī no Itālijas, Spānijas un Polijas cerībā atrast darbu. Imigranti bieži saskaras ar dažādām problēmām, piemēram, diskrimināciju, bezdarbu un sliktiem dzīves apstākļiem.
Lauki
Lai gan daudzi franči no laukiem ir pārcēlušies uz pilsētām, lauku iedzīvotājiem vēl arvien ir liela ietekme. Ciemati Francijā ir saglabājuši savdabību, rīkojot vietējos festivālus, gadatirgus un iknedēļas pārtikas tirdziņus. Dzīve parasti notiek ciemata centrā, kur cilvēki bieži satiekas, lai uzspēlētu franču nacionālo spēli "boules" (bumbu mešana).
Smaržas
Francijā radītas dažas pasaules labākās smaržas. Lielākā daļa smaržu tiek izgatavotas Grasā (Francijas dienvidos), kur atrodas lavandas, rožu un jasmīnu lauki. No šiem augiem iegūst eļļas, kuras sajaucot iegūst aromātu daudzveidību. Smaržas radīšanai var izmantot pat 300 dažādu eļļu.
Ēdieni
Francija ir labi pazīstama ar saviem lieliskajiem ēdieniem un dzērieniem. Klimata un reljefa dažādība valstī ļauj audzēt daudz dažādu pārtikā izmantojamu kultūru. Katram reģionam ir savi specifiski ēdieni, piemēram, Francijas centrālajā daļā - "boeuf bourguignon" (cepta gaļa sarkanvīna mērcē), Marseļas apkārtnē pie Vidusjūras -"bouillabaisse" (zivju zupa ar ķiplokiem). Vēl Francija ir slavena ar dažādiem maizes un konditorejas izstrādājumiem, piemēram, "croissants" (radziņi), un daudzām siera šķirnēm.
Kino
Filmu industrija sākās Francijā 1895.gadā, kad brāļi Limjēri 33 cilvēkiem demonstrēja pirmo filmu. Mūsdienās Francijā tiek uzņemtas starptautiski atzītas filmas. Puatjē kristālam līdzīgajā celtnē "Kinemax", kurā ir desmit dažādu kinozāļu, atrodas arī lielākais kinoekrāns Eiropā.
pēc interneta materiāliem

Citu datumu laikraksti

  • Gūst jaunas ierosmes pārrobežu sadarbībai

    Vācijas Bankas finansētajā starptautiskajā mācību seminārā “Eiroreģions - augam kopā!” piedalījās gandrīz 40 cilvēki no 13 Eiroreģionu veidojošajām...

  • Atsāks mācības piena ražotājiem

    “Valmieras piens” 29.septembrī Alūksnē uz semināru aicina piena ražotājus."Valmieras piens" 29.septembrī Alūksnē uz semināru aicina piena ražotājus....

  • Pensijas palielinās vidēji par 6,14 latiem

    Ar 1.oktobri indeksēs vecuma pensijas, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu un vidējo iemaksu algas pieaugumu.Ar 1.oktobri indeksēs vecuma pensijas,...

  • Jāpārreģistrējas līdz gada beigām

    Pamatojoties uz Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma noteikumiem, nevalstiskajām organizācijām, kuras reģistrētas kā bezpeļņas organizācijas,...

  • Uz gaismas un cerības takas

    Iluta Kaktiņa šķiet enerģiska, spītīga, pat izaicinoša. Taču būtībā viņa ir kā putnēns, kurš pāragri iesācis lidot, aizlauzis spārnus, tomēr cenšas...

  • Piedalīsies izstādēs

    Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes sēdē apsprieda 2005.gadā realizējamos projektus, kas paredz dalību starptautiskās tūrisma izstādēs Lietuvā,...

  • Nav bijuši šķirti nevienu dienu

    Zeltinieši Vija un Voldemārs Cingleri ir pāris. Jau piecdesmit trešo gadu. Visu mūžu palikuši uzticīgi dzimtajai pusei. Viņam šomēnes paliks 78 gadi,...

  • Profilaktiska pote politikas veselībai

    Lai gan nekas briesmīgs Latvijā nav noticis, tomēr ir nepieciešama cita vadība. Vismaz tā sabiedrībai skaidro katrs otrais politiķis. Vai tiešām kaut...

  • Rekordliels skaits spiningotāju meklē lomus

    Sestdien Kāla ezerā septīto reizi norisinājās spiningošanas sacensības, kas ar katru gadu pulcē arvien vairāk dalībnieku no dažādiem Latvijas...