Katram savas vērtības

Beidzot ziema mums rāda savu patieso dabu. Visapkārt vizuļo sniegs, lauska vectēvs ar cirvīti bargi piedauza pie māju stūriem un iekniebj man degunā, bet mirdzošā sniega gurkstošā skaņa pārvēršas savdabīgā ziemas melodijā.

Beidzot ziema mums rāda savu patieso dabu. Visapkārt vizuļo sniegs, lauska vectēvs ar cirvīti bargi piedauza pie māju stūriem un iekniebj man degunā, bet mirdzošā sniega gurkstošā skaņa pārvēršas savdabīgā ziemas melodijā. Mans solis kļūst aizvien raitāks - ātrāk gribas nokļūt siltā istabā, izdzert tasi karstas liepziedu tējas ar medu, lai nesaslimtu, ietīties mīkstā segā un pa logu vērot bērnus, kas, braucot ar ragaviņām un slēpēm no kalna, bezbēdīgi bauda ziemas priekus. Viņus bargais sals nebiedē. Bērnu sirdis silda prieks, bet nosalušās plaukstas - drauga palīdzīgā roka, raušoties ārā no ragutiņām.
Tink, tink - pie loga klusi pieklauvē zīlīte. Viņai ziemā grūti, nav ko ēst, guziņa tukša, un sals draud izdzēst putniņa dzīvību. Tāpat kā bērnībā izberu graudus uz palodzes un vēroju, kā mazais putniņš tos kārīgi apēd, ar knābīti sakārto dzeltenās spalvas, pateicībā paskatās uz mani un aizlaižas, lai nākamajā dienā atkal meklētu palīdzību, tikai jau citā vietā. Bet varbūt tā atgriezīsies un gaidīs mani...
Cik bieži mēs atceramies par saviem mazākajiem draugiem? Un cik bieži mēs atceramies par cilvēkiem, kas dzīvo līdzās? Katrs domājam par savām problēmām, aizmirstot, ka mums līdzās dzīvo kāds, kuram klājas vēl grūtāk, kāds, kuram nav neviena, kam lūgt palīdzību, kāds, kura sirdi nesilda mīlestība. Mums katram ir svarīgas savas vērtības. Notikumus un lietas mēs vērtējam pēc atšķirīgām vērtību skalām. Tas, kas vienam šķiet vērtīgs, citam ieņem vietu mazsvarīgāko lietu sarakstā. Katram ir arī sava dzīves pieredze un sasniegumi, atšķirīgi dzīves apstākļi, kas ietekmē mūs pašus un mūsu vērtības. Cilvēki tiecas pēc tā, kas viņiem trūkst, bieži vien nenovērtējot, kas viņiem ir dots, un riskējot to pazaudēt. Mēs bieži vien daudz ko uzveram kā pašsaprotamu, tikai zaudējot aptveram, ka nevaram bez tā iztikt. Reizēm cilvēki nenovērtē pat dzīvību, pakļaujot sevi dažādām briesmām tīšām vai vienkārši neuzmanības dēļ. Mēs vēlamies saņemt mīlestību no citiem, bet neapzināmies, ka paši to spējam sniegt. Tikai tad varam gaidīt to no citiem. Mēs darām to, ko pēc tam nožēlojam. Neaizdomājamies, ka nevaram likt laika rādītājam minūtes skaitīt atpakaļ...
Cilvēkiem biežāk vajadzētu izvērtēt savus darbus un rīcību, pārvērtēt vērtību sistēmu. Tur atrastos daudz, ko mainīt... Varbūt tad pasaule kļūtu labāka... Varbūt tad nebūtu kāda, kam klājas daudz grūtāk nekā citiem..

Citu datumu laikraksti

  • Rīkos filozofisku diskusiju

    Bejas interešu klubiņa “Pīlādzis” dalībnieces 22.janvārī pulksten 12.00 filozofiskā diskusijā dalīsies pārdomās par tēmu “Logs”.Bejas interešu...

  • Rosinās pārcelt darbdienas

    Lai efektīvāk izmantotu darba laiku, šodien valdība lems par vairāku 2004.gada darbdienu pārcelšanu.Lai efektīvāk izmantotu darba laiku, šodien...

  • Vēlas zināt iedzīvotāju viedokli

    Ministru kabineta komitejas sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas projekts “Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes”.Ministru kabineta...