Katrs pats ir savas laimes kalējs

Vārds “laime” mums katram asociējas ar kaut ko citu. Vienam tas nozīmē skrējienu ar basām kājām pa pļavu rīta rasā, citam - turēt rokās jaundzimušu bērniņu, vēl kādam - kaislīgu seksu, iemīļotu dziesmu, vai vienkārši - ceptu desiņu.

Vārds "laime" mums katram asociējas ar kaut ko citu. Vienam tas nozīmē skrējienu ar basām kājām pa pļavu rīta rasā, citam - turēt rokās jaundzimušu bērniņu, vēl kādam - kaislīgu seksu, iemīļotu dziesmu, vai vienkārši - ceptu desiņu.
Turpretim dzenbudistu mūks rod svētlaimi, gremdējoties tukšumā.
Molekulārā bioloģija atklāj, kas notiek desmit biljonos mūsu smadzeņu šūnu. Savukārt psiholoģiskie eksperimenti parāda, kā šīs iekšējās pasaules pārmaiņas nosaka mūsu izturēšanos. Tādējādi šodien var meklēt atbildes uz jautājumiem: vai laime ir tikai nelaimes pretmets, bet varbūt kas vairāk? Vai laime ir iedzimta? Vai dusmas pāriet, ja tās uz kādu izgāž? Vai skaistos mirkļus ir iespējams pagarināt? Vai iespējams visu mūžu mīlēt vienu vīrieti (sievieti)? Un kas ir augstākā laime?
Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, svarīgas ir divas atziņas. Viena - mūsu galvā ir ierīkoti savi slēgumi priekam, baudai un eiforijai, mums ir vesela laimes sistēma. Tāpat kā mēs nākam pasaulē ar spēju runāt, mūsos ir ieprogrammētas arī pozitīvās izjūtas. Otra atziņa - arī pieauguša cilvēka smadzenes turpina mainīties. Kamēr vien mēs kaut ko mācāmies, mūsu smadzenēs veidojas jauni savienojumi. Šīs pārmaiņas ietekmē domas, bet vēl daudz lielākā mērā emocijas. Tas nozīmē: ar noteiktiem vingrinājumiem ir iespējams palielināt prasmi būt laimīgam. Mēs varam pilnveidot dabas dotās spējas justies laimīgiem tāpat kā iemācīties kādu svešvalodu.
Ikdienas nomāktībai un depresijai ir cieša saikne. Tās abas ir sekas noteiktām izmaiņām smadzenēs. Prieks iedarbojas ne tikai uz garu, bet vispirms uz ķermeni. Ilgstošas bailes un nomāktība slēpj sevī draudus veselībai. Pozitīvas izjūtas darbojas pretī stresam un tā nodarītajam kaitējumam. Tās pat rosina imūnsistēmu un sekmē mūsu gara spējas. Laimīgie cilvēki ir radošāki.
Kā rodas laime?
Galvas smadzeņu daļas rada labsajūtu un ļauj kontrolēt negatīvās emocijas. Tāpat kā muskuļus, arī šīs sistēmas var trenēt; smadzenes spēj pašas sevi pārprogrammēt.
Mīmiku cilvēka sejā radot 42 muskuļi, ir atklāti deviņpadsmit dažādi smaidīšanas veidi. Astoņpadsmit no tiem nav īsti - un tomēr mums ļoti noderīgi. Tie kalpo par masku, ja nevēlamies, lai citi mūsu izjūtas lasītu kā grāmatā. Ir smaids, ar kuru mēs, noklausījušies bezgaumīgu joku un juzdamies neērti, tomēr izrādām stāstītājam laipnību; smaids, aiz kura slēpjam bailes, nepatiku.
Tikai viens smaida veids ir īsts. Ja cilvēks patiešām jūtas laimīgs, ne tikai lūpu kaktiņi paceļas uz augšu, bet arī acis mazliet samiedzas, acu kaktiņos parādās smieklu krunciņas, un uz augšu paceļas vaigu augšējā daļa. Tikai kādi desmit procenti cilvēku pārvalda sejas muskuļus tik labi, lai bez īpaša treniņa, izpildot kāda lūgumu spētu viņam veidot šo smaidu.
Pozitīvās izjūtas neparādās tikai sejā. Lai arī kas jūs iepriecinātu - jūsu ķermenis atrodas aktīvā (ierosas) stāvoklī. Kad esat laimīgs, asinis dzīslās pulsē mazliet straujāk. Lielākajai daļai ļaužu laimes mirkli no normāla stāvokļa šķir trīs vai pieci sirdspuksti minūtē. Ādas temperatūra pieaug aptuveni par desmito daļu grāda, jo uzlabojas tās apasiņošana. Uzbudinājuma dēļ āda kļūst nedaudz mitrāka. Pat pirksti tagad trīc citādi, ne tik neveikli, mazliet maigāk nekā parasti. Atšķirību gan pamanīsiet vienīgi tad, ja mēģināsiet ievērt adatā diegu. Šīm pievienojas vēl citas svarīgas izmaiņas, kuras tieši nevar sajust - prieks maina arī hormonu līdzsvaru.
Tā izskatās laime
Tāpat kā visas jūtas tā sākas gan ķermenī, gan smadzenēs, jo labsajūta sākas tikai pēc tam, kad smadzenes saņēmušas īstos signālus no sirds, ādas, muskuļiem un tos iztulkojušas.
Dažas laimes sajūtas gan rodas, pateicoties gandrīz vai tikai miesiskām baudām - ēdot vai mīlējoties. Citas turpretim - iztēles mudinātas: atceroties jautru vakaru, atpūtas ceļojumu. Tātad - laime tikpat lielā mērā rodas mūsu ķermenī, rokās un kājās, sirdī un ādā, kā iztēlē un domās.
Bieži šķiet, ka abas smadzeņu puslodes savus uzdevumus dala - viena smadzeņu puslode ir atbildīga par jūtām, otrā valda prāts, analizēdams faktus. Abas puslodes nodarbojas ar emociju apstrādi, tomēr negatīvajās izjūtās aktīvāka ir smadzeņu labā pieres daiva, priecīgos brīžos - kreisā.
Gaidāmā atvaļinājuma klātbūtne ir jūtama kreisās puses pelēkajās šūniņās, bet tikko ceļu policistam samaksāta soda nauda - labās puses neironos. Īstais smaids ir cieši saistīts ar izteiktu smadzeņu kreisās puses pieres daivas darbību.
Negatīvo emociju kontrolē slēpjas viens no laimes noslēpumiem. Veids, kā reaģējam uz nepatikšanām, ir cieši saistīts ar vispārējo veselības stāvokli.
Cilvēki, kuriem ir aktīvāka labā smadzeņu pieres daiva un kuri ne tik veiksmīgi valda pār negatīvajām emocijām, ir intraverti pesimisti un attiecībās uz citiem mēdz būt aizdomu pilni. Bieži vien viņi jau sīkā neveiksmē redz katastrofu, viegli krīt depresijā, viņiem piemīt tieksme būt nelaimīgiem.
Cilvēki, kuriem spēcīgi dominē kreisā smadzeņu pieres daiva, parasti ir laimes bērni. Viņi ir pašpārliecināti optimisti, ļoti viegli kontaktējas ar citiem cilvēkiem. Šķiet, viņiem jau šūpulī ir ielikta spēja redzēt tikai dzīves gaišo pusi. Viņi ne vien vieglāk tiek galā ar dzīves nepatikšanām, bet arī labāk spēj pretoties slimībām. Viņu asinīs ir vairāk šūnu, kas iznīcina baktērijas un vīrusus.
Gribēšanas molekula
Līksmai dzīves baudīšanai un atklāšanas priekam, mīlestībai un seksa sniegtajai baudai ir daudz kopēja, tomēr tās rodas dažādi un kalpo dažādiem mērķiem. Šīs elementārās dziņas mūsos ir iedzimtas. Kaislības tik dziļi sakņojas cilvēkā un dzīvniekā, ka ir bezjēdzīgi gribēt no tām atbrīvoties. Svarīgi ir iemācīties ar tām tikt galā. Varam savu dzīvi iekārtot tā, lai no tām gūtu iespējami daudz prieka un piedzīvotu maz sarūgtinājuma.
Mūsu rosīguma un uzmanības vadīšanā piedalās niecīga molekula, kas sastāv tikai no 22 atomiem (ūdeņraža, oglekļa, skābekļa, slāpekļa) dopamīns. Tas veicina ziņkāri, spējas iemācīties ko jaunu, fantāziju, radošo aktivitāti un vēlmi pēc seksa. Smadzenes izdala šo kurjervielu vienmēr tajās reizēs, kad mēs kaut ko vai kādu iekārojam. Dopamīns ir gribēšanas molekula. Turklāt šī viela ne tikai rūpējas par uzbudinājumu, bet arī iedarbina nepieciešamās sistēmas, lai mēs varētu sasniegt savus mērķus. Dopamīns noskaņo smadzenes, lai apņēmībai varētu sekot darbi.
Gribēt ko labāku
Bitēm to sīkajās smadzenēs ir viens neirons, kuru aktivizē barības gaidīšana jeb gaidu sistēma. Vācot medu, bites nolaižas tikai uz tiem ziediem, kuros ir daudz nektāra. Citus viņas it kā neredz.
Tikai nedaudzās dzīves jomās mēs esam tik pakļauti gaidu sistēmas varai kā mīlestībā. Un nevienā citā jomā kāre pēc vairāk, pēc pārmaiņām un jaunas pieredzes nesagādā tik daudz satraukuma un sāpju. "Kas viņā ir tāds, kā manī nav?" parasti sev jautā pamestais vai pamestā.
Ar šo problēmu esot mocījušies arī amerikāņu prezidents Kelvins Kūlidžs un viņa kundze Greisa, kuri no 1923. līdz 1929. gadam mita Baltajā namā. Reiz, apmeklējot kādu fermu, laulātie draugi pa to tikuši izvadāti atsevišķi. Iegājusi vistu kūtī misis Kūlidža ieraudzījusi gaili, kas enerģiski aplēcis vistu. Redzētā skata iespaidota, viņa apvaicājusies, cik bieži gailis kopojoties. "Dučiem reižu dienā," skanējusi atbilde. "Esiet tik laipns, pasakiet to prezidentam," viņa palūgusi.
Pēc maza laiciņa tajā pašā kūtī ievests misters Kūlidžs. Kad viņam paziņojuši par gaiļa varoņdarbiem, prezidents ievaicājies: "Katru reizi ar to pašu vistu?"- "Ak, nē, mister prezident, katru reizi ar citu." Prezidents pamājis ar galvu un palūdzis: "Pasakiet to misis Kūlidžai!"
Kūlidžu efekts, kā zinātnieki par godu gaišredzīgajam laulāto pārim nosaukuši kaisles atdzišanu pret pastāvīgu partneri, novērojami daudzām dzīvām radībām. Tas nozīmē, ka tieksme uz sānsoļiem ir daļa no mūsu evolūcijas mantojuma.
Spējam piedzīvot izjūtas
Cilvēks ir iekārtots tā, ka spēj iedzimtās dziņas, baudkāri un bailes ievadīt pareizajās sliedēs. Mūsu uztvere - vai slaveno glāzi uzskatām par puspilnu vai pustukšu - daudz vairāk ietekmē mūsu jūtas nekā patiesais glāzes saturs. Savas domas un jūtas apzināti vadīdami, mēs varam izvairīties no nomāktības, melanholijas un pat no depresijām.
Atšķirībā no dzīvniekiem mēs spējam piedzīvot izjūtas, ko sniedz brīvība, neierobežotība un saplūšana ar pasauli, spējām jūsmot par gaismas staru spēlēm vai iegrimt kādā darbā tā, ka aizmirstas visa apkārtējā pasaule. Pret grūtsirdību palīdz jebkura nodarbošanās. Ja jūs kaut ko darāt, smadzenes ir piepūlētas, tām nav laika nodoties drūmām domām. Pozitīvas izjūtas dod arī sports - tas ir gandrīz vai ideāls līdzeklis, lai aizdzītu nomāktību. Vispirms jau tas ļauj piedzīvot prieku par panākumiem, kustības veicina neironu augšanu un pat jaunu neironu veidošanos, kas savukārt darbojas pretī visbīstamākajam depresijas simptomam - pelēko šūnu izzušanai.
Vēl pastāv Robinsona Krūzo terapija - divās ailēs ierakstām situācijas pozitīvos un negatīvos aspektus - apbruņojamies pret negatīvajām domām un izjūtām. Uz papīra uzrakstām visas bažas, pašpārmetumus un nepamietinātību ar likteni - uzrakstīta doma kļūst skaidrāka, to vieglāk atvairīt. Tad vieglāk saskatīt, kas runā pretim drūmajiem pieņēmumiem.
"Kolēģe pagāja man garām pat acis nepacēlusi, nesveicināja. Droši vien nevar mani ciest. Bet vai tad viņai nav taisnība? Ja tā padomā, es tiešām esmu viena neciešama persona." Bet - varbūt kolēģes domas vienkārši kavējās kaut kur citur?
Novērtējot savu dzīvi, bieži pieļaujam kļūdu - sajaucam apmierinātību ar laimi. Ar ko abas atšķiras? Laimi mēs pārdzīvojam tajā pašā mirklī, kad gūstam kādu pieredzi. Tātad laime ir iespējama vienīgi tagadnē. Apmierinātība ir tas, ko mēs no šī laimes brīža paturam atmiņā, tā rodas, raugoties atpakaļ. Laimi un apmierinātību var salīdzināt ar kinofilmu un kritiku, kas pēc tam nāk klajā ar savu spriedumu.
Mums visiem ir iluzori priekšstati, kas nāk par labu. Taču izvairīties no tādiem maldiem, jo iepazīt to, kas nes laimi, ir pavisam vienkārši. Svarīga ir pareizā perspektīva un īstais brīdis. Raudzīšanās uz dzīvi citu cilvēku acīm nelīdz. Ja citus cilvēkus izvēlēsities par paraugu un nemitīgi centīsities viņiem līdzināties, laimi un apmierinātību neatrast. Ja emocijas pamanām uzreiz, tiklīdz tās rodas, salīdzinājumi, domas un atmiņa vēl tās nav paguvusi iespaidot. Šajā mirklī emocijas kalpo kā signāls - tas man patīk, tas - nepatīk. Pietiek ar vienu īsu mirkli, lai emocijas apzinātos. Negatīvās izjūtas vajag konstatēt, bet neļauties dusmu lēkmei. Turpretim pozitīvās ieteicams izbaudīt. Mēs bieži rīkojamies nepareizi un ļaujamies dusmām un skumjām, taču pret patīkamām sajūtām izturamies nevērīgi. Piemēram, brīdī, kad sēžam pretī tuvam cilvēkam, bet domās esam aizsteigušies tālu prom - pie uzdevuma, kas jāpaveic, vai pie kādām raizēm. Tādējādi mēs daudz zaudējam. Ja esam laimīgi, taču to tikai neskaidri sajūtam, esam ne tikai laupījuši sev labsajūtu, bet arī palaiduši garām izdevību uzzināt, kas mums nāks par labu.
Vissvarīgākās mūsu labsajūtai ir attiecības ar citiem cilvēkiem. Var likt vienlīdzības zīmi starp jēdzieniem "draudzība", "mīlestība", "laime". Uzmanība, ko dāvājam cilvēkiem savā tuvumā, nāk par labu mūsu pašu noskaņojumam.
Jaunas iespējas iemācīties būt laimīgam atradīsiet Stefana Kleina grāmatā "Laimes formula". Pats svarīgākais vingrinājums, mācoties būt laimīgam, ir sevis iepazīšana. Pavērojiet no malas savas reakcijas uz ikdienas kairinājumiem un nedaudz paeksperimentējiet ar saviem paradumiem. Tā arvien labāk uzzināsiet, kas jums nāks par labu. Pasaulē ir seši miljardi cilvēku, un seši miljardi dažādu ceļu ved uz laimi.

Citu datumu laikraksti

  • Desmit jaunieši saņem Latvijas pilsonību

    Alūksnieši: lepojas ar ievērojamiem cilvēkiem tuvās un tālās mājās.Alūksnieši: lepojas ar ievērojamiem cilvēkiem tuvās un tālās mājās Alūksnes rajona...

  • Vidusskolā būs integrētā nedēļa

    Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolā projektā “Comenius” 1. līdz 4.klasei risināsies integrētā nedēļa “Pasaka par Zaļo karaļvalsti”.Ojāra Vācieša...

  • Pirmo reizi tiksies rajona dāmu klubiņi

    Pirmo reizi Alūksnes rajona dāmu klubiņiem būs kopīgs pasākums, ko rīkos Kolberģa dāmu klubiņš “Ciemos pie Benitas”.Pirmo reizi Alūksnes rajona dāmu...

  • Laimi saskata lietu kārtībā

    Apeniete Diāna Liepiņa spriež, ka nevar būt neapmierināta ar savu dzīvi. Pasaule ir nedaudz iepazīta, arī cilvēki gan šajā pusē, gan citos...

  • 18.novembris kļūst arvien populārāks

    Pagājušajā ceturtdienā Latvijas valsts atzīmēja proklamēšanas 86. gadadienu. Kā apgalvo masu saziņas līdzekļi, 18.novembra svētki arvien vairāk...

  • Būs rajona olimpiāde angļu valodā

    Trešdien, 24. novembrī, notiks Alūksnes rajona angļu valodas olimpiāde 8., 11. un 12.klašu audzēkņiem.Trešdien, 24. novembrī, notiks Alūksnes rajona...