Katru darbinieku labi pazīst

Jau trešo gadu bērnudārzā “Pienenīte” par metodiķi strādā Dzidra Žīgure. Darba stāžs, strādājot ar pirmsskolas vecuma bērniem, viņai ir septiņpadsmit gadu.

Jau trešo gadu bērnudārzā "Pienenīte" par metodiķi strādā Dzidra Žīgure. Darba stāžs, strādājot ar pirmsskolas vecuma bērniem, viņai ir septiņpadsmit gadu.
Dzidra pēc profesijas ir grāmatvede, taču dzīve izdarījusi korekcijas un nolikusi viņu tajā vietā, par ko Dzidra sapņojusi jau skolas laikā.
"Es gribēju iestāties pedagoģiskajā skolā, taču nobijos, jo man nav muzikālo dotību. Es absolvēju Latvijas republikānisko neklātienes lauksaimniecības tehnikumu un sāku strādāt kolhozā "Umara" par materiālu grāmatvedi, tā bija mana pirmā darbavieta. Ģimenē piedzima dēliņš, vajadzēja vietu bērnudārzā. Tajā laikā sāka darboties bērnudārzs "Sprīdītis". Es pieteicos darbā, mani pieņēma par audzinātāju. 1991.gadā piedzima meitiņa. Kad viņai palika gadiņš, man ļoti gribējās atsākt strādāt. "Pienenīte" ir tuvāk manai dzīvesvietai, tā es kopš 1992.gada strādāju šeit. Man te ļoti patīk. Kad sāku strādāt par audzinātāju, sapratu, ka tomēr nepieciešamas zināšanas pedagoģijā. Latvijas Universitātē absolvēju pedagoģijas fakultāti un ieguvu kvalifikāciju - pirmsskolas skolotāja. Tagad cenšos savas zināšanas papildināt kursos," stāsta Dzidra.
Viņas darbdiena ir saplānota. Rīta cēlienā viņa apstaigā grupas, pavēro, kā strādā audzinātāji. Parasti nekādu domstarpību neesot. "Skolotāji savu individuālo darba plānu iesniedz augusta beigās. Septembra pirmajā sēdē, līdzīgi kā tas ir skolā, tos apstiprinu. Es rakstu darbu grafiku, jo grupu nodarbības jāsaskaņo ar zāles noslogotību. Katrai grupai nedēļā notiek divas fizkultūras stundas, trešā - atkarībā no laika apstākļiem. Vēl ir divas muzikālās nodarbības. Prasības ir samērā augstas, jo bērns ir jāsagatavo skolai. Tas ir pamatīgs darbs. Skolotāji strādā, lai bērni pakāpeniski visu apgūtu un spētu pāriet uz nākamo grupu.
Bērniem jāapgūst 12 mācību priekšmeti: runa, matemātika, daiļliteratūra, apkārtnes mācība, daba, tēlotāja māksla, kura ietver veidošanu, zīmēšanu konstruēšanu, aplikāciju. Vēl ir mājturība, mūzika un sports. Mājturībā bērni mācās šūt. Tas ir individuāls darbs. Nekad nešuj visa grupa kopā. Divi, augstākais trīs bērni to dara kopā ar skolotāju. Mazākie bērni pirmās šūšanas iemaņas apgūst, ieverot apavos aukliņas. Runas stundā visi mācās veidot teikumus. Mācās sinonīmus, uzzina, ka katram vārdam ir arī pretēja nozīme. Daudz lasām pasakas. Tās bērni gaida pirms gulētiešanas. Matemātikā tēmas atkarīgas no vecuma. Visas tēmas ir pakārtotas svētkiem. Bērnudārzā bērni mācās tautas tradīcijas, jo tā iemācās mīlēt savu zemi, tautu. Vienmēr atzīmējam valsts svētkus. Apkārtnes mācībā iepazīstam savu pilsētu.
Ļoti atsaucīgi ir vecāki, viņi noorganizēja autobusu un lielākos bērnus aizveda tālākā ekskursijā. Skolotājiem jāzina, ko darīs, ja, piemēram, līs lietus. Vedam bērnus skatīties, kā lietus pil peļķē. Tāpat eksperimentējam grupās, lielā bļodā, līdzīgi lietum, pilinām ūdeni. Tā bērniem attīstās fantāzija. Sīpolus liekam stikla burciņās diedzēties, lai bērni redz, kā no sīpola izaug lociņi. Pēc tam paši tos apēdam. Reizi trijos mēnešos notiek sporta diena. Sezonās - veselības diena. Katru otro gadu godinām vecmāmiņas," atklāj metodiķe.
Viņa stāsta, ka bērnudārzā mācoties arī pieklājīgi uzvesties, draudzīgi sadzīvot. Katrā grupiņā, uzsākot jaunu mācību gadu, bērni izdomājot iekšējos kārtības noteikumus. "Mēs nesākām ar "ne", bet sakām tā: "Mēs grupā runāsim klusāk, iesim lēnā gaitā, lai visiem būtu labi." Visus priekšlikumus uzrakstām uz papīra, noliekam redzamā vietā. Ja kādam tomēr iznāk nogrēkoties, tad visi kopā pārrunājam starpgadījumu," skaidro Dzidra.
Viņa spriež, ka skolotājam ļoti jāmīl bērni. Katram jāatrod pareizā pieeja. Neko nedrīkstot uzspiest ar varu. "Ir bērni, kuri atnāk uz bērnudārzu, bet viņiem tajā brīdī nav vēlēšanās kopā ar citiem rotaļāties. Tādā gadījumā jāļauj darboties atsevišķi. Pieaugušais arī grib pabūt vienatnē, tāpat ir bērnam. Viņam ir sava domāšana, savas jūtas. Tās ir jārespektē."
Metodiķe priecājas, ka ir spēcīga materiālā bāze. Viņa vispirms pati iepazīstoties ar jaunākajām atziņām, pēc tam pastāstot audzinātājām, iesakot literatūru. Metodiķes kabinetā pēc padoma var vērsties bez bažām, vienmēr te saņems padomu. "Pati biju audzinātāja, saprotu viņu darbu. Katru darbinieku pazīstu, tas ļauj radoši strādāt. Gatavojoties svētkiem, man nav problēmu, jo zinu katra talantu. Kolēģi ir ļoti atsaucīgi, nekad neatsakās palīdzēt. Draudzīgas attiecības ir ar citu bērnudārzu metodiķēm, labprāt dalāmies pieredzē. Arī tas nāk par labu darbam." domā metodiķe Dz.Žīgure.

Citu datumu laikraksti

  • Bērnības atmiņas

    “Putenis bija tik pamatīgs, ka ceļu uz skolu nevarēja redzēt, ar varenu spēku sniegs sitās acīs. Ar kājām sataustot iepriekš iemīto taciņu, kas veda...

  • Vecumdienas vēlas piepildīt ar mīlestību

    Trapeniete Mirdza Arkliņa nākamgad janvārī atzīmēs 78 gadu jubileju. Ilgajos mūža gados piedzīvots ne mazums skaistu un grūtu brīžu, iepazīti dažādi...

  • Eglīti var cirst bez speciālas atļaujas

    Ikviens var nocirst vienu eglīti valsts mežos, jo Ziemassvētki nav iedomājami bez zaļā un smaržīgā skuju koka.Ikviens var nocirst vienu eglīti valsts...