Kaut kas traks!

Sveika, Cilda! Pat neuzdrošinos tevi saukt vārdā, tik ļoti esmu pārņemta ar to datu aizsardzību. Kaut kas traks! Vai es varēju to iedomāties, kad tik ilgā laikā pēc kara notiks tādas lietas. Mana sirds neko labu neparedz. Padomā tikai - tik īsā laikā, kopš mēs abas tirgū Rīgā satikāmies, laikam jau aprīlī, tādi notikumi, ka ne aptvert!
Bet sākšu no sākuma. Tā datu aizsardzība kā bubulis jau labu laiku biedēja. Nezinu, kā pie tevis - vietu neteikšu - tik tramīga esmu, pati jau zini, kur dzīvo. Bet man izgāja traki, lai neteiktu vairāk. Fotografēt jau nekā nedrīkst tās pašas aizsardzības dēļ. Jāsaņemot atļauja no personas, tāpēc es nekā tev aizsūtīt nevaru, jo nelaiķis vairs nekā nevar pateikt. Tu prasīsi par nelaiķi. Nu bija tuvs kaimiņš - vārdu pateikšu, kad tiksimies kapusvētkos. Pa telefonu arī neteikšu - kas to zina, vai nav ielikta noklausīšanās parikte. Kur es paliku? Ak, jā, par bērēm. Aizgāju, kroni paņēmu, bet nesapratu, vai esmu pie īstā cilvēka. Zārks aizvērts, vārda nav, grozījos, labi, ka nāca citi kaimiņi. Izvadītāja arī nelaimīga, citkārt runāja, ka dvēseli cēla uz debesīm, tagad bailīgi kādus teikumus norunāja, jo ar visiem radiem nebija paspējusi vienoties, ko drīkst saukt, ko nedrīkst. Tā sakot - sausa runa. Fotografēšana nenotika, tā viss - pa kluso, it kā meklējamu noziedznieku bērētu. Trakākais ir tas, ka vairs nav zināms, vai drīkst likt piemiņas plāksnīti ar vārdu, uzvārdu un visiem datiem. Man ir bažas, vai nebūs nepatikšanas, ka man vienos kapos ir plāksnīte ar fotogrāfiju. Nu jau bērnu arī nedrīkstēs bildēt, jo tas vēl nemāk par sevi atbildēt. Lai nu ar to bildēšanu kā, laiks rādīs. Manas nebūšanas vēl nav beigušās.
Pati jau zini, ka tagad darbiniekiem jābūt birkai, ka tevi sauc tā un tā. Es pat domāju, ka jāmaina vārds, lai nezinātu, kas esmu, jo neliešu pasaulē pietiek. Pastnieki jau arī esot nobrīdināti, ka nedrīkst trešajai personai nekā teikt. Mūsu kāpnēs jau sen vairs nav īrnieku saraksta. Tādā ziņā esam nodrošināti. Es pat savu runci pārkrustīju, lai nezina, kuram pieder. Padomā, Cilda, eju uz nopietnu iestādi, it kā cilvēki pazīstami, bet mani māc šaubas, vai patiesi esmu atnākusi pie īstā. Gandrīz jau gribu prasīt par viņa identiskumu, jo uz durvīm arī nav ne vārda, ne uzvārda, labi, ka laikus atcerējos par datu drošību. Nezinu gan, kā mani atradīs viena sena kursabiedrene. Telefona numuru jau gan iedevu, bet neviens taču nemācēs pateikt, kur esmu atrodama - datu aizsardzība liedz. Man jau arī zvana un prasa, lai pasaku vienu vai otru telefonu, agrāk mīļu prātu pakalpoju, tagad pasaku, ka neesmu pilnvarota. Jo esmu dzirdējusi, ka pēc telefona varot izsekot, kur cilvēks atrodas, vēl trakāk - iebraukt bankas kontā. Laikam jau taisnība, citādi jau nerunātu. Blēdības jau vēl notiek. Man it kā no portāla “Draugiem” pienāk ziņa, ka man jāapliecina, ka bez vecāku ziņas nesēžu pie datora. Jāparāda vismaz aizbildnis. Ne smieties, ne raudāt. Skaidra lieta, ka blēži uzdarbojas, jo prasīja datus, kaut gan sen nodoti, kad piebiedrojos portālam. Es nezinu, kā būs ar vēlēšanām. Tur taču prasa visus datus! Pasi arī prasa visās iestādēs. Nezinu, kā lai rīkojos. Iespējams, ka izmet tīklu, lai tādi muļķi kā es iekristu. Gadus arī vairs nedrīkstot minēt. Tas gan vairāk uz nelaiķi attiecas, jo neteiksi taču, ka debesu valstībā aizgājis skaistākajos gados, kaut gan nav slikti - katram savi gadi skaisti! Nupat man arī bija zināms pārdzīvojums - cilvēkam apaļi gadi, bet nācās vien iztikt ar skaistajiem gadiem, jo jubilāram pašam vajadzēja pateikt. Tādi laiki pienākuši. Vēl gadījums, tikai citā variantā. Ienāk pie manis gāzi pārbaudīt. Zinu jau, ka īstais darbinieks, bet es skatos, ka birkas nav, un arī viņš nekā jēdzīga no manis neuzzināja. Prasīja parakstu - kaut ko pašvīkāju, lai nesaprot, kas esmu. Te tev nu bija datu aizsardzība!
Vēl par nelaiķiem. Sagadījās tā, ka miruši vairāki ar vienādiem vārdiem, bet no kurienes, kāds uzvārds? Starp viņiem arī man pazīstami vārdi - man tirpas pār kauliem: ja nu viņa ir mirusi? Apzvanīju, ko varēju apzvanīt. Par laimi, dzīva! Vai tu droši savai māsai vari pateikt durvju kodu? Es tagad šaubos, vai kādam to drīkst uzticēt. Pastnieki jau zina! Bet tie taču arī mainās, ja gadās aizvietot. Tad jau tā skaitās datu noplūde. Ko tu saki par e-veselības ziņām? Tā taču ir vistrakākā noplūde! Visas ziņas nonāk citu rokās. Es domāju, ka viss tiek runāts par to datu aizsardzību, lai blēžu pasaule plauktu. Tāpēc esi uzmanīga, ja no jauna kāds prasa atjaunināt datus. Viltības apkārt klejo, tici man - pie laba gala tas nenovedīs.
No reklāmām ne atkauties, es prasu - no kurienes viņi zina manu telefonu, e-pastu? Skaidra lieta - no kurienes. Visur taču prasa! Zagļiem laba dzīve. Vairs jau skaidri nepasaka ne vārdu, ne uzvārdu. Arī dzērāji tiek aizsargāti. Ko lai saka - jauni laiki, jauni tikumi! Nezinu gan, vai šo vēstuli saņemsi. Jāraksta taču, kur dzīvo, tā sakot, pilna adrese. Pirms tam gan zvanīšu, vai atļausi tādu datu noplūdi. Varbūt, ka labāk rakstīt “Pastā uz pieprasījumu”? Nezinu gan, vai tāda norāde vairs pastāv. Labāk noīrē pasta kastīti. Man pat sliktākajos sapņos nerādījās, ka tā var notikt. Es atteicos no visāda veida sarakstēm, tev izņēmuma pēc rakstu vēstuli. E-pasts ir nedrošs, tāpat īsziņas. Mistiskā datu noplūde apreibinājusi prātu. Tā nu dzīvoju stresa pilnu dzīvi! Raksti vien man “p.k.” - to pateikšu vēlāk. Adresi tomēr neuzdrošinos rakstīt uz konverta. Labāk jau nē! Pastniekam arī labāka dūša būs. Kā citādi pa dzīvi? Esi arī bijusi ekskursijā, kā teici? Sausums valda pār mums. Es pat teiktu, ka labāku arī neko neesam pelnījuši. Nē, neesmu pesimiste. Klausos tikai laika ziņās, ka Oranžais Alfrēds un Dzeltenais Mārtiņš valda. Ņem par labu manu vēstuli. Dzīvē vajadzīga arī rupjmaize, ceru, ka drīz varēšu palutināt ar saldo ēdienu.
Tava uzticīgā draudzene
Ieva Pētersone “Plunkašos”

P.S. Draudzības vārdā rakstu vārdu un uzvārdu, foto jau nav un mājas vārds maldināšanai izdomāts.

Citu datumu laikraksti

  • Alūksnes pusē - jauns keramiķis 6

    Alūksnes pusē - jauns keramiķis

    Latviešiem ir pamats satraukties, ka nākotnē varētu izzust tādi amatniecības darbi kā glazēti māla podi, austi vilnas deķi vai pītie klūgu grozi, jo...

  • Luterāņu baznīca svin 230 3

    Luterāņu baznīca svin 230

    Viens no Alūksnes lepnumiem un simboliem - Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca - nedēļas nogalē svinēja 230 gadu jubileju. Draudzes locekļus un...

  • Alūksnes novada domes deputāts tikai nepilnu gadu

    Alūksnes novada domes deputāts tikai nepilnu gadu

    Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Alūksnes nodaļas vadītājam, uzņēmējam Druvim Tomsonam iespēja būt Alūksnes novada...

  • Kad sapņi piepildās 6

    Kad sapņi piepildās

    Nav nekāds jaunums, ka daudzi latvieši aizbrauc uz ārzemēm laimi meklēt, neatgriežoties dzimtenē. Apeniete Anda Sutugova pirms trīs gadiem atgriezās...

  • Kājnieku skolai jauns komandieris 2

    Kājnieku skolai jauns komandieris

    Alūksnē vakar notika Nacionālo Bruņoto spēku Kājnieku skolas komandiera maiņas ceremonija -  komandiera amatā stājās Kājnieku skolas komandiera...

  • Vecākiem jābūt kopā ar bērniem

    Vecākiem jābūt kopā ar bērniem

    Maija izskaņā Jaunalūksnes pagasta pirmsskolas izglītības iestādes „Pūcīte” kolektīvs kopā ar audzēkņiem un vecākiem Jaunannas dabas takā atzīmēja...

  • Top jauna “cepure”

    Top jauna “cepure”

    Gaujienas tauta nama ēka, kas ir viena no Gaujienas muižas ansambļa ēkām un šogad svin 180 gadu jubileju, piedzīvo pēdējā laika ievērojamākos...

  • Bērni tiksies ikgadējos svētkos

    Trešdien, 30.maijā, jau septīto reizi notiks Apes novada svētki bērniem, kuriem šoreiz mainīta būtība un dots nosaukums „Apes novada skolu un...

  • Alūksnes ģimnāzisti iestāda Lutera koku 2

    Alūksnes ģimnāzisti iestāda Lutera koku

    Pie Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas 18.maijā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēni un pedagogi iestādīja īpašu koku – miecvielu...