Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Keramiķis darinātās vāzes apmīļo kā sievietes

Iebraucot Alsviķu pagasta "Lejasmucenieku" mājās, saimnieku Arvīdu Pīgozņu atrodam strādājam kopā ar jaunāko dēlu Dāvi. Sakoptajā mājas pagalmā rotājas dažāda izmēra trauki, podi un dekoratīvie šķīvji.

Iebraucot Alsviķu pagasta "Lejasmucenieku" mājās, saimnieku Arvīdu Pīgozņu atrodam strādājam kopā ar jaunāko dēlu Dāvi. Sakoptajā mājas pagalmā rotājas dažāda izmēra trauki, podi un dekoratīvie šķīvji. Tas tādēļ, ka šajās mājās saimnieko keramiķis un šeit ir ierīkota keramikas darbnīca.
Arvīda Pīgozņa dzimtās "Cepīšu" mājas atrodas Saldus rajona Brocēnos. Tur viņš dzīvoja līdz trīs gadu vecumam, pēc tam pārcēlās uz Liepāju. Alūksnes pusē keramiķis nonāca, kad Alūksnē dibināja mākslas skolu. Nostrādājis četrus gadus Alūksnes mākslas skolā, A.Pīgozņa aizgāja no šī darba. Šobrīd viņš strādā par vizuālās mākslas pedagogu Strautiņu mācību pāraudzināšanas iestādē (MPI) un mājturības skolotāju Strautiņu pamatskolā.
Apgūst pašmācībā
Keramika A.Pīgozņam ir kļuvusi par dzīvesveidu un lielo mīlestību. Kādu laiku, kā pats A.Pīgozņa saka, "bada laikos", kad nebija cita darba, divus gadus tā ir bijusi arī maizes darbs. "Lai arī šādā veidā daudz nopelnīt nevar, pārtiku no tā, ko pārdevu," atceras keramiķis. Ziemas mēneši - no novembra līdz aprīlim - keramiķiem ir tukšais laiks.
Keramiku A.Pīgozņa ir apguvis pašmācības ceļā. Plastilīnu viņš sācis mīcīt jau no piecu gadu vecuma. Liepājā mācījies zīmēt, gleznot un dizainu, bet šīs lietas ir savstarpēji saistītas. No studiju gadiem A.Pīgozņa atceras, ka pasniedzējs centās apmācīt darīt visu, lai viņi varētu darboties neatkarīgi no citiem, mācīja ne tikai dizainu, bet arī apmetuma tehniku, zāģēšanu, naglošanu, spēlēt teātri, vienīgi metināt viņus nemācīja. "Ja tev vajag - tu māki. Ņem un uztaisi!" saka A.Pīgozņa. Strādājot mākslas skolā, viņam vairāk patika gleznošana, bet pēdējā laikā ir atgriezies pie keramikas. "Trauki ik pa laikam plīst. Tos vismaz var pārdot. Lētās bildītes lai paliek kaktu mālderiem," spriež A.Pīgozņa.
Keramiķis prot veidot daudz ko - viņš taisa traukus, podus, dekoratīvos šķīvjus, vāzes, krūzes, svečturus, strūklaku interjerus.
Pēta etnogrāfiju
Keramiķis strādā ar tradicionālajiem Vidzemes keramiķu paņēmieniem. Vispirms brīvajos brīžos top skices, bet darba gaitā tās var izmainīties. "Uz papīra izskatās citādāk, bet, kad forma top gatava, apjoms pasaka kaut ko priekšā," paskaidro A.Pīgozņa. Idejas rodas, pētot etnogrāfiju. A.Pīgozņa ir izpētījis gandrīz visus Latvijas muzeja fondus. "Pamatā manos darbos ir atpazīstams latviskais gars, bet esmu mākslinieks, tāpēc man rodas idejas un es varu nedaudz novirzīties no tautas gara, atšķirībā no tautas daiļamata meistariem, kuri popularizē tikai latviešu etnogrāfiskās tradīcijas. Es žonglēju uz zelta vidusceļa starp lietišķo un tautas mākslu," atzīst "Lejasmucenieku" saimnieks.
Visu dara ar rokām
Viss sākas ar māla piku. Ar speciālu drāti no 25 kilogramus smaga māla ruļļa, kas vests no Rīgas, A.Pīgozņa nogriež māla piku. Keramiķis pārsvarā strādā ar brūno mālu. "Labprāt gribētu aizbraukt uz Balvu rajona Kupravu, jo tur karjerā mālam ir dažādas gradācijas. Jāatved arī Lodes sarkanais māls," stāsta A.Pīgozņa. Kādreiz viņš racis vietējo mālu, bet ar to ir jāveic dažādi laboratorijas darbi, keramiķim neatliek laika. Viņš stāsta, ka vietējais māls der saimniecības traukiem, bet svečturiem neder, jo šāds svečturis neiztur temperatūru un deformējas.
Kad māls ir samīcīts, to liek virpas vidū un sākas virpošana. Visu dara ar rokām. Kad brīdi ir virpots un izveidojies krūzes stāvs, keramiķis pārbauda krūzes dibena biezumu. "Kad stobrs ir gatavs, jādomā, ko veidot. Ar šabloniņu var izveidot sliedīti, uzlikt kantīti. Jāizveido snīpītis, un piena krūzīte gatava," paskaidro A.Pīgozņa. Virpojot ir vajadzīgi dažādi instrumenti - puļķīši, skaliņi rotāšanai un bedrīšu izveidei. "Pēdējais darbiņš - ar sūklīti izņem duļķi no krūzes dibena. Kādreiz vecie meistari no jūrniekiem varēja dabūt jūras zāles, tās bija vislabākās švammes," atzīst keramiķis. A.Pīgozņa nomazgā un noslauka rokas, lai var noņemt krūzi no virpas. To var izdarīt tikai ar sausām rokām, vispirms atdalot krūzes dibenu no virpas ar drāti, pie mitrām rokām krūze var pielipt. Kad tas ir izdarīts, meistars notīra un noslauka virpu, lai tā neaprūsē un nākamajā reizē neplēš pirkstus, un krūzi noliek žūt. Vienu darbu keramiķis spēj uztaisīt apmēram piecās minūtēs.
"Virpošanas ilgums ir atkarīgs no poda lieluma. Kad man uznāk luste, pa vakaru varu uztaisīt piecus sešus priekšmetus," precizē A.Pīgozņa. Osas piemeistaro, kad krūze vai pods ir pilnīgi sauss.
Pēc tam sākas apgleznošana. Meistars izmanto akvareļu krāsas, daudz un dažādas otiņas. Viņš kombinē senlatviešu rakstu zīmes, veidojot interesantus zīmējumus. "Ja saliek kopā neīstos ornamentus vai kaut ko pārmākslo, trauki sasprāgst. Laikam Dieviņš neļauj likt kopā tos rakstus!" domā A.Pīgozņa. Glazūras keramiķis tritē un maļ pats. Viņš ir uzbūvējis krāsnis, kurās traukus apdedzināt. "Ja fiziku pārzina, (bērniem darbmācībā arī par pretestību jāmāca), tad krāsnis pats var uztaisīt. Lētāk sanāk, nekā vest apdedzināt uz kādu firmu," secina meistars. Viņam šķūnī ir elektriskā krāsniņa un malkas apkures krāsns. Ir iespējams apdedzināt gan lielus, gan mazus priekšmetus vienlaikus. Meistaram pašam ir visas iekārtas, lai var strādāt neatkarīgi no citiem.
Darbus vērtē sieva
Pirmais vērtētājs darbiem ir sieva Sarmīte. Viņa ir arī kritiķe. Keramiķis sievas vērtējumam uzticas. "Viņai kā sievietei ir daiļuma izjūta," saka A.Pīgozņa. Bet gadās arī pa kādam darbam, ko izbrāķē. Ja kaut kas ir izdevies īpaši skaists, dzīvesbiedre patur to sev. Pīgozņu mājās nav daudz paštaisīto keramikas priekšmetu, vienīgi tie, kas ir bijuši izstādēs. Tie saimniekam ir neatkārtojami un mīļi darbi. "Man nepatīk taisīt 50 gabalus pilnīgi vienādu trauku. Man vajag tā kā senāk ballē. Vāzes jau arī ir kā meitas - katrai sava forma, katrai savs skaistums, katru apmīļo, izdomā un izdaiļo. Kad viss ir izsmelts, nāk nākamā," stāsta meistars.
A.Pīgozņa savus darbus vērtē augstu, līdz ar to arī cena ir augsta. "Praksē ir pierādījies, ka pienāk laiks un katram podiņam atrodas savs pircējs," saka keramiķis. A.Pīgozņam nepatīk veidot produkciju tirgum, viņš labprātāk gatavo individuālus pasūtījumus.
Rīkos izstādi pagalmā
A.Pīgozņa no māla ir izveidojis kapa pieminekli savai sievasmātei. Keramiķis saka, ka viņam sievasmāte bijusi mīļa, tādēļ arī nolēmis uztaisīt pieminekli.
Šobrīd meistars strādā pie izstādes darbiem. Izstāde notiks novembrī un decembrī Madonā, bet meistars grib līdz skolas laikam darbus pagūt izgatavot, jo vēlāk nebūs laika. Viņš labprāt piedalās izstādēs. Kādreiz ir piedalījies Latgales pusē rīkotajās keramikas izstādēs, šobrīd - arī Vidzemē.
Māju Pīgozņu ģimene ir atpirkusi no Izglītības ministrijas un šeit saimnieko jau desmit gadus. "Pa šiem gadiem ir daudz kas izdarīts. Esam sakopuši apkārtni, atjaunojuši māju, piebūvējuši darbnīcu un garāžu. Ar vecāko dēlu Mārtiņu nesen uzcēlām pirtiņu. Puķu dārzs ir sievas pārziņā, bet mauriņu pļauj jaunākais dēls," lepojas keramiķis.
Pīgozņu ģimenē ir četri bērni - dēli Mārtiņš un Dāvis un meitas Lolita un Aija. Visi ir apguvuši profesijas un dzīvo citviet Latvijā, mājas ir palicis pastarītis Dāvis, kurš nākamgad absolvēs 9.klasi
Mākslinieks ir nonācis pie atziņas, ka keramiķim ir jādzīvo laukos. "Satiekot Rīgas keramiķus un apskatot viņu darbus, šķiet, ka tas ir porcelāns, nevis māls. Lauku mālam ir savs smagnējums," atzīst A.Pīgozņa.
Nākotnē meistars plāno pievērsties dārza keramikai ar nakts un gaismas efektiem. Vienu šādu darbu keramiķis jau ir uzmeistarojis, šī lieta ir ieinteresējusi. Radās doma izveidot sētā ekspozīciju, lai cilvēki var braukt skatīties.

Citu datumu laikraksti

  • Saullēkta krāsās

    Vietām koši zaļa lapotne, citur sudrabaina un pelēcīga, citur tumši zaļa vai jau dzeltēt sākusi.3. Vietām koši zaļa lapotne, citur sudrabaina un...

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    Apes pilsētai - 75. 23. un 24.augustā - Apes pilsētas 75 gadu jubilejas pasākumi.Apes pilsētai - 75 23. un 24.augustā - Apes pilsētas 75 gadu...

  • Armijas formas tērpā prot saglabāt sievišķību

    Alūksniete Dzintra Andrejeva sevi raksturo kā cilvēku, kam vienmēr vajagot darboties un kam piemīt neizsīkstoša enerģija. Viņai vienmēr gribas...

  • Laika ziņas

    Šodien īslaicīgs lietus, pērkona negaiss. Dienvidrietumu, dienvidu vējš 5 - 10 m/s. Gaisa temperatūra naktī no +8 līdz +13, dienā no +20 līdz +25....

  • Saullēkta krāsās

    Viņš ļoti labi zināja, ka sievu kaitināja Normunda nesaprotamie joki, brīžiem sarkasms un cinisms. Nē, tam nu gan viņa neļausies! Vienkārši- jāprot...

  • Digitālie prieki un rūpes

    Divdesmit pirmais gadsimts Latvijā ienācis ar vispārēju digitalizācijas zīmi. Digitālās fotokameras, videokameras, mūzikas atskaņotāji un cita...

  • Lauku darbi

    12. augusts. Ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes - peonijas, astilbes, īrisus.12. augusts. Ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes - peonijas, astilbes,...

  • ES atbalsta «ābece» un «aritmētika»

    Latvijas lauku attīstības galvenais mērķis ir konkurētspējīgas lauksaimniecības, spēcīgi attīstītu lauku, daudzveidīgi bagātas un ilgtspējīgas lauku...

  • Jūlijā eiroatbalstītāju skaits samazinās

    Firmas «Latvijas fakti» nesen veiktās aptaujas dati liecina, ka pēc pēdējos mēnešos reģistrētā stabilā pilsoņu atbalsta paaugstinājuma Latvijas...